LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Pirtis Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji Naktsmītnes laukos
Arendole, Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads
Mob. tel. +371 29421413
izzinošas ekskursijas gida pavadībā par Latgales vēsturi un valodu, agrāko dzīvi muižā un muižas laiku cilvēku likteņgaitām, kā arī pastāstīsim par vēsturisko ēku atjaunošanas un restaurācijas procesu, kas veikti muižas kungu mājā
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Rušonas muiža, Rušona,, Riebiņu novads, LV-5329
Tel. +371 27533033,
Privāts objekts, sazināties pa telefonu! Atrodas 0,5 km uz A no Rušonas baznīcas. Celta 1903.gadā. Kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar divu stāvu centrālo daļu. Divslīpu, centrālajā daļā četrslīpu jumts. Arhitektūras stils: neorenesanse.
Pirtis Telšu vietas Konferenču telpas Amatniecība Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti Dabas objekti Naktsmītnes laukos Atpūta pie ūdeņiem
Gūteņi, Aglona, Aglonas nov., LV 5304
Mob. tel. 371 29234425; +371 28350601
vienīgais Baltijā Horoskopu parks "Zvaigžņu stāsti".Pastaiga gida pavadībā. Ekskursijas uz Aglonas baziliku,Karaļkalnu,Velnezeru
Pirtis Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji Dabas objekti Naktsmītnes laukos Atpūta pie ūdeņiem
Vecokra, Andrupene, Dagdas nov., LV 5687
Tel. +371 656 29203. Mob. tel. +371 26473072
http://visitdagda.com/index.php/lv/apskates-objekti
Pirtis Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Naktsmītnes laukos Atpūta pie ūdeņiem Aktīvā atpūta
Riebiņu novads, Rušonas muiža, Rušona, Riebiņu nov., LV-5329
Tel. +371 27533033,. Mob. tel. +371 22594220
14 km uz DA no Anspokiem (17km no Preiļiem) pie Aglonas stacijas atrodas Rušona. No Rušonas ciema dodoties pa Daugavpils- Rēzeknes šoseju uz ZA (Rēzeknes virzienā) un pēc 3,5km nogriežoties pa labi uz Jaunaglonu, 1,5km no šosejas redzama 1816. gadā celtā Rušonas katoļu baznīca. Apmēram 0,5km uz A no baznīcas Rušonas ezera krastā apskatāma 1903.gadā celtā bijušā Rušonas muižas dzīvojamā ēka. Tā ir vienstāva mūra ēka ar divu stāvu centrālo daļu. Divslīpu, centrālajā daļā četrslīpu jumts. 2007. gada vasarā notika rekonstrukcija. Rušonas muižas celta neorenesanses arhitektūras stilā. Rušonas muižas teritorijā ir skaists ainavu parks. Rušonas ezers, kura platība ir 23,7 kvadrātkilometri, ir viens no skaistākajiem Latgales ezeriem. Ezerā ir 10 salas, daudzas pussalas; ļoti gleznaini ir līčainie ezera krasti. Apmēram 1km uz A no bijušās muižas ezerā atrodas Lielā sala jeb Upursala; salas augstākajā vietā (Upurkalnā) apskatāms 1,2m augstais Upurakmens- sens kultakmens.
Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Skolas iela 3, Lipuški, Mākoņkalna pag.,, Rēzeknes nov.
Mob. tel. +371 29139677
Dažādas dabas izziņas aktivitātes un nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, iepazīstinot ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas daudzveidību – gan telpās, gan dabā.Izstādes ”Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku”apmeklējums patstāvīgi vai ar stāstījumu centra darbinieka pavadībā.Vides radošās darbnīcas, dabas izziņas spēles,vasaras sezonā basām kājām var izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota centra tuvumā.Dabas izglītības centrā tiks rīkotas - Mitrāju diena, Ūdens diena, Putnu dienas un citi bioloģiskajai daudzveidībai veltīti pasākumi, semināri un radošas darbnīcas.
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Mihaila iela 3, Daugavpils
Tel. +371 65430279, +371 65430273. Mob. tel. +371 20364226
Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Jersikas pagasts, Līvānu nov., LV 5315
Mob. tel. +371 29157669
Slavenās Jersikas pils vieta 18 m augstā Daugavas krastā. Iepazīšanās ar senās Latgales karaļvalsts centru, kuru 13.gs. sākumā vadīja karalis Visvaldis.
Konferenču telpas Amatniecība Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Domes iela 1, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Tel. +371 653 81885. Mob. tel. +371 28603333
Amatniecības muzejs
Konferenču telpas Kultūrvēsturiskie objekti Iespēja ieturēt maltīti
Cirišu iela 8, Aglona, Aglonas nov., LV 5304
Tel. 371 653 81109. Mob. tel. 371 29188740
Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde. 14 Krustaceļa gleznas. Baltā zāle. 1699.gadā dibinātais klosteris. Jau 10 gadus notiek nepārtaukta adorācija uz Vissvētāko Altāra Sakramentu.
Amatniecība Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Priežu kalns, Pušas Zundi, Andrupenes pagasts, Dagdas nov., LV - 5687
Mob. tel. +371 26352522
Biedrības pamatnodarbošanās ir 9.-13. gadsimta Latgales senvēstures notikumu un kultūrvides popularizēšana un imitēšana. Kroma kolna bruoliste Latgalē ir vienīgā vēstures aktīvistu un rekonstruktoru biedrība, kas pēta Latgales senvēsturi un kultūru, rīko dzīvās vēstures pasākumus, demonstrē unikālās, krāšņās un daudzveidīgās rotas un sagšas, seno karavīru ekipējumu, ieročus, cīņas mākslu un sadzīvi, lai ikviens interesents gūtu priekšstatu par tā laika seno latgaļu vērtībām, laiku un telpu.
Pirtis Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti Naktsmītnes laukos Atpūta pie ūdeņiem
Balda, Pušas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4635
Mob. tel. +371 29149131, +371 26562416
19. gs pirmajā pusē celtasdzirnavu ēkas ēkas ar saglabājušos visu graudu malšanas inventāru un ierīcēm
Kultūrvēsturiskie objekti Iespēja ieturēt maltīti
Brīvības iela 47, Balvi, Balvu nov., LV-4501
Tel. + 371 645 21430 (muzejs). Mob. tel. + 371 28352770
Muižas pils un parks, stallis, muižas klēts. Muižas pils celta 18.gs. beigās, divas reizes nodegusi, atjaunojot ievērojami pārbūvēta un piemērota skolas vajadzībām. Pils ēka ezera krastā piesaista gan iebraucēju, gan pašu balvēniešu uzmanību. Šobrīd muižas pilī atrodas Balvu novada Tālākizglītības un cilvēkresursu centrs. Pils zāle 2.stāvā var lepoties ar vienu no labākajām akustikām Latvijā. Par tradīciju kļuvis Kamermūzikas festivāls, kurš ieskandina muižas pili jūlijā. Muižas klētī atrodas Balvu novada muzejs. Lāča dārzs – kādreizējais muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja.Dārza vidū – dīķis ar saliņu. Šobrīd te izveidot savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi. Šeit atrodas arī bērniem pašiem sava rotaļu pilsētiņa un minirampa. Iecienīta atpūtas vieta ir arī pilsētas parks, pastaigas kurā vairs nav tikai muižnieku privilēģija. Agrāk aiz tā atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts “Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta“. Šodien te atrodas brīvdabas estrāde, bez kuras pilsētas kultūras dzīve vasarā būtu grūti iedomājama.
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
"Gulbji" (Dvietes senlejas informācijas centrs), Putnu sala, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov., LV-5439
Tel. +371 65407909. Mob. tel. +371 26109353, 20219770
Kultūrvēsturiskie objekti Izjādes
Bebrene, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov., LV-5439
Tel. +371 65407909. Mob. tel. +371 26109353
Muižas kompleksa galvenās ēkas celtniecība pabeigta 1896. gadā, to projektējis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Bebrenes pili viņš projektējis franču renesanses stila ietekmē. Ēka līdz mūsdienām nonākusi mazliet pārveidotā izskatā: 1960. gadā mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs. Pils pirmajā stāvā atradās reprezentācijas telpas, bet otrajā stāvā - dzīvojamās telpas. No bufetes telpas bija noeja pagrabā un tālāk pa pazemes eju uz attālāk stāvošo virtuves ēku. Pazemes ejas viena daļa ir saglabājusies un ir pieejama apskatei, pazemes ejas otrs atzars savienojis pili ar baznīcu, nav pārbaudīta leģendas versija par pazemes eju no pils uz kapliču. Parka ieskautās grāfu Plāteru – Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem (19.gs.). Visu muižas kompleksa teritoriju ieskauj sarkano ķieģeļu žogs, kas pāriet mūrētu stabiņu žogā ar koka starpsienām. Šādas konstrukcijas žogi 17.-19. gs. bija sastopami samērā bieži gan lauku muižās, gan pilsētās. Tagad šie žogi ir saglabājušies tikai dažās vietās visā Latvijā un tikai fragmentāri. Bebrene ir tā vieta, kur šī žoga konstrukcija lielā teritorijas daļā ir saglabājusies. Bebrenes muižas kompleksā ir saglabājušās virtuves ēka, pārvaldnieka māja, namiņš virs ledus pagraba, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, kalpotāju māja, muižas staļļi, dzirnavas ar dzirnavnieka māju. Dzirnavas sāktas būvēt 1836. gadā, tās tika darbinātas ar tvaika dzinēja palīdzību, tur saglabājušās darba iekārtas – tai skaitā arī kļavas koka zobrats. Dzirnavnieka māja ir izcils Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs. Apmeklētāji tiek aicināti iepazīt gan muižas kompleksu ar parku, gan Bebrenes Romas katoļu baznīcu. Īpaši pārsteigumi sagaida pils pagrabos! Pils kučierim var pasūtīt vizināšanos karietē un izjādes ar zirgiem.
Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti
Skolas iela, Dagda, Dagdas nov., LV 5674
Dagdas vēsturiskais centrs Mazpilsētas centrā ir saglabājusies vēsturiskā apbūve. Tie ir 20.gs.s. celtie sarkano ķieģeļu nami jeb, tā sauktie, „ebreju tirgotāju nami”. 1847.gadā 68% no visiem Dagdas iedzīvotājiem bija ebreji, Dagdā bija 77 ebreju mājas un 3 sinagogas. Patreiz saglabājušies nami tiek apsaimniekoti, dažos no tiem arī mūsdienās darbojas
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Varšavas iela 14, Daugavpils
Tel. +371 65413237
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Rīgas iela 22a, Daugavpils
Mob. tel. +371 29461765
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Domes iela 1, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Tel. +371 65381855. Mob. tel. +371 28603333; +371 29157669
Līvānu stikla fabrika atstājusi neaizmirstamu kultūras mantojumu, kurš saglabāts Līvānu stikla muzejā.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Malnava, Malnavas pagasts, Kārsavas nov., LV 5750
Tel. 371 657 33100. Mob. tel. 371 29327265
Malnavas muiža atrodas Malnavas ciemā, dokumentos pirmo reizi tā minēta 1774. gadā. Zināms, ka līdz 1724. gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kas cēlusies no Vācijas bruņiniekiem, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13. gs. sākumā un pārpoļojušies. Jānis Hilzens tēva vietā pārņēma īpašumus (163 777 ha), kļūstot par Viļakas apgabala starostu. 18. gs. Hilzena meitai apprecoties ar Janu Šadurski, Malnavas muiža kļuva par Šadursku ģimenes īpašumu. Tajā laikā tā tika pārveidota: galvenajai muižas ēkai piebūvēja trešo stāvu, arī muižas jumts, Z un D bloki tika pārbūvēti. Muižas ēkā var redzēt kāpnes, kuras vijas uz augšu, bet pils aizmugurē atradās apaļa zāle ar stikla sienām un izeju uz parku. Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, dodoties bēgļu gaitās, tomēr muiža vēl pastāvēja, jo to pārvaldīja grāfa palīgs. 1920. gadā Malnavas muižu ar 12,402 ha zemes nacionalizēja un kā vienu no lielākajām muižām ieskaitīja valsts zemes fondā. 1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām. Arī šobrīd muižas ēka tiek izmantota Malnavas koledžas vajadzībām.
1 2 3 4 … 13 »