Ančupānu meža augstākajā pakalnā, teju 200 metrus virs jūras līmeņa izbūvēts 28,5 metrus augsts koka skatu tornis, kas ļauj redzēt gan cik mūsu zeme ir skaista gan arī Rēzeknes panorāmu.

Sens pilskalns Lielā Ludzas ezera krastā, paveras brīnišķīga panorāma pāri ezeram uz Ludzu. Blakus seno apmetņu vietas.

Labiekārtota Latvijas valsts mežu atpūtas vieta pie Tilžas upes.

Valsts aizsardzībā esošais ezers ir lielākais no savienoto ezeru grupas, bagāts zivīm un dažādām ūdensputnu sugām, īpatnēju un aizsargājamu augu sugām. Austrumu krastā sens pilskalns.

Enerģētiski stādījumi, svētbirzis. Šeit jūs izbaudīsiet stāstu par to, ko nesaredz acis, bet var sajust katra dzīvās Dabas daļa. Varbūt jau esat dzirdējis daudzas runas un stāstus par enerģijām, ko izstaro koki un ko var saņemt no tiem? „Olūtos” par to visu varēsiet pārliecināties, padalītes savā pieredzē un vienkārši baudīt dabu. Grāmatas “Āderu krusti”autors

Dabas parka teritorija radīta lai aizsargātu izteiksmīgu, vizuāli augstvērtīgu ainavu un nodrošinātu sabiedrību ar augstvērtīgiem rekreācijas resursiem. Dabas parkā, kura galvenā vērtība ir skujkoku meži uz osveida reljefa formām un tajos sastopamās dabas vērtības, uzbūvēts 20m augsts skatu tornis. Torņa tuvumā ierīkota puskilometru gara taka ar laipu. Dabas parka teritorijā un ārpus tās izvietoti 3 informācijas stendi, bet dabas parka robežu apzīmēšanai dabā - 6 informatīvās zīmes. No skatu torņa paveras vizuāli augstvērtīgas skatu perspektīvas uz apkārtnes ainavu. Oktobris ir piemērots laiks, lai apmeklētu dabas parku „Numernes valnis”, izstaigātu dabas taku, uzkāptu skatu tornī un vērotu rudens uzburtās krāsas Numernes mežā.

Iespēja baudīt dabu - vērojot Daugavas rāmo plūdumu.

Garums - 5,0 m, platums - 3,4 m, augstums - 2,7 m, apkārtmērs - 12,5 m.

Gleznainajā Balvu muižas parkā pie Balvu ezera atklāts arhitekta Didža Jaunzema veidotais instalācijas objekts „Gaiss” – simbolisks koks, kas reaģējot uz gaisa kustību, ar vēja stabulēm rada mūziku. Tas ir pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis. Vēja zvanu koks sastāv no 324 vēja stabulēm, uz kurām ir attēloti visu Latgales novadu ģerboņi un kuru ieskandina 48 vēja zvani. Balvos ir uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis. Pasaulē ir sastopami vēja zvani ar garākām un diametrā resnākām stabulēm, bet nekur nav sastopams vienkopus tik daudz vēja stabuļu. „Gaiss” ir viens no pieciem dabas vides objektiem, kas tapis Ziemeļlatgales pašvaldību kopprojekta „Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!” ietvaros 2017. gadā. Baltinavas novadā atklāts objekts „Zeme”. Rugāju novadā - vides instalācija „Loba doba”, kurā attēlota visu četru dabas stihiju simbioze, Viļakā – „Ūdens”, savukārt vides objekts „Uguns” atrodas Kārsavas novada dabas parkā „Numernes valnis”.

Neliels, dzidrs neparastas krāsas ezers melleņu meža vidū. No seniem laikiem Velnezeru uzskatīja par noslēpumainu vietu.

Viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas senleju un Krāslavu.Te var baudīt košus saulrietus, rudens krāsu paleti un apjaust, cik skaista Daugava ir savā dabiskajā tecējumā.

Upursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu. Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.

http://visitdagda.com/index.php/lv/apskates-objekti

Ekotūrisma maršruts pa palieņu pļavām, putnu un dabas daudzveidības vērošana. Aprīlī-maijā - laivu brauciens pa palieņu pļavām gida pavadībā.

Labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta. Pilskalns ar apmetni ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tas atrodas uz šauras kalna kaupres, kas stiepjas blakus Narūtas ezeram. 200 m attālumā ir Purpļu ezers. Pilskalna relatīvais augstums ir 20 metri.

Atrodas Ciriša ezera dabas parka zonā, ar laivu iespējams apskatīt Ciriša ezeru, makšķerēt.