JuRita Mini Zoo ir lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem. Piedāvājumā apskate un kontakts ar dzīvniekiem, barošana ar zoodārzā iegādāto barību. Šeit sastopami alpakas, lamas, ķenguri, kamielis, dambrieži, punduraitas, pundurkazas, poniji, ēzeļi, zirgi, truši un citi dzīvnieki.

Daugavpils rajona augstākā virsotne, relatīvais augstums 42,5 m. Ierīkots skatu tornis, no kura paveras skats uz Daugavpils rajonu un Lietuvu.

Posmā starp Slutišķu un Ververu krauju iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums - Daugavas "vārti".

Īpaši labiekārtotais meža parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes utt. Parku ir iespējams apmeklēt vienlaikus vairākas tūristu grupas. Atpūtas vieta ir tā iekārtota, lai vairākas tūristu grupas netraucētu viena otrai. Meža parkā ir izveidoti unikāli celtniecības objekti cietokšņa veidā. Tūristiem ir dota iespēja uzzināt meža parka interesanto un noslēpumaino tapšanas vēsturi.

Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" un tā ietvertais dabas parks "Daugavas loki" ir viena no tām nedaudzām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas apvieno visdažādākās vērtības: tas kalpo gan reto sugu un biotopu aizsardzībai, gan izcilu ainavas vērtību, kultūrvēsturiska mantojuma, tautas tradīciju un ģeoloģiskās vēstures liecību saglabāšanai. Teritorijas vēsture radījusi unikālu daudzkultūru un daudzvalodu vidi. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” ar dabas parku “Daugavas loki” ir arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija (Natura 2000) kopš 2004. gada, 2011. gadā iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parks “Daugavas loki” izvietojies Daugavas ielejā, posmā no Krāslavas līdz Naujenei, parka platība ir 120 km2. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskos pieminekļus un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Raksturīgākā dabas īpatnība ir upe Daugava, kas met 8 gleznainus līkumus (meandri), kuru garums sasniedz 4-6 km, un to krastos izvietojušās kraujas, no kurām paveras plaši ainavu skati. “Daugavas loki” tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie apskates objekti: Daugavas senleja, Juzefovas (Jezupovas) muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas pilskalns un izziņu taka, Slutišķu krauja, Ververu krauja, Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža, Vasargelišķu skatu tornis, Lazdukalnu skatu tornis u.c.

Taka izveidota laikā no 1993. līdz 1994. gadam vienā no skaistākajām Augšdaugavas vietām – Putānu strauta lejtecē pie Markovas kapsētas. Taku veidojuši DU studenti un mācībspēki. Labiekārtojuma elementu autors – arhitekts A. Melderis. Taka atklāta 1994. gada maijā LKF rīkotās Daugavas nedēļas ietvaros, piedaloties Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Takas mērķis ir iepazīstināt ceļotājus ar Daugavas ielejas daudzveidīgo dabu, kultūrvēstures pieminekļiem un krāšņajām ainavām un sekmēt vides izglītību. Taka veido noslēgtu maršrutu 1,6 km garumā un ir izejama apmēram 1 līdz 2 stundu laikā. Apskates objekti nav marķēti. Tie aprakstīti un iezīmēti takas ceļvedī. Pie Markovas takas apskates objektiem pieder: 1) Atvašu saulrieteņa audzes; 2) Meža vizbuļa audzes; 3) Markovas pilskalns; 4) Daugavpils HES projektētās ūdenskrātuves līmeņa atzīme; 5) Putānu strauts; 6) Putānu strauta ielejas laukakmens; 7) Slutišķu sādža; 8) Daugavsargu meandra loks; 9) Slutišķu krauja; 10) “Daugavas vārti”; 11) Lazdukalns.

Latvijā lielākais laukakmens. Tā izmērs ir 10,5x10,4 metri un tilpums - 174 kub. m.

Atrodas pie Višķu - Aglonas ceļa starp Luknas un Boltaru ezeru. No torņa paveras skats uz 4 ezeriem. Jauka vieta putnu un dabas vērošanai. Līdzās ir pludmale un atpūtas vieta.

Garums - 5,0 m, platums - 3,4 m, augstums - 2,7 m, apkārtmērs - 12,5 m.

Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke). No kraujas paveras izcili skaisti, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.

Uzkāpjot skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet „desmitnieku” un brauciet salīdzināt!

Ververu krauja atrodas Daugavas kreisajā krastā, Ververu lokā, iepretī bijušajām “Ververu” mežsarga mājām. Izcils dabas piemineklis. Viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 42 m (virs Daugavas ūdens līmeņa vasaras periodā), garums apm. 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Krauju veido drupu ieži – smilts, grants un morēnas slāņkopas, kuras ir deformētas krokās.