Balvu muižas parks ezera krastā un kādreizējais muižas augļu dārzs - tagad Lāča dārzs.

Atrodas Piedrujā Daugavas augšteces senlejā, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā, kas ir bagāta ar retiem un aizsargājamiem augiem un dzīvnieku sugām, ar kultūrainavas un vēstures pieminekļiem. Staigājot pa Piedrujas taku, var redzēt Daugavas akmeni. Uz šī akmens iekalts Daugavas vārds septiņās valodās: igauņu, somu, krievu, poļu, vācu, līvu un latviešu. Atrodas pie Daugavas.

Posmā starp Slutišķu un Ververu krauju iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums - Daugavas "vārti".

1,5 m augstais un 6 m garais un platais Medņu laukakmens atrodas lauka vidū 1,5 km aiz Medņiem dodoties pa Balvu – Rēzeknes šoseju, apm. 100m uz Z no Ruduku autobusa pieturas.

Akmeņu takā apskatāmi 4 ievērojami laukakmeņi. Stendi takas malā stāsta par apkārtnē esošo ekosistēmu - bebraines, pļavas un meža strauta iemītniekiem. Vienā no takas atzariem simtgadīga liepa. Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura atgādina āža muguru, netālu no Āžmuguras akmeņa, neliela purviņa malā guļ Platais akmens. Tas pretēji savam kaimiņam ir plakans. Ap abiem akmeņiem vijas nostāsti. Viens vēstī, ka Āžmugura ir Platā akmens daļa, un arī Platā akmens iedobumā sakrājies lietus ūdens spējot ārstēt kārpas. Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem noaugušā vietā. Akmens augstums no zemes 0,75 m , apkārtmērs pie zemes 5,85 m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09m, dziļums 0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā, acīmredzot, nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā it kā iecirsti trīs pakāpieni. Netālu no Velna pēdas akmeņa skatāms Zirga pēdas akmens ar iedobumu, kas atgādina zirga pēdas nospiedumu. Kam domāta: kājāmgājējiem, nūjotājiem. Nav piemērota velosipēdistiem, personām ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem. GPS: 56.291913 ; 27.386148

Akmens garums - 2,8 m, augstums - 0,7 m, tam sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un Krāslava ieguva miesta tiesības. Akmens ir kalpojis arī par ciemata robežakmeni. Pēc nostāstiem 1729. g. Krāslavā ieradies uz medībām Polijas karalis Augusts Stiprais, kurš esot sēdējis uz šī akmens, tādēļ akmens ieguvis Augusta vārdu.

Dabas parkā „Dvietes paliene" izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji", kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus, izstrādāt ceļojuma maršrutus, centrā tiek rīkoti izglītojoši semināri. Informācijas centrā darbojas Vides klase, kur dabas mīļotāji tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi.

JuRita Mini Zoo ir lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem. Piedāvājumā apskate un kontakts ar dzīvniekiem, barošana ar zoodārzā iegādāto barību. Šeit sastopami alpakas, lamas, ķenguri, kamielis, dambrieži, punduraitas, pundurkazas, poniji, ēzeļi, zirgi, truši un citi dzīvnieki.

Dzīves vide, kā apsaimniekot dārzu zaļi. Vides dizainera pakalpojumi.

Pludmale atrodas Preiļu parka teritorijā, kurš ir lielākais ainavu parks Latvijā (pilsētvidē).

Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem. Neregulāras formas, rupjgraudains, saplaisājis. Tā garums- 9,0m, augstums- 1,9m, platums- 5,6m, virszemes tilpums apmēram 35 kubikmetri. Lielākā akmens daļa atrodas zemē. Akmens ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.

Trase izveidota Preiļu ainavu parka teritorijā (lielākais ainavu parks Latvijā, pilsētvidē - 42ha).