Apraksts:
Pēc nostāstiem, vietā, kur atrodas baznīca, kādreiz bija kapi. Kāda kapu kopiņa bija saglabājusies, tādēļ, ceļot jauno baznīcu, tās sienā tika iemūrēta plāksne, uz kuras bija ierakstīts mirušā vārds.Bebrenes Romas katoļu baznīcas ārējais veidols ir vienkāršs. Baznīcas ēkas izmēri ir 25 x 15 x 8 m. Tai klāt ir presbiterija daļa (7 x 6 m). Presbiterija abās pusēs ir sakristejas un virs tām kora telpas un noliktavas. Baznīcu nevar pieskaitīt nevienam no mākslas veidiem. Arēji tajā var saskatīt klasicisma iezīmes, bet interjerā saskatāms baroka rokraksts. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Kā atsevišķa celtne blakus baznīcai ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi zvani (lielais un mazais). Šī celtne kalpo arī kā galvenie ieejas vārti baznīcas dārzā. Lielākais no zvaniem tika liets 1938. gadā, bet par mazāko ziņas nav saglabājušās. Baznīcas dārzā apbedīti divi prāvesti – Antons Sarko (1872-1920) un Sigismunds Pipinuss (1885-1930). Dārzu ierobežo zems mūra žogs. Bebrenes baznīcas ārējā veidola interesantākā iezīme ir tā, ka tai ir sienas apgleznojumi, kuri Latvijā bieži nav sastopami. Uz sienām attēloti divi evaņģēlisti. Vēl uzmanību piesaista arī tā sauktie “aklie logi”. Tie it kā vizuāli pagarina stikloto logu. Lai padarītu baznīcu interesantāku un bagātāku, tā ir krāsota divos toņos – baltā un krēmkrāsas.
Arī baznīcas interjers ir vienkāršs un tai pat laikā interesants. Pirmajā pasaules karā vācieši Bebrenes baznīcā ierīkoja kara lazereti. Baznīcai bija ļoti augsti logi. Tos visus no apakšas aimūrēja, tā saīsinot mazākus. Tādi bez izmaiņām tie ir arī šodien – saīsināti. Baznīcas ēka ir vienas jomas celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Arī dievlūdzēju un grēksūdzes soli ir no mūra, ar 6 pīlāriem, starp kuriem atrodas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznas reprodukcija (B. E. Muriljo kopija). Ievērību pelna 3 altāri. Galvenais altāris veidots baroka stilā, virs pīlāriem atrodas skulptūras, kurās atveidoti eņģelīši. Savukārt katram sānu altārim ir divi pīlāri. Pa labi no lielā altāra atrodas Jāņa Kristītāja godam veltīts altāris, kreisajā pusē – Rožu kroņa altāris. Kā jau katrā katoļu baznīcā, tā arī Bebrenes dievnamā ir 14 Krusta ceļa svētbildes. Tajās, saskaņā ar Evaņģēlijā teikto, ir attēlotas Sv. Kristus ciešanas, sākot ar Pestītāja notiesāšanu, līdz pat viņa nāvei pie krusta. Bebrenes baznīcai ir savas ērģeles, kuras būvētas 19. gs., un kalpo arī mūsdienās.
