LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Novads
Piedāvātie pakalpojumi
Pirtis Telšu vietas Konferenču telpas Amatniecība Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti Iespēja ieturēt maltīti Muzeji Dabas objekti Naktsmītnes laukos Naktsmītnes pilsētā Atpūta pie ūdeņiem Izjādes Aktīvā atpūta SPA
Objekts: Objekta veids
Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti Naktsmītnes laukos Aktīvā atpūta
Lielborne, Salienas pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +37129284480
Lielbornes kunga māja šobrīd ir ļoti nolaista. No pārējām muižas ēkām saglabājusies t.s. vecā pils un saimniecības ēkas. No tuvējām dzirnavām palikušas tikai drupas.Lielbornes muižas skats redzams V. Z. Stāfenhāgena gravīru albumā. Tajā laikā kungu māja sastāv no trīs daļām – vecās pils, savienojošās daļas un jaunās pils. Vecā pils varētu būt 18. gs. celtne. Tā ir divstāvu, segta ar stāvu divslīpu jumtu. Fasādē redzami pilastri. Savienojošā daļa ir vienstāva. Tai seko 19. gs. pirmajā pusē celta ēka klasicisma stilā. Nama centru izceļ rizalīts ar trīsstūra frontonu un balkonu virs lieveņa. Ēkas priekšā ielokā vijas ceļš. Tā mala nožogota ar sētiņu, bet attālāk izvietots skatu laukums, jo no augstā pakalna, uz kura atradās muižas centrs, pavērās skaists skats uz apkārtnes laukiem, zemnieku mājām un Daugavu. Šīs vietas jaukumu savās ceļojumu piezīmēs atzīmē arī H. Heine.
Kultūrvēsturiskie objekti
Augstkalne, Ambeļu pagasts, Daugavpils nov., LV-5400
Tel. +371 29470188
Augstkalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta trīsjomu koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi, 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Auleja, Aulejas pagasts, Krāslavas nov., LV-5681
Mob. tel. +371 26629078, +371 29378955
Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca tika stipri izpostīta, tāpēc 1626.gadā jezuīti uzcēja jaunu koka baznīcu, kura 1685.gadā nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1709.gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Indras pagasts, Krāslavas novads
Mob. tel. +371 26263061
Senāk Balbinova (Indra) ietilpa Piedrujas draudzē. 1801.gadā Nitoslavsku ģimene lūdza cara Aleksandra I atļauju uzcelt savas ģimenes kapos koka kapelu. Tā 1803.gadā kapela bija uzcelta. 1940. gadā jaunās baznīcas būvniecības darbi bija gandrīz pabeigti, to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī pēc iesvētīšanas labiekārtošanas darbi turpinājās. Dievkalpojumi notiek svētdienās, ceturtdienās, piektdienās.
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu piemiņas zīme „Baltais krusts”. Atklāts 2006.gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baltinava, Baltinavas nov., LV 4594
Mob. tel. + 371 29341738 (muzejs)
Tā ir interesanta ne tikai no arhitektoniskā viedokļa, bet arī ar savu celtniecības vēsturi – pamatakmens ielikts 1909. gadā, bet celtniecības darbi pabeigti 1931. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baltinava, Baltinavas nov., LV-4594
Mob. tel. + 371 29341738 (muzejs)
Parkā daļēji saglabājies 19. gs. veidotais saules pulkstenis (koku stādījumi noteiktā aplī). Parka tālākajā daļā ir uzcelta estrāde, kur vasaras sezonā notiek dažādi kultūras pasākumi, ievērojamākais no tiem – mūzikas festivāls Osvalds.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baltinava, Baltinavas nov., LV-4594
Mob. tel. + 371 29341738 (muzejs)
Celta 1901. gadā
Kultūrvēsturiskie objekti
Alejas iela 68-1a, Daugavpils, Daugavpils
Tel. 371 65424695. Mob. tel. +371 20374840
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīcas iela 3, Balvi, Balvu nov., LV-4501
Tel. +371 26388774
Celta 1797. gadā. Baznīcas renovācija veikta 2004. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Bērzpils iela 17, Balvi, Balvu nov., LV-4501
Tel. +371 29638005
2005. gadā baznīcai apritēja 90 gadi.
Kultūrvēsturiskie objekti
Bebrene, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov.
Tel. +371 26109353
Pēc nostāstiem, vietā, kur atrodas baznīca, kādreiz bija kapi. Kāda kapu kopiņa bija saglabājusies, tādēļ, ceļot jauno baznīcu, tās sienā tika iemūrēta plāksne, uz kuras bija ierakstīts mirušā vārds.Bebrenes Romas katoļu baznīcas ārējais veidols ir vienkāršs. Baznīcas ēkas izmēri ir 25 x 15 x 8 m. Tai klāt ir presbiterija daļa (7 x 6 m). Presbiterija abās pusēs ir sakristejas un virs tām kora telpas un noliktavas. Baznīcu nevar pieskaitīt nevienam no mākslas veidiem. Arēji tajā var saskatīt klasicisma iezīmes, bet interjerā saskatāms baroka rokraksts. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Kā atsevišķa celtne blakus baznīcai ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi zvani (lielais un mazais). Šī celtne kalpo arī kā galvenie ieejas vārti baznīcas dārzā. Lielākais no zvaniem tika liets 1938. gadā, bet par mazāko ziņas nav saglabājušās. Baznīcas dārzā apbedīti divi prāvesti – Antons Sarko (1872-1920) un Sigismunds Pipinuss (1885-1930). Dārzu ierobežo zems mūra žogs. Bebrenes baznīcas ārējā veidola interesantākā iezīme ir tā, ka tai ir sienas apgleznojumi, kuri Latvijā bieži nav sastopami. Uz sienām attēloti divi evaņģēlisti. Vēl uzmanību piesaista arī tā sauktie “aklie logi”. Tie it kā vizuāli pagarina stikloto logu. Lai padarītu baznīcu interesantāku un bagātāku, tā ir krāsota divos toņos – baltā un krēmkrāsas. Arī baznīcas interjers ir vienkāršs un tai pat laikā interesants. Pirmajā pasaules karā vācieši Bebrenes baznīcā ierīkoja kara lazereti. Baznīcai bija ļoti augsti logi. Tos visus no apakšas aimūrēja, tā saīsinot mazākus. Tādi bez izmaiņām tie ir arī šodien – saīsināti. Baznīcas ēka ir vienas jomas celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Arī dievlūdzēju un grēksūdzes soli ir no mūra, ar 6 pīlāriem, starp kuriem atrodas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznas reprodukcija (B. E. Muriljo kopija). Ievērību pelna 3 altāri. Galvenais altāris veidots baroka stilā, virs pīlāriem atrodas skulptūras, kurās atveidoti eņģelīši. Savukārt katram sānu altārim ir divi pīlāri. Pa labi no lielā altāra atrodas Jāņa Kristītāja godam veltīts altāris, kreisajā pusē – Rožu kroņa altāris. Kā jau katrā katoļu baznīcā, tā arī Bebrenes dievnamā ir 14 Krusta ceļa svētbildes. Tajās, saskaņā ar Evaņģēlijā teikto, ir attēlotas Sv. Kristus ciešanas, sākot ar Pestītāja notiesāšanu, līdz pat viņa nāvei pie krusta. Bebrenes baznīcai ir savas ērģeles, kuras būvētas 19. gs., un kalpo arī mūsdienās.
Kultūrvēsturiskie objekti
Bebrene, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov.
Mob. tel. +371 26109353
Šeit apglabāti grāfu Plāteru ģimenes locekļi, kā arī daudzi vācu karavīri, kas miruši vietējā lazaretē I Pasaules kara laikā. Saglabājušās kapu plāksnītes ar uzvārdiem un dienesta pakāpēm, kā arī piemineklis kritušajiem. Vācu armijas lazarete tika ierīkota Bebrenes baznīcā 1917. gadā, kad Bebrene atradās uz frontes līnijas. Tad dievkalpojumi šeit nenotika, bet Sv. Mise tika noturēta Vecajos kapos – koka kapličā, kura nav saglabājusies. Bebrenes Vecajos kapos atrodas Valsts nozīmes dižozols (apkārtmērs 5.2 m) un savdabīga priede ar t.s. “raganu slotu” galotnē.
Kultūrvēsturiskie objekti
Beresņi, Svariņu pagasts; GPS: 56.117047, 27.811162, Dagdas nov., LV 5698
Mob. tel. +371 26472466
Beresnes koka kapella sv. Annas godam celta 1805. gadā. Līdz 1924. gadam bija Bukmuižas draudzes kapella.Baznīca ir 17 m gara un 9 m plata viennavas telpa. Lielajā altārī glezna “Kristus olīvu dārzā”, sānu altāros sv.Annas glezna un gleznas “Dieva acis” un “Kristus pie krusta”.Beresnes draudze nodibinājās 1924. gadā no Landskoronas, Bukmuižas un Asūnes draudzes apdzīvotajām vietām un viensētām.
Kultūrvēsturiskie objekti
Berķenele, Kalkūnes pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 28614468
Berķeneles luterāņu kapos ceļotājos tukši nolūkojas kādreizējā Berķeneles (Birķeneles) evaņģēliski luteriskās baznīcas (1830) celtne. Baznīca tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus. Baznīcas tuvumā atdusas J. Raiņa vācu valodas skolotājs Bazeners, kas par skolmeistaru strādāja Grīvas vācu ģimnāzijā. Pa labi no Bazenera kapavietas atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons, Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa plāksnīte ar uzrakstu: „Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”
Kultūrvēsturiskie objekti
Aglonas novads, Bērzgale, Aglonas nov., LV 5304
Tel. 653 22100. Mob. tel. 371 26134126
Baznīcas celtniecība noritējusi no 1744. 1751. gadam. Viena no visvecākajām koka baznīcām Latvijā. Apskatāmi 32 mākslas pieminekļi, tai skaitā ērģeles.
Kultūrvēsturiskie objekti
Rītupes iela 9, Bērzgale, Bērzgales pag., Rēzeknes nov., LV - 4612
Mob. tel. +371 28345990
Baznīca uzbūvēta 1750. g., ārēji līdzinās Aglonas bazilikai
Kultūrvēsturiskie objekti
Bērži, Bērzpils pagasts, Balvu nov., LV 4576
Tel. +371 64544405
Baznīca uzcelta 1851.gadā. Tā ir celtne romāņu stilā ar masīviem mūriem un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz žogs ar augsta akmens mūra pamatu.
Kultūrvēsturiskie objekti
Miera iela 2, Gaigalava, Gaigalavas pag., Rēzeknes nov., LV - 4618
Mob. tel. +371 26649317
Baznīcas altāri veidoti gotikas stilā
Kultūrvēsturiskie objekti
Ūdrīšu pagasts, Borovka, Krāslavas novads
Tel. +371 28856787
Borovkas baznīcu 1811.gadā uzcēla Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Borovka bija Krāslavas draudzes filiāle. Iepriekš pieteikties!
« 1 2 3 4 5 6 7 … 14 »