„Saules puķe” (1999) viena no četrām tēlnieka Viļņa Titāna (1944-2006) veidotajām skulptūras grupām „Latvija Saules zīmē”.Tēlnieks projekta "Latvija saules zīmē" ietvaros uzstādījis četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos - "Austras koks" Pasienas pagastā, "Zaļais stars" Nīcas pagastā, "Baltās naktis" Ipiķu pagastā un "Saules puķe" Demenes pagastā. „Saules puķe” apzīmē Latvijas tālāko dienvidu punktu. Tajā iekalti burti LV, platuma un garuma grādi, kuru pamatā ir saules motīvs. Šo veidojumu tēlnieks veltījis Latvijas neatkarības pasludināšanas 80.gadadienai.

Riebiņu muižas vēsture iesniedzas 16. gadsimtā. Apskatāms arī parks un saimniecības ēkas. Senāk lēņu īpašumus apkaimē sauca par Krevmuižu, iespējams, ka šīs muižas centrs saucās par Krevi vai (visticamāk) Kreviem, jo nepilnus 4 km no Riebiņiem, bet jau tagadējā Silajāņu pagastā, atrodas Krevu viensēta, kas līdz 1920. gada agrārreformai pastāvēja kā Krevu muiža. 16.gs. vidū ordeņmestrs Pletenbergs tos nodevis Gerhardam Rēbinderam. Kopš 1600.gada Ribeniški piederēja Korfu dzimtai. 17.gs. sākumā Korfi uzceļ Riebiņu muižu tagadējā vietā. Bet ir izteiktas domas, ka Riebiņu muižu 16.gs. otrajā pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi tikai paplašinājuši. Muiža vēlāk pārgājusi Rekiem, tad Veisenholfiem. Izveidots skaists ainavu parks, plašajā pils laukumā bija baseins ar strūklaku. Polijas galma ierēdnis Mihals Veisenholfs Korfu pilij piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā bija izvietota muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī bija uzceltas vienstāva celtnes. Laukuma kreisajā pusē esošo celtni sauca par “orķestra māju”, jo šeit Veisenholfu laikā mājoja pils kapelas mūziķi, labajā pusē esošā “oficina” kalpoja par virtuvi un dažādu lietu noliktavu. Riebiņu pilī bez plašās bibliotēkas no pils daudzo īpašnieku uzkrātajām un atstātajām milzīgajām mākslas darbu kolekcijām bija iekārtota gleznu un skulptūru galerija. Pilī bija savākts arī daudz senlaiku mēbeļu. Vēlāk Mihala Veisenholfa dēls Arnolds (1874) to pārdeva poļu inženierim S.V.Kerbedzam, kura dzimta te saimniekoja līdz 1.pasaules kara beigām. Nav zināms, kādā stāvoklī to 1874. gadā pārņēma Kerbedzi, kuri lielāko dzīves daļu pavadīja Polijā un citur. Kad Jāzeps Veisenholfs Riebiņus apmeklēja 1883. gadā, pili atrada tukšu. 20.gadsimta sākumā, ilgāku laiku pamesto pili, atjaunoja Jevgenija Kerbedza, tolaik plaši pazīstama filantrope, telpas nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai. Pēc J.Kerbedzas uzaicinājuma Riebiņos 1904.gadā pabija mākslinieks Konrāds Kržižanovskis (1872. – 1922.) ar saviem audzēkņiem no Varšavas skolas. Šeit tapuši viņa darbi “Biļjarda zāle Riebiņos” (1904), “Klavieres“(1905). Šeit ar audzēkņiem viņš uzturējās arī 1907.gadā, tapusi glezna “Ziemas studija ar audzēkņiem”. Kādu laiku te dzīvojis slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists Nikolajs Konstantīns Čurļonis (1875. – 1911.), kuram piederot izteiciens: “Riebiņi – tā ir īsta mākslinieku paradīze” 1918.gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņū pagasta pašvaldībai, kura savukārt te (1920.gadā) ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, darbojās līdz 1979.gadam, pēc tam kolhozs izmantoja kā noliktavu.

Muiža izaugusi 18. gs. Krievijas caru ceļa uz Eiropu malā, koka ēkas ieskāva plašs parks ar retām koku sugām, tas atrodas valsts aizsardzībā, parkā bija uzceltas īpatnējas ūdensdzirnavas.

Tilžas pareizticīgo baznīca uzcelta 1895.gadā, iesvētīta – 1896.gadā. Sākumā tā bijusi baznīcas skolas ēka, bet tā kā šajā apvidū bijis daudz pareizticīgo, tad ar Tēva Pjotra Lapina iniciatīvu par Sinodes līdzekļiem tika piebūvēta baznīca. Tā ir 10 m gara, 8 m plata un 3 m augsta.

Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders - vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit, par godu viņa 275 gadu jubilejai, atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs.

Celta 1928. Gadā. Pie baznīcas atrodas somugru senkapu vieta.

Pašlaik šeit atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs Rāzna ar iekoptu parku. Lūznavas muižas īpašnieki šo ēku 1909. gadā sāka celt kā vasaras atpūtas un radošo namu māksliniekiem (skatāma no ārpuses).

Berķeneles luterāņu kapos ceļotājos tukši nolūkojas kādreizējā Berķeneles (Birķeneles) evaņģēliski luteriskās baznīcas (1830) celtne. Baznīca tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus. Baznīcas tuvumā atdusas J. Raiņa vācu valodas skolotājs Bazeners, kas par skolmeistaru strādāja Grīvas vācu ģimnāzijā. Pa labi no Bazenera kapavietas atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons, Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa plāksnīte ar uzrakstu: „Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”

Parkā atrodas vairākas Preiļu muižas kompleksam piederīgas būves – Preiļu pils, kapela, vārtsarga namiņš, staļļi, trīs vārti. Tās visas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm. Preiļu pils – izcils Latgales 19.gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs.

Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca tika stipri izpostīta, tāpēc 1626.gadā jezuīti uzcēja jaunu koka baznīcu, kura 1685.gadā nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1709.gadā.

Dažādas dabas izziņas aktivitātes un nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, iepazīstinot ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas daudzveidību – gan telpās, gan dabā.Izstādes ”Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku”apmeklējums patstāvīgi vai ar stāstījumu centra darbinieka pavadībā.Vides radošās darbnīcas, dabas izziņas spēles,vasaras sezonā basām kājām var izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota centra tuvumā.Dabas izglītības centrā tiks rīkotas - Mitrāju diena, Ūdens diena, Putnu dienas un citi bioloģiskajai daudzveidībai veltīti pasākumi, semināri un radošas darbnīcas.

1820. gadā celta mūra baznīca. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Cena

Rekovā atrodas divas baznīcas - vecā un jaunā. Vecais dievnams - baznīcas vajadzībām pielāgota kādreizējā klēts. Jaunā Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca iesvētīta 2009. gadā. Tās ēka jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija uzsākta būvēt kā Dievnams. Laikiem mainoties ēkas izmantošanu pielāgoja ikdienas vajadzībām un tā, pagājuša gadsima 90. gados šajā vietā bija mehāniskās darbnīcas.

Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā, Latvijas mākslas vēsturē piemīt īpaša vieta. Pirmkārt, tās arhitektūra pilnīgi atšķiras no tradicionālā priekšstata par Latvijas lauku baznīcu. Otrkārt, Subates vārds tiek lietots, lai apzinātu kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kura 17 .gs. beigās darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā. Subates baznīcas iekārta, iespējams, bijusi lielākais šīs darbnīcas darinājums, ko tikai nedaudz skāruši pārveidojumi. Zem bagātīgā dekoru klāsta viegli uztverama baznīcas iekārtas konstruktīvā uzbūve, ko papildina liels daudzums skulptūru un sižetisku ciļņu.

Muižas pils un parks, muižas klēts, kādreizējais augļu dārzs. Muižas pils celta 18.gs. beigās, divas reizes nodegusi, atjaunojot ievērojami pārbūvēta un piemērota skolas vajadzībām. Pils ēka ezera krastā piesaista gan iebraucēju, gan pašu balvēniešu uzmanību. Šobrīd muižas pilī atrodas Balvu Profesionālā un vispārējā vidusskola. Pils zāle 2.stāvā var lepoties ar vienu no labākajām akustikām Latvijā. Par tradīciju kļuvis Kamermūzikas festivāls, kurš ieskandina muižas pili augusta pēdējā nedēļas nogalē. Muižas klētī atrodas Balvu Novada muzejs. Lāča dārzs – kādreizējais muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja.Dārza vidū – dīķis ar saliņu. Šobrīd te izveidot savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi. Šeit atrodas arī bērniem pašiem sava rotaļu pilsētiņa un minirampa. Iecienīta atpūtas vieta ir arī pilsētas parks, pastaigas kurā vairs nav tikai muižnieku privilēģija. Agrāk aiz tā atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts “Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta“. Šodien te atrodas brīvdabas estrāde, bez kuras pilsētas kultūras dzīve vasarā būtu grūti iedomājama. Balvu muižas parks ir iecienīta pilsētas iedzīvotāju un viesu pastaigu vieta. Vasaras sezonā parka estrādē norisinās daudzveidīgi kultūras pasākumi. 2018. gadā Balvu parkā atrodas arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts "Gaiss", kas ir pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis.

17. gs. tiek uzcelta pirmā muižas ēka, 18. gs. Polijas karalis Augusts III uzdāvina muižu Pasienes zemes lielkancleram Jānim Borham, viņš uzceļ arī skaisto Pasienes dievnamu. 18. gs. Beigās īpašums nonāk Benislavsku dzimtas īpašumā. Pēdējā muižas īpašniece bija grāfiene Oboļenska, pēckara laikā te bija izvietojusies Pasienes pamatskola, pašreiz privatizēta, gaida savu atjaunotni.

Augstkalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta trīsjomu koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi, 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā.

Brigu katoļu baznīca uzcelta 1800. gadā Pasienes dominikāņu misiju darbos, koka baznīca, interjers pārsvarā no koka, vērtīga altārglezna, apkārt baznīcai dārzs un mūris.