Ludvigovas kapu kapliča (1824) veidota no laukakmeņiem. Ir 9 m x 5 m x 3 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Jumts apjumts ar lubiņām. Virs jumta no diviem baļķiem paceļas mazs tornītis ar zvanu. Durvis no gala, ar nelielu logu virs tām. Vēl viens logs ir kreisajos sānos. Grīda un griesti veidoti no koka. Kapličā atrodas viens koka altāris ar trīs litogrāfiskām svētbildēm.

Ir vietējās nozīmes arhitektūrās piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā. To cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.

Koka guļbūve ar sapārotiem logu rāmjiem un sīpolveida kupolu, fasādēs - stilizēts saules motīvs.

Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas ikonas, kas ir veidotas senā tehnikā: Novgorodas, Maskavas u.c. stilos.

Medumu apkārtnes katoļticīgie gāja uz Smelinu. Tur bija veca koka baznīca, pārbūvēta 1854. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara šī baznīca palika Lietuvā. Pēc robežas slēgšanas baznīcas apmeklētājiem katrreiz bija jākārto caurlaides formalitātes. Tas sagādāja lielas neērtības. Tāpēc Grīvā dzīvojošie prāvesti jau no 1922. gada sāka braukt uz Medumu noturēt dievkalpo­jumus. Tie notika katoļticīgā saimnieka Jāzepa Gabrāna māja, kura bija liela un atradās 2 km no Medumu centra. 1928. g. Medumu draudzē bija apm. 1000 locekļu un tā skaitījās kā Grīvas filiāle. 1931. gadā Medumu baznīcas vajadzībām piešķīra 16 ha zemes. To no valsts fondiem iemērīja mērnieks Mikelāns neapdzī­votā vietā, krūmiem noaugušā uzkalnē. Bija dota arī otra iz­vēle, tuvāk Medumu centram, tur, kur tagad atrodas vecticīb­nieku lūgšanu nams. Tā ka draudzes priekšniekam Azarevičam bija par 2 km tuvāk uzkalns neka Medumu centrs, viņš izvēlējās vietu baznīcai krūmiem apaugušā uzkalnā. Tam piekrita arī Grīvas prāvests J. Plonis, kas pārzināja Medumu baznīcas lie­tas. Pēc zemes piešķiršanas prāvests J. Plonis uzsāka baznīcas cel­šanu. Plānu izstrādāja arhitekts Pavlovs. Draudzes locekļi jau no 1932. gada vāca līdzekļus baznīcas celšanai: rīkoja loterijas, “laimes akas”, sarīkojumus u.c.. No citām draudzēm medumiešiem nekāda palīdzība neienāca. Ar bīskapa J. Rancāna atļauju Me­dumu baznīcai pamatakmeni iesvētīja dek. J. Plonis 1933. g. 24. jūnijā, sv. Jāņa Kristītājā dienā. Svinībās piedalījās loti daudz cilvēku. Baznīcu cēla no betona ķieģeļiem. Darbs virzī­jās sekmīgi un jau 1935. g. 10. jūnijā baznīcai uzlika pagaidu jumtu, ielika logus, durvis un sāka noturēt pirmos dievkalpo­jumus. 1936. gadā Meduma draudzei nozīmēja pastāvīgu prā­vestu J. Kazenas (dzim. 1869. g., ordinēts 1895. g.). Plebanijas vēl nebija, tāpēc prāvests dzīvoja privātās mājās, netālu no baznīcas. Tad uzsāka celt māla kleķa kūti, kurai uzlika cinkota skārda jumtu. 1937. g. septembrī uzsāka celt lielu divu stāvu plebāniju. Šajā gadā baznīcā nobeidza koka apdares darbus un uzlika cinkota skārda jumtu. 1939.g. 2.jūlijā Liepājas bīskaps A.Urbšs Medumu baznīcā veica kanonisko vizitāciju. Viņu pavadīja vairāki garīdznieki un LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes studenti. Arī pēc bīskapa vizitācijas baznīcā turpinājās būvdarbi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, tie palika nenobeigti. Baznīca ir 15 x 10 x 7 m liela, ar 3 x 10 m lielu lieveni priekšā, kuru balsta 4 betona pīlāri. Baznīca bez presbiterija un kora telpām ir 100 m2. Nepabeigtajam tornim uzlikts lēzens četrslīpais skārda jumts. Pēc plāna tornim bija jānoslēdzas ar augstu smaili. Baznīca ir vienas navas celtne, ar trijiem altāriem. Lielais altāris mūra, virs kura paceļas liela sv. Jāņa Kristītāja glezna ozolkoka rāmī. Šis svētais ir arī Me­duma baznīcas patrons. Presbiterija abās pusēs nelielas sakristejas. Sānos pa labi Kristus Karaļa altāris ar lielu bareljefa figūru. Kreisajā pusē Jaunavas Marijas Lurdas altāris. Baznī­cas grīda un griesti no koka. Griesti apmesti. Ir kora telpas ar “Bokuma” firmas harmoniju. No ārpuses baznīca apmesta 1969. g. Ieejas durvis no gala trīs un vienas no sakristejas. 1975. g. baznīcā ierīkoja centrālapkuri. Pārtrauktie būvdarbi Medumu baznīcā netika atsākti līdz 1954. gadam, tā bija loti neizskatīga un valdīja liela nabadzība. Kad 1954. g. reliģisko lietu pilnvarotais Resbergs apmeklēja Medumu baznīcu, viņš sašutumā izteica izbrīnu: “Kas te ir, baznīca vai lopu kūts?” Pēc tam prāv. J. Gavračs apmeta iekš­pusi un sāka izdaiļot baznīcu. Prāv. L. Lapkovskis no 1957. gada turpināja iesākto darbu un nobeidza baznīcas iekār­tošanu un izveidošanu. Baznīcā ir sv. Modesta relikvijas, bīskapa A. Urbša aprobē­tas 1938. gadā. Blakus baznīcai kapsēta. To iesvētīja ar bīskapa Rancāna atļauju dekāns J. Plonis 1933. gadā.

Lašu vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi. Tie ir trīs viens otram blakus stāvoši metāla krusti uz granīta pamatnēm ar ciļņu tekstu uz katra. Uz I. Apsānes kapa pieminekļa rakstīts: "Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887" Granīta pamatnē ievietots I. Apsānes portrets porcelāna ovālā. 20. gs. 70.-ajos gados kapos notikuši lieli postījumi. Tad cietis arī I. Apsānes kaps. Ar Latvijas Kultūras fonda Eglaines kopas vadītājas O. Spūles gādību tas, kā arī citas sapostītās kapu vietas, sakoptas, vietās uzlikti nolauztie kapu krusti. O. Spūles vadībā par Elīzes Stenderes ziedoto naudu uzlikti jauni kapu vārti.

Akmens mūra baznīca celta 1862.gadā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

Piedrujas pirmā baznīca bijusi koka ēka, celta 1632.gadā. To cēlis Lietuvas valsts kanclers kņazs Leons Sapieha. Šī baznīca nodega, bet 1759.gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca. Piedrujas katoļu baznīcā ir iluzorais altāris. Iepriekš pieteikties!

Starp nedaudzajām Krāslavas novada pareizticīgo baznīcām tikai viena - Piedrujas pareizticīgo baznīca - var lepoties ar sešiem kupoliem. Tā ir viena no skaistākajām un arhitektoniski visinteresantākajām baznīcām Krāslavas novadā. Būvēta 1885.gadā, kad vecā koka baznīciņa vairs nespēja apkalpot visus pareizticīgos. Iepriekš pieteikties!

Piemiņas akmenī iekalta Latvijas kontūra un uzraksts "Šeit ir Latvija". to darinājuši tēlnieki I.Lukažs un H.Sprincis.

Atklāts 2006. gadā. Piemiņas vietas akmeņi atrasti Medupes laukos 18 km no Kalupes. Savukārt arhitekte Ģertrūde Kudiņa, izveidodama trīs akmeņu kompozīciju, trāpīgi uzsvērusi gan 1905. gada revolūcijā, gan karos un izvešanās piedzīvotās sāpes, ciešanas, kuras nav gājuša secen arī kalupiešiem.

Bijušās Šlosbergas pils dārzā aplūkojams piemineklis grāfienes sunītei, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1998"

Pirmā Pustiņas baznīca uzcelta 1737.gadā, tā bija koka ēka. 1817.gadā uzsāka celt jaunu baznīcu. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati - no tēstiem akmeņiem. Baznīcu pabeidza būvēt 1899.gadā, to konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam. Iepriekš pieteikties!

Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913.g., prāvesta Miķeļa Skorupska laika netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem. Silenē (Barovkā) bija veca koka kapela, celta 19.gs. Teļšu diacēzes kalendārā 1911.g. tā minēta kā Elernas filiāle, kur dzīvoja priesteris Pēteris Purovskis. Šī kapela nodega. Pēc atlikušā akmeņu pamata var redzēt, ka tā bija 14 x 6 m liela. Tagad uz šiem pamatiem uzcelta neliela būdiņa un atrodas no baznīcas apm. 50 m. Kapela bija veltīta sv. Jāņa Kristītāja godam. Tagadējo Silenes koka baznīcu cēla priesteris Miķelis Skorupskis. Viņš strādāja Elernē par vikāru. Silenē viņš iegādāja zemi, ko deva Lapinskim. Lapinskis arī citādi palīdzēja baznīcai. Pēc nāves ir apbedīts draudzes kapos un uz pieminekļa ierakstā uzsvērts, ka bija baznīcas labdaris. Priesteris M.Skorupskis no Elernes par saviem līdzekļiem 1913.g. uzcēla Silenes koka baznīcu. Celšanas gads ir iekalts pamatu akmenī pie presbiterija. Silenes baznīca ir viena no lielākajam koka baznīcām Rīgas Metropolijā – tās garums ir 24 m, platums 14 m un augstums 12 m. No ārpuses tā ir apšūta ar dēļiem un krāsota. Jumts segts ar cinkotu skārdu. Virs tā ir viens tornis un vairāki mazi tornīši. Baznīca celta krusta veidā, ļoti īpatnēji un skaisti. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Ir daudz logu un pēc izmēriem lieli. Baznīca ir triju navu celtne. Koka grīda un lēzeni segti koka griesti. Vidējā navā augsti pacelti, bet sānu navās zemāki griesti. Sienas satur saišķu sijas (četras), ar īpatnējiem kokgriezumiem. Griesti balstās uz četriem koka pīlāriem, kas apšūti ar dēļiem. Arī baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, bet nav krāsotas. Baznīcā trīs altāri. Lielais altāris ir ozolkoka ar mākslinieka Bitkova gleznu. Sānu altārī kreisā pusē tā paša mākslinieka sv. Jāzepa glezna, bet labajā pusē mākslinieka Glaudāna Jēzus Sirds glezna. Visus trīs altārus gatavoja prāv. M.Kļaviņa laikā. Baznīcu no presbiterija nodala koka dievgalds. Ir divas sakristejas: kreisajā pusē ģērbkambaris, bet labajā pusē noliktava dažādiem baznīcas piederumiem. Kora telpas balsta koka pīlāri. Ir tikai harmonijs. Abās pusēs virs koriem divas istabas procesijas dalībniekiem. Apakšā pie ieejas abās pusēs tumšas telpas Ziemassvētku Betlēmei un lielās nedēļas dievkalpojumiem. Draudzē divas kapsētas.

Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788.gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. 1920.-1921.gadā uzcēla tagadējo koka baznīcu. Iepriekš pieteikties!