Te ir tumši, šokolādei līdzīgi māli. Pilskalnā atrastas akmens cirvju, dzīvnieku kaulu, māla trauku atliekas.

Skaista vieta. Ir iekļauts daudzos maršrutos. Interesanta vēsture. Parkā atrodas arī Dagdas ala un estrāde.

Taka izveidota laikā no 1993. līdz 1994. gadam vienā no skaistākajām Augšdaugavas vietām – Putānu strauta lejtecē pie Markovas kapsētas. Taku veidojuši DU studenti un mācībspēki. Labiekārtojuma elementu autors – arhitekts A. Melderis. Taka atklāta 1994. gada maijā LKF rīkotās Daugavas nedēļas ietvaros, piedaloties Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Takas mērķis ir iepazīstināt ceļotājus ar Daugavas ielejas daudzveidīgo dabu, kultūrvēstures pieminekļiem un krāšņajām ainavām un sekmēt vides izglītību. Taka veido noslēgtu maršrutu 1,6 km garumā un ir izejama apmēram 1 līdz 2 stundu laikā. Apskates objekti nav marķēti. Tie aprakstīti un iezīmēti takas ceļvedī. Pie Markovas takas apskates objektiem pieder: 1) Atvašu saulrieteņa audzes; 2) Meža vizbuļa audzes; 3) Markovas pilskalns; 4) Daugavpils HES projektētās ūdenskrātuves līmeņa atzīme; 5) Putānu strauts; 6) Putānu strauta ielejas laukakmens; 7) Slutišķu sādža; 8) Daugavsargu meandra loks; 9) Slutišķu krauja; 10) “Daugavas vārti”; 11) Lazdukalns.

Tūristi var iepazīties ar purva ainavu. Teirumnieku ezeru un purva augu valsti.

Valsts aizsardzībā esošas meteorītu izcelsmes bedres. Vienīgais tāda veida objekts Baltijā. Dabas aizsardzības pārvaldes un Ludzas novada pašvaldības darbinieku sadarbības rezultātā izveidota dabas taka 1,5 km garumā. Taka ved no vietējās nozīmes autoceļa V517 līdz “Rundānu Valna dūbei” un tā apļveida lokā ieskauj šo objektu. Izveidotas arī skatu vietas, no kurām paveras ainava uz dabas pieminekli, kā arī informācijas stends.

Atrodas 3 km no Dubuļu ciemata. Trešā augstākā virsotne Latvijā 289 m.v.j.l. Skatu tornis 34 m.

Pededzes upes palieņu pļavās un to apkārtnē 200 ha platībā audzē ap 350 briežus un 15 mežacūkas. Briežu dārza teritorijā uzcelti 15 torņi graciozo meža dzīvnieku vērošanai. Makšķerēšana zivju dīķos 12 ha platībā (karpas, stores, foreles, zuši u.c. zivis)

Sīvers ir devītais lielākais ezers Latvijā. Tas atrodas Dagdas paugurainē  159,4 metrus virs jūras līmeņa. Ezera platība ir 18,74 km2. Ezers ir ļoti līčains, tas ietver 25 salas. Vislielākā no tām ir Lielā sala. Uz salas aug lazdas, ozoli, kļavas, liepas un ir arī daudz ogu: avenes, brūklenes un dzērvenes. Ezera maksimālais dziļums – 24,5 m, vidējais – 14 m. Sīvera ezers kopā ar vairākiem citiem ezeriem sastāda bagātāko ezeru grupu Latvijā, ko sevišķi ērti aplūkot no Sauleskalna.

Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" un tā ietvertais dabas parks "Daugavas loki" ir viena no tām nedaudzām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas apvieno visdažādākās vērtības: tas kalpo gan reto sugu un biotopu aizsardzībai, gan izcilu ainavas vērtību, kultūrvēsturiska mantojuma, tautas tradīciju un ģeoloģiskās vēstures liecību saglabāšanai. Teritorijas vēsture radījusi unikālu daudzkultūru un daudzvalodu vidi. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” ar dabas parku “Daugavas loki” ir arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija (Natura 2000) kopš 2004. gada, 2011. gadā iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parks “Daugavas loki” izvietojies Daugavas ielejā, posmā no Krāslavas līdz Naujenei, parka platība ir 120 km2. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskos pieminekļus un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Raksturīgākā dabas īpatnība ir upe Daugava, kas met 8 gleznainus līkumus (meandri), kuru garums sasniedz 4-6 km, un to krastos izvietojušās kraujas, no kurām paveras plaši ainavu skati. “Daugavas loki” tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie apskates objekti: Daugavas senleja, Juzefovas (Jezupovas) muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas pilskalns un izziņu taka, Slutišķu krauja, Ververu krauja, Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža, Vasargelišķu skatu tornis, Lazdukalnu skatu tornis u.c.

Seno Latgaļu kulta vieta. Akmens izmēri ir iespaidīgi 1,5x2,7x3,2 m, tā virspusē izkalts 1 cilindrisks dobums. Akmens ir bijušās kapellas pamatakmens, uz tās ir bijis altāris. Akmens ir arī devis apkārtnes nosaukumu Kameņeca.

Ververu krauja atrodas Daugavas kreisajā krastā, Ververu lokā, iepretī bijušajām “Ververu” mežsarga mājām. Izcils dabas piemineklis. Viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 42 m (virs Daugavas ūdens līmeņa vasaras periodā), garums apm. 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Krauju veido drupu ieži – smilts, grants un morēnas slāņkopas, kuras ir deformētas krokās.

Ežezers atrodas Dagdas novada, Ezernieku administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 6.4 metri, bet maksimālais dziļums - 21.0 metri. Ezeram ir 33 salas un tas ir salām bagātākais ezers Latvijā.

Iespējams baudīt krāšņās ainavas, iet pa noslēpumainām gravām, vērot dabas pieminekļus un retumus, redzēt savdabīgus kokus, retus un aizsargājamus augus.

Rāznas ezers (57,56 kvadrātkilometri) ir lielākais pēc ūdens tilpuma, otrais pēc teritorijas Latvijā. Saukts arī par Latgales jūru. Ap Rāznas ezeru koncentrējusies daļa Rēzeknes novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju.

Taka sākta veidot 1998. gadā, tās izveides mērķis – iepazīstināt apmeklētājus ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Apmeklētājs var izstaigāt „Akmeņupes taku” – 1 km garumā, iepazīt Akmeņupes ielejai raksturīgās ainavas, ģeoloģiskos veidojumus, meža, pļavas vai mitru vietu augus, putnus un dzīvniekus. Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pavasarī strauji plūstošās upītes krasti ir zili, jo visapkārt zied zilās vizbulītes, pēc tam baltās un dzeltenās….. Vasarā acis priecē zilie zvaniņi un upe palikusi pavisam mierīga un rāma. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kuri noauguši ar jaukto koku mežu. No krasta kraujām uz Akmeņupes gultni izlauzušies vairāki avoti ar dzidru un garšīgu ūdeni, kuru atpūtas vietā var izmantot slāpju dzesēšanai un možuma atgūšanai tālākajam ceļam.

Floras un faunas vienreizību iepazīt palīdzēs 800m garas laipas Teirumnieku purvā. Īdeņas pilskalns.

Pārceltuves darba laiks ir cauru diennakti. Pārceltuvi bieži tūristi izmanto lai baudītu dabu - brīnišķīgo Daugavas plūdumu.

Dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū. Platība 129,9 km2. Parks dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas senlejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur Daugava ir saglabājusi savu dabīgo tecējumu. Raksturīgākā Daugavas loku dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi posmā no Krāslavas līdz Naujenei, kuru garums sasniedz 4 - 6 km.. 2011.gadā tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Ekskursija mini zoodārzā. Iespēja apskatīt pāvus, fazānus, tītarus, Āfrikas melnos strausus, Austrālijas emu, alpakus, kā arī sivēnus, govis, trušus, aitas, kazas un citus mājdzīvniekus. Dažādu putnu olu degustācija. Telšu vietas meža ieskauta ezera krastā pilnīgā klusumā. Iepriekš pieteikties!