LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Telšu vietas Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Ostrovļani, Ezernieki, Dagdas nov., LV 5692
Mob. tel. 371 29254740
Telts vietas pie Ežezera, salām bagātākā Latvijas ezera. Ir autostāvvieta, laivu noma, makšķerēšana. Skaista vieta Ostrovļanu pussalā, kas sadala ezeru divās līdzīga izmēra daļās. Šeit jūs varēsiet izbaudīt mieru un klusumu.
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Andrupene, Andrupenes pagasts, Dagdas nov., LV - 5687
Mob. tel. +371 26458876
Pa taku aiz Andrupenes lauku sētas muzeja, uzkāpuši kalnā un pa kāpnēm nokāpuši lejā, diezgan negaidīti nonākam nelielā purvā. Te varam iepazīt sūnas, pārliecināties par sfagnu lielo ūdens uzsūkšanas spēju, gar laipas malām ieraudzīt apaļlapu raseni un purva dzērveni, apskatīt spilves, vaivariņus un purva vārnkāju. Andrupenes purva taka dod iespēju ikvienam nesteidzīgi un saudzīgi iepazīt purva pasauli. Izlīkumojusi cauri purvam, taka izved tās apmeklētāju stāvvietā pie Andrupenes lauku sētas. Takas kopējais garums ir ~ 750m.
Pirtis Dabas objekti
Silenieki, Rugāju pagasts, Rugāju nov., LV-4570
Tel. + 371 29104212
Pededzes upes palieņu pļavās un to apkārtnē 200 ha platībā audzē ap 350 briežus un 15 mežacūkas. Briežu dārza teritorijā uzcelti 15 torņi graciozo meža dzīvnieku vērošanai. Makšķerēšana zivju dīķos 12 ha platībā (karpas, stores, foreles, zuši u.c. zivis)
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Katleši, Žīguru pagasts, Viļakas nov., LV-4584
Tel. + 371 645 63723. Mob. tel. + 371 26567080
Ekotūrisma maršruts. Retas augu un koku sugas, pazemes avoti, dižkoki.
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Jersika, Jersikas pag., Līvānu novads, Jersika, Līvānu nov., LV 5315
Tel. +371 65307196. Mob. tel. +371 29506288
Pie skolas izveidota videi draudzīga sajūtu taka „Redzēt, dzirdēt, sajust dabu!’’
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Kalnāji, Sventes pagasts, Daugavpils nov., LV-5473
Mob. tel. +371 22034430
Daugavpils rajona augstākā virsotne, relatīvais augstums 42,5 m. Ierīkots skatu tornis, no kura paveras skats uz Daugavpils rajonu un Lietuvu.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Malnava, Malnavas pagasts, Kārsavas nov., LV 5750
Tel. 371 657 33100. Mob. tel. 371 29327265
Malnavas muižas parks kopumā aizņem 18 ha lielu platību (kopā ar Ziedoni - parka otro daļu). Muižas parkā ir 6,9 ha zemes, dīķis aizņem 0,1 ha. Starp vietējām koku sugām, tādiem kā kļavas un oši ir retas svešzemju sugas - baltegļu, dzīvības koku sugas, etiķkoks, Tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts u.c. Parkā atrodas skulptūra „Lācīši” un neliels apaļš uzkalniņš - to sauc par Mīlestības kalniņu.
Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Gospori, Jersikas pagasts, Līvānu novads, Līvānu nov., LV 5315
Mob. tel. +371 22467117
Pārceltuves darba laiks ir cauru diennakti. Pārceltuvi bieži tūristi izmanto lai baudītu dabu - brīnišķīgo Daugavas plūdumu.
Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Līvāni - Dignāja, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Mob. tel. +371 26497002; +371 26808760
Iespēja baudīt dabu - vērojot Daugavas rāmo plūdumu.
Telšu vietas Dabas objekti
Piļori, Andzeļu pagasts, Dagdas nov.
Piloru (Piļāru, Piļoru) ozolu birzs ir viena no retajām tīrajām ozolu audzēm Latvijā, tāpat kā Pahatnieku audze, tā ir valsts aizsardzībā no 1928. gada. Šiem ozoliem ir kādi 300 – 400 gadi. Piloru audze ir 19.6 ha liela, Pahatnieku 4.7 ha. Piloru ozolu pakājē aug lazdas, pīlādži, Pahatnieku ozoli aug kopā ar liepām un ošiem, retas papardes un ziedi – birztalas skarene, austrumu klintene, meža grīšļi. Piloru ozolu audze ir Ežezera krastā, no tās var redzēt daudzās ezera salas. Ezeram ir 33 salas un tas ir salām bagātākais ezers Latvijā. Vidējais dziļums ir 6.4 metri, bet maksimālais dziļums - 21.0 metrs.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Preiļi, Preiļu nov., LV 5301
Tel. 371 653 22041. Mob. tel. 371 29116431
Muižas apbūvi veido vairākas arhitektoniski un mākslinieciski vētīgas celtnes. Muižas pili grāfu Borhu dzimtai sāka būvēt 19. gs. sākumā. Pseidogotikas stila ēkas celtniecību un labiekārtošnu pabeidza 19. gs. 60. g. Padomju laikā pilī atradās dažādas iestādes, līdz 1978. g. ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu. Pils restaurēšanas projekti līdz šim ir bijuši nesekmīgi. 18. - 19. gs. regulāra plānojuma pils parks ir viens no ievērojamākajiem ainavu parkiem Latvijā. Tajā izveidota sarežģīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām. Saglabājušies ir 1817. g. celtā kapella, 19. gs. celtais pils vārtu sarga namiņš. Mīlestības kalniņš, kungu paradīze - Ādama un Ievas sala.
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Priedaine, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 65622201
Viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas senleju un Krāslavu.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Skolas iela 5, Riebiņu pagasts, Riebiņu nov., LV 5326
Tel. 371 653 22041. Mob. tel. 371 20116431
Atrodas nelielas upes Feimankas krastā, simtgadīgu liepu ielokā. Pils celta 16.gs. Pils 19.gs.kļūst slavena ar greznu dzīvesveidu un skaļām pieņemšanām. 20.gs. Tās telpas tiek nodotas mākslinieku, rakstnieku, komponistu vajadzībām.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Ruskulova, Salnavas pagasts, Kārsavas nov., LV 5740
Mob. tel. 371 29327265
Ruskulovas muižas parks ir regulārā plānojuma parks ar 18. gs. stādītiem kokiem. Parkā tika iestādītas divdesmit ekso¬tisku koku un krū¬mu sugas. Muižas parks aizņem 2,7 ha platību. Ozols parka centrā sa¬sniedz gandrīz 4,2 metru apkārtmē¬ru, bet lielākais parka lepnums ir simtgadīgu lapegļu aleja. Staigājot pa parka simtgadīgajām alejām, var baudīt dabas veldzējošos pieskārienus. Lapegļu aleja savieno Ruskulovas muižas parku ar vējdzirnavām. No parka uzkalniņa, kur atrodas senas vējdzirnavas, paveras lieliska ainava uz tuvāko apkārtni.
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Spundžāni, Ozolmuižas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4633
Mob. tel. +371 26227297, +371 26337449
Var vērot stārķus ar optisko ierīci.
Pirtis Dabas objekti
Vidussala, Turku pagasts, Līvānu novads, Līvānu nov., LV 5312
Tel. +371 65326494. Mob. tel. +371 27701575
Ir dabas taka, piedāvā dažādus stādus.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Lielā (Upursala) sala Rušonas ezerā, Rušonas pagasts, Rušona, Riebiņu nov., LV 5329
Upursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu. Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.
Dabas objekti
Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65422818, +371 65471321
Posmā starp Slutišķu un Ververu krauju iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums - Daugavas "vārti".
Dabas objekti
Augusta ielas sākums, Krāslava un Ūdrīšu pagasts, Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 656 22201
Iespējams baudīt krāšņās ainavas, iet pa noslēpumainām gravām, vērot dabas pieminekļus un retumus, redzēt savdabīgus kokus, retus un aizsargājamus augus.
Dabas objekti
Vērēmu pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4647
Ezers atrodas Rēzeknes rajonā, Vērēmu administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 3.8 metri, bet maksimālais dziļums - 7.4 metri. Ezeram ir vairākas (5 gab.) salas. Šeit mīt asaris, līdaka, karūsa, asaris, līdaka, līnis, plaudis, rauda, sapals, zutis, rauda, kā arī plaudis.
« 1 2 3 4 5 6 »