Tas noticis sen senajos laikos, kad Dievs radīja pasauli un ķērās arī pie Baltijas ezeru zemes darināšanas. Tikko viņš sācis darbu, tā uzreiz Velns klāt un saka: „Ņem mani palīgā!” Dievs pakasījis bārdu, padomājis un pieņēmis arī. Un piekodina, lai krietni strādājot, zemi gludi nolīdzinot. Labi! Velns nosvīdis rāvies pa Ludzas apriņķi, tad caur Bukmuižu, Andrupeni, Dagdu, Krāslavu un Daugavpili ticis līdz Aukštaitijai. Te viņš atkal saticis Dievu. Lai pieņemot darbu! Dievs pakāpies debesu lievenī, apraudzījis veikumu un izmisumā saķēris galvu. „Ak vai! Gandrīz visa Baltijas ezeru zeme vienos kalnos un ezeros!” Dievs negribējis tādu darbu pieņemt un sacījis, lai velns visu nolīdzinot. Velns pavīpsnājis un teicis: „Apdomā labi! Ja mans darbs paliks nepārlabots, tad no tā mums abiem būs tikai labums”. „Kāds labums no tāda nedarba?”- Dievs piktojies. Bet Velns paskaidrojis: „Pa taviem līdzenajiem ceļiem ļaudis brauks snauzdami. Pa maniem ceļiem neviens nevarēs mierīgi izbraukt. Viens, lejā laizdamies, piesauks tevi: «Vai, dieviņ, kā te izbraukājuši!» Cits, kalnā celdamies, atminēsies mani: «Lai viņu Velns, tādu kalnu!» Dievs domājis un atzinis velna darbu par derīgu. Savukārt mēs, aplūkojot Baltijas ezeru zemi, līdz sirds dziļumiem sajūsmināmies par novada apburošo dabu, kā arī uzzinām, cik daudz teiksmainu leģendu un noslēpumu glabā tie tūrisma objekti, kurus varam apskatīt, dodoties aizraujošā ceļojumā pa maršrutu „Laimes loks Latgalē un Aukštaitijā – nostāsti un teikas”.
Maršruta garums Latvijas pusē – 515 km
Maršruta garums Lietuvas pusē – 373 km
Maršruta objektu skaits Latvijā: 29
Maršruta objektu skaits Lietuvā: 25
| 1. Dabas parks “Balkanu kalni”. Adrese: Viļakas novads, Šķilbēnu pagasts, Logini. Tālr.: +371 29132664. Dabas parkā izveidotas trīs dabas takas, kas beidzas pie „nogrimušās baznīcas” vietas. Stāsta, ka dievnams te esot nogrimis pirms vairākiem gadu simteņiem. Ja Lieldienu naktī te pieliek ausi pie zemes, tad var sadzirdēt nogrimušās baznīcas zvana skaņas. „Balkanu kalnos” ceļotāji var iepazīt aizsargājamos augus, izstaigāt dabas takas, nobaudīt dažādas zāļu tējas un izjust garšaugu aromātu pasauli. Pieejama piknika vieta pie ugunskura un pelde tuvējā dīķītī. Ja ir vēlme uzkavēties skaistajā un klusajā dabas stūrītī ilgāk, var uzsliet telti un palikt pa nakti. Objekta apskates ilgums: 1-1,5h. |
 |
| Šķilbēni – Balvi ~ 35 km |
|
| 2. Lāča dārzs. Adrese: Balvu novads, Balvi. Tālr.: +371 64521430, +371 28352770. Lāča dārza nosaukuma izcelsmi skaidro divējādi. Muižas laikos šajā vietā bijis augļu dārzs, u muižkungs esot turējis lāci, bet vēlāk zeme piederējusi pilsētas mēram Kārlim Lācim. Staigājot pa kādreizējo muižas augļu dārzu, Jūs uzrunās milzu laukakmeņi, kas atceļojuši no visa Balvu rajona. Vietēji zintnieki teic, ka daži akmeņi esot pat dziedinoši. Atrodiet savu akmeni! Dārza vidū nepaejiet garām dīķītim ar saliņu! Nevelti to dēvē arī par „Mīlestības saliņu”. Tikai jāiedomājas vēlēšanās, jāpāriet pāri tiltiņam, jāapiet apkārt saliņai un jāapsēstas uz akmens krēsla salas centrā. Tas viss jādara klusējot... Ja vēlēšanās būs sirsnīga un patiesa – tā noteikti piepildīsies! Ja neticat, tad turpat iegriezieties Seno amatu darbnīcā pie Ērika Kanaviņa un izlejiet laimi no alvas gabaliņa – būs ko paturēt par piemiņu! Objekta apskates ilgums: 1h. |
 |
| 3. Dižozols. Adrese: Balvu novads, Balvi, Brīvības iela 48 (Pie Balvu muzeja). Tālr.: +371 64521430, +371 28352770. Dižozols, kas aug Lāča dārza lazdu alejas sākumā, pieredzējis muižas laikus, tāpēc uzmanīgs klausītājs vienatnē un klusumā, pieglaužoties pie tā rētainā stumbra, noteikti sadzirdēs kādu stāstu par muižas ļaudīm, gudro lāci vai pilī mītošo Balto dāmu, bet noguris ceļotājs – smelsies simtgadu spēku tālākajām gaitām. Objekta apskates ilgums: 20 min. Labiekārtota atpūtas vieta Balvu muižas parkā Adrese: Partizānu iela 2, Balvi, Balvu novads Tālr. +371 64521430 Atpūta muižas parkā pie Balvu ezera – ugunskura vietas, volejbola laukumi. Atjaunota vēsturiskā ūdens triece un ūdenskrātuve, gājēju celiņš ar tenisīta segumu, tiltiņi un soliņi. Ezerā un Bolupē – makšķerēšanas iespējas. Atpūtas vieta izveidota projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros. Labiekārtota atpūtas vieta pie Bolupes Adrese: Ezera iela 1, Balvi, Balvu novads Labiekārtota peldvieta un atpūtas vieta Balvos pie Bolupes, kur uzstādīts pontons, soliņi un galdi, ugunskura vietas, volejbola laukumi. Atpūtas vieta izveidota projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros. Labiekārtota peldvieta pie Balvu ezera Adrese: Alejas iela 2, Balvi, Balvu novads Peldvietā uzstādīts pontons ar slidkalniņu un laivu piestātni, izveidots volejbola laukums. Atpūtas vieta izveidota projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros. Labiekārtota atpūtas pie Pelnupes Adrese: Krasta iela 10, Balvi, Balvu novads Atjaunots gājēju tilts pār Pelnupi, izveidota atpūtas vieta ar ugunskura vietu pie Pelnupes. Atpūtas vieta izveidota projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros. Labiekārtota atpūtas vieta Adrese: Partizānu 2a, Balvu, Balvu novads Labiekārtota atpūtas vieta ar soliem un ugunskura vietām. Makšķerēšanas iespējas Balvu ezerā un Bolupē. Atpūtas vieta izveidota projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros. Labiekārtota atpūtas vieta pie Viļakas ezera Adrese: Garnizona iela 6, Viļaka, Viļakas novads Tālr. +371 64507226 (Viļakas novada dome) Ugunskura vietas un lapene, bērnu rotaļu laukumi, volejbola laukumi, peldvieta. Atpūtas vieta izveidota projekta Water Joy ietvaros. |
 |
| Balvi – Gaigalava ~ 50 km |
|
| 4. Lubānas ezers. Adrese: Rēzeknes novads, Nagļu, Gaigalavas pagasts Tālr.: +371 29165392, +371 28301143, Zvejnieki-lubans@inbox.lv, www.rezeknesnovads.lv Tajā laikā, kad ezeriem vēl bijis ieradums pārcelties no vienas vietas uz otru, vietā, kur tagad Lubānas ezers, bijusi liela, skaista pilsēta, kuras iedzīvotāji, grēcīgi dzīvodami, bijuši apkaitinājuši Dievu, kādēļ Dievs apņēmies izdeldēt pilsētu no zemes virsus ar visiem iedzīvotājiem. Vienā jaukā vasaras rītā divas sieviņas velējušās ārpus pilsētas upes malā un ieraudzījušas lielu, tumšu mākoni paceļamies, kas drīzi sasniedzis pilsētu un tā trokšņojis, it kā lubas kāds plēstu. Šo troksni dzirdēdamas, viena velētāja iesaukusies: «Nudien, māsiņ, tas jau vai pats Lubāns būs atnācis!» Tajā paša acumirklī mākonis nogāzies ar lielu troksni zemē, aprakdams savos viļņos visu pilsētu ar visiem iedzīvotājiem. Tikai abas velētājas, tādēļ, ka devušas ezeram vārdu, palikušas dzīvas. Atnākušais ezers priekš tam bijis tur, kur tagad Rīga. Katru gadu no Lubānas ezera eimot viens sūtnis uz Rīgu apjautāties, vai Rīga reiz būšot pilnīgi uzbūvēta, jo kad Rīgu beigšot celt, tad Lubānas ezers iešot atpakaļ uz savu pirmo vietu. Objekta apskates ilgums: 1-1,5h. |
 |
| Gaigalava – Rēzekne ~ 37 km |
|
| 5. Rēzeknes pilsēta. Tālr.: +371 64605005. Rēzeknes pilsdrupu pievilcību tūristos izraisa tām piemītošā noslēpumainības aura, kuru jau vairākus gadsimtus uztur spēkā gan pašai pilij, gan tās kādreizējiem iemītniekiem veltītu teiku un leģendu virkne. Kāda no teikām stāsta, ka pazemē zem pilskalna vēl šodien mītot pils dibinātāja Volkenbergas pilsvaldnieka meita Roze (pēc citas teikas datiem, Rēzeknes nosaukums Rositten esot cēlies no viņas vārda). Roze sēžot zelta tronī, kuru apsargājot divi asinssuņi: viens ar zelta, otrs - sudraba ķēdi ap kaklu. Ik pa deviņiem gadiem Lieldienu naktī valdniece atstājot pazemi, lai uzmeklētu jaunekli, kas viņu atpestītu no lāsta. Tas būtu izdarāms, aiznesot viņas zelta krustiņu līdz baznīcai un apslakot to ar svētīto Lieldienu ūdeni. Rozi glābt esot izmēģinājušies daudzi, taču bez sekmēm. Ja arī drosminiekam izdevies pārvarēt visādus zvērus, mošķus un velnus, kas stājušies viņam ceļā, tad krustiņš viņa rokās kļuvis nepanesami smags un gājiens līdz baznīcai šķitis kā mūžība. Ik reizi, kad kārtējā nesēja spēki bijuši galā un viņš nometis krustiņu, atskanējušas klusas raudas un Roze nogrimusi pazemē uz nākošajiem deviņiem gadiem. Savukārt cita teika vēsta, ka senos laikos Rēzeknes pilī dzīvoja ķēniņš, kuram bija trīs meitas. Katrai meitai ķēniņš novēlējis pa pilij. Rēzeknes pils princese iemīlējusies kādā koklētājā. Tēvam tas nepatika, un viņš ieslodzīja meitu pagrabā. Tur princese sēžot aizmigusi uz savas pūra lādes, kas pilna zelta un kuru sasargājot divi suņi. Princesi varot atsvabināt tikai tas, kas uzveikšot suņus. Esot ar bijuši daži drosminieki, bet nevienam nav izdevies suņus uzveikt, tādēļ princese joprojām sēž un gaida. Viņai vienīgi esot atļauts vienu nakti gadā iznākt no pagraba. Tad viņa pastaigājoties gar Rēzeknes upi. Pēc tam princese atkal snauž veselu gadu pils pagrabā. Objekta apskates ilgums: 1,5 – 2 h. |
 |
| Rēzekne – Rāznas ezers ~ 22 km |
|
| 6. Rāznas ezers. Adrese: Rēzeknes novads, Čornajas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas pagasts. Tālr.: +37164646712 (Rāznas Nacionālā Parka administrācija Lipušķos, Mākoņkalna pagasts). Visiem ezeriem jau bijuši savi vārdi, tikai viens vēl nebija nosaukts. Ļaudis tad nolēmuši pajautāt vārdu pirmajam garāmgājējam. Tobrīd gājis garām kāds vecītis. Tad nu visi šim jautājuši, kā lai nosauc ezeru. Vecītis atbildējis krievu valodā: "Razna", tas ir - visādi. Visi nolēma, ka vīrietis tā gribēja nosaukt ezeru. Tā ezers arī palika par Rāznas ezeru. Objekta apskates ilgums: 1,5 – 2 h. |
 |
| Rāznas ezers – Mākoņkalns ~ 18 km |
|
| 7. Mākoņkalns. Adrese: Rēzeknes novads, Mākoņkalna pagasts. Tālr.: +371 64646712 (Rāznas Nacionālā Parka administrācija Lipušķos, Mākoņkalna pagasts). Rāznas ezera dienvidu krastā paceļas viens no augstākajiem Latgales pauguriem - Mākoņkalns jeb Padebešu kalns (tā absolūtais augstums ir 248, bet relatīvais - ap 55 m). Kādreiz te atradusies tālu izdaudzinātā Volkenbergas pils (1236). Teika vēstī, ka pēc Volkenbergas pilsvaldnieka un viņa sievas nāves plašie pilsnovada īpašumi sadalīti viņu trim meitām - Rozei, Lūcijai un Marijai. Katra no māsām uz mantotās zemes sev uzcēlusi jaunu pili: Roze - Rēzekni (Rositten), Lūcija - Ludzu (Lucin) un Marija - Viļaku (Marienhaus). Stāsta, ka Mākoņkalnā, kur redzamas drupas, nogrimusi pils līdz ar skaistu meiteni – princesi, kura esot nolādēta. Meiteni apsargājot melns suns. Pirmajā Lieldienu naktī princese izejot ārā un gaidot, vai neatradīsies cilvēks, kurš noņemtu viņas lāstu. Ja kāds gribot princesi redzēt, jāņem pilnīgi melns kaķis, melns suns un gailis un Lieldienu naktī divpadsmitos jāiet uz Mākoņkalnu. Kad gailis dziedās, suns ries un kaķis ņaudēs, tad varēšot redzēt skaisto meiteni... Tā vēsta teikas par Mākoņkalnu un Volkenbergas pili. Ar šo pili varētu lepoties jebkuras apdzīvotas vietas iedzīvotāji, protams, ja tā nebūtu nogrimusi. Bet mēs lepojamies ar Padebešu kalnu – vienu no augstākajiem pauguriem Latvijā! Piedāvājam Jums apmeklēt leģendāro Padebešu kalnu, baudīt brīnumaino apkārtējas panorāmas skaistumu un ja paveiksies, glābt princesi no ļaunas burvestības! Objekta apskates ilgums: 1 – 1,5h. |
 |
| Mākoņkalns - Cirmas ezers ~ 40 km |
|
| 8. Cirmas ezers (atpūtas komplekss „Dzerkaļi”). Adrese: Ludzas novads, Cirmas pagasts, Dzerkaļi. Tālr.: +371 26324735,info@dzerkali-tur.lv,dzerkali@inbox.lv, www.dzerkali.lv Tur, kur tagad atrodas Cirmas ezers, sensenos laikos bija dīķis ar laipām, kur ciema meitenes nāca mazgāt veļu. Ciema iedzīvotāji mēļoja, ka kaut kur tuvākajā apkārtnē atrodas apburta vieta, kuru atrodot, visas neprecētās meitenes apprecēsies. Kādu dienu visas ciema meitenes sapulcējas pie dīķa, mazgāja veļu un tenkoja. Pēkšņi tālumā debesīs parādījās tumšs mākonis, kurš tuvojās dīķim, kur meitenes mazgāja veļu. Viss satumsa, milzīgais mākonis izpletās pār dīķi, meitenes izbīlī saskrēja tuvāk kopā un piespiedās viena otrai, bet viena meitene izbijusies iekliedzās «Cyrms!». Šajā brīdī milzīgais mākonis norībēja, un gluži kā no gigantiska kausa ūdens izlija dīķa vietā, pārvēršot to par ezeru. Meitenes mākonis neskāra, viņas palika stāvot uz mazas saliņas. Meitenes saprata, ka burvju vieta nu ir atklāta. Nepagāja ne pusgads, kad visas neprecētās meitenes apprecējās. Sala tika nosaukta par „Līgavu salu". Izveidojušos ezeru nosauca par Cirmu. Pateicoties Cirma ezeram ciematiņš kļuva vairāk apdzīvots un pārvērtās ciemā. Ciemu pārdēvēja par Dzerkaļiem, kā meiteni, kura izteica burvju vārdu. Laiks iet, viss mainās, cik gadu jau ir pagājis. Bet vēl joprojām klīst teiksmas, par Dzerkaļiem – apburtu un romantisku vietu. Daudzi jaunlaulātie appriecējas tieši šeit, un līdz šai balta dienai dzīvo mīlestībā un saticībā. Objekta apskates ilgums: 1,5 – 2 h. |
 |
| Cirmas ezers – Ludza ~11 km |
|
| 9. Lielais Ludzas ezers un Mazais Ludzas ezers. Adrese: Ludzas un Ciblas novads, Ludza. Tālr.: +371 65707203, +371 29467925, tālr./fakss:+371 65707202 (Ludzas TIC), tic@ludza.lv,http://turisms.ludza.lv Dzīvojušas divas māsas - Lūcija un Rozālija. Un nolēmušas viņas katra uzcelt pa pilij. Noskatījās vietas divdesmit verstu attālumā vienu no otras. Savāca milzīgu kaudzi akmeņu un ķērās pie darba. Bet par abām viņām bija tikai viena ķelle. Lietoja to katra pēc kārtas, laiku pa laikam pārsviežot viena otrai. Vienu tādu sviedienu Rozālija neaprēķināja, un ķelle, aizlidojusi Lūcijai garām, ar tādu spēku ietriecās zemē, ka viņa to tikko izvilkusi. Tur, kur gulēja ķelles rokturis, izveidojās Mazais Ludzas, bet kur lāpstiņa – Lielais Ludzas ezers. Ieskatieties vērīgāk to formā - līdzība taču ir! Objekta apskates ilgums: 1,5 – 2 h. Pie Mazā Ludzas ezera projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros izveidotas vairākas atpūtas vietas un labiekārtota pludmale. - Zaldātu radziņš (Peldu iela 21). Pludmale, bērnu rotaļu laukumi, lapenes atpūtai, laipas, baseins, inventāra noma, pludmales volejbola, handbola un futbola laukumi, estrāde pasākumiem, ugunskura vietas. Neptūna svētku, pludmales volejbola un futbola turnīru organizācijas vieta. - Atpūtas vieta pie Novadpētniecības muzeja (Kuļņeva iela 2). Lapene, soli, laipas, plosta piestātne. Ekskursija pa Ludzas ezeriem uz plosta (līdz 20 pers.). - Atpūtas vieta pretī Zaldātu radziņam (Soikāna iela 22). Laipas makšķerniekiem, laivu piestātne, lapene, soli. |
 |
| 10. Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Adrese: Ludza, Baznīcas iela. Tālr.: +371 65707203, +371 29467925, tālr./fakss: +371 65707202(Ludzas TIC), tic@ludza.lv, http://turisms.ludza.lv Senos laikos Ludzā bijusi liela pils, kurā dzīvojis bagāts ķēniņš. Ķēniņam bijusi skaista meita, kura iemīlējusi kalpu puisi. Ķēniņš mēģinājis meitu atrunāt no domas par precībām ar kalpa puisi, bet meita tēvā neklausījās. Tad ķēniņš no dusmām pateicis, lai pats nelabais meitu paraujot. Velns tā nu arī meitu aizrāvis uz pazemi. Ķēniņš no lielām sirdssāpēm drīz miris. Tad uznākuši kari un pils nopostīta. Cilvēki vairījušies iet pilij klāt, jo esot dzirdēts, ka pilī kāds raud un sauc palīgā. Kādu svētdienu trijiem ganiem pazudis ganāmpulks. Viņi to atraduši pie vecās pils. Viens no ganiem bijis bārenītis. Pārējie gani, to izjokojot, iemetuši viņa cepuri vecajā pilī. Bārenītis sācis gauži raudāt. Te parādījusies sakaista jaunava ar cepuri rokās, kas teikusi: „Nebaidies, es tev nekā ļauna nedarīšu, labais zēn, es esmu šīs pils nolādētā princese. Es tevi lūdzu, atpestī mani no burvības, kas mani tik daudzus gadus moka. Kad būsi divdesmit vienu gadu vecs, tad atnāc pie manis pirmā Lieldienas dienā un aizved mani sev līdz, bet tu nedrīksti neko vairāk ņemt sev līdz kā tikai mani.” Kad zēns izaudzis, viņš devās uz pili. Nogājis pa kādu alu pazemē, nonācis vairākās istabās, kas bijušas pilnas ar dārglietām. Pēdējā istabā bijusi pati princese. Jauneklis paņēmis aiz rokas princesi, lai izvestu ārā, bet tad pamanījis pie sienas divus skaistus vainagus. Vienu no vainagiem uzlicis galvā princesei, otru sev. Atskanējuši pērkona dārdi un jauneklis izmests uz pilskalna. Ļaudis stāsta, ka viņam vajadzējis vest tikai princesi, bet tagad princesei uz mūžiem jāpaliek pazemē. Objekta apskates ilgums: 1h. |
 |
| 11. Sv. Marijas – Māras Zemes karalienes skulptūra. Adrese: Ludza, Baznīcas iela. Tālr.: +371 65707203, +371 29467925, tālr./fakss:+371 65707202(Ludzas TIC),tic@ludza.lv, http://turisms.ludza.lv Kādu rītu viena sieviete gāja pa taciņu starp baznīcas kalnu un pilskalnu. Redz – viņai pretī nāk neredzēta, skaista, baltās un gaišzilās drānās tērpta jaunava. Svešiniece jautāja: - „Kurp tu ej?” - „Pie draudzenes!” - „Ko tu nes?” - „Nesu gludekli.” Pēc īsās sarunas abu ceļi šķīrās. Sieviete bija ļoti dievbijīga, tāpēc, atnākusi mājās, viņa devās pie svētbildes un ... ieraudzīja to pašu jaunavu, kuru nupat bija satikusi pie baznīcas kalna. Brīnumainā notikuma un tēla apraksta iespaidā tēlnieks Leons Tomašickis 20.gs. 30.-ajos gados Ludzā, pakalniņā pie Karņicku kapličas, izveidoja Sv. Marijas skulptūru. Liekas, ka ik dienu Jaunava Marija pavada dievlūdzējus un dod svētību tiem cilvēkiem, kas dodas uz katoļu dievnamu. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| 12. Rupučakmens (Ludzas 800 gadu jubilejai veltīts piemiņas akmens). Adrese: Ludza, laukumā pie viesnīcas „Valensija”. Tālr.: +371 65707203, +371 29467925, tālr./fakss:+371 65707202 (Ludzas TIC),tic@ludza.lv,http://turisms.ludza.lv Kopš seniem laikiem Lūrupē bija liels un īpatnēji grubuļains akmens. Kādu rītu viena sieviete gājusi slaukt govis. Redz: pie akmens stāv zaldāti. Bet tikko viņa piegājusi tuvāk, zaldāti pazuduši. Sieva iesaucās: „Rupuči, pazuda!” Kopš tā laika akmens ieguvis nosaukumu Rupučainais. Tagad šis akmens atrodas Ludzā, iepretī pareizticīgo baznīcai. To pārveda un uzstādīja, kad pilsēta svinēja 800 gadu jubileju. Pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamām paaudzēm. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| Ludza – Opoļi ~ 32 km |
|
| 13. Opoļu svētavots. Adrese: Ludzas novads, Brigu pagasts, Opoļi. Tālr.: +371 28656530. Senos laikos Opoļu ciemā dzīvoja akls muižnieks. Kādu nakti sapnī nezināma balss teica, lai viņš aizejot pie lielā bērza un izrokot bedri, tad tur izveidošoties avots ar dziedinošu ūdeni. Lai kļūtu redzīgs, ar šo ūdeni jānomazgā acis. Muižnieks izdarīja visu tā, kā sapnī bija teikts un atguva acu gaismu. Par godu notikušajam brīnumam viņš Opoļos uzcēla kapliču. 21. septembrī — Dievmātes Piedzimšanas svētkos — svinīgā svētceļojumā uz Opoļu svētavotu dodas ticīgie no dažādām Latvijas un Krievijas pareizticīgo draudzēm. Objekta apskates ilgums: 30min. |
 |
| Opoļi - Dagda ~ 53 km |
|
| 14. Dagdas pilsēta. Tālr.: +371 65681420, dagdas.fenikss@inbox.lv Senos laikos, kad Dagda vēl bijusi pavisam neliels ciems ar pārdesmit koka ēkām, tveicīgā vasaras dienā tajā izcēlies ugunsgrēks. To vērojuši divi makšķernieki viņpus ezera pie Ustjes. Viens latgaliski vaicāja: „Dag?”. Otrs apstiprinājis „Da....”. Tajā brīdī no Asūnes puses garām gājis noguris svētceļnieks, kurš, ilgodamies nokļūt baltajā, staltajā dievnamā, paātrināja soli, pie sevis atkārtodams dzirdēto: „Dagda, Dagda, Dagda....” Sasniedzis ciemu, svētceļnieks pacēla acis pret zilajām vasaras debesīm, kurās lepni iezīmējās kupoli un svarīgi apstiprināja: „Tā ir Dagda.” Tajā brīdī no nodegušo māju krāsmatām debesīs uzspurdza putns Fenikss, un Dagda sāka augt un atdzimt. Objekta apskates ilgums: 1,5 – 2 h. |
 |
| 15. Lubānas pilskalns. Adrese: Dagdas pilsēta. Tālr.: +371 65681420, dagdas.fenikss@inbox.lv Sensenos laikos šajā vietā ir bijusi baznīca. Cīņa starp Dievu un velnu arī turpinās no seniem laikiem. Gan Dievs, gan velns prasa no cilvēkiem paklausību. Bet nu sanāca tā, ka cilvēki vairāk klausīja Dievu. Un tad velns sadusmojās uz cilvēkiem un aizraka baznīcu dievkalpojuma laikā ar visiem cilvēkiem. Tanī vietā, kur bijusi baznīca, tagad kalns, bet tur, no kurienes velns ņēma zemi, ir ezers. Vecāka gadagājuma cilvēki zināja stāstīt, ka viņi ir redzējuši ap pusdienlaiku no zemes paceļamies baznīcas torņus, un varējis saklausīt dziedāšanu. Kalna virsotnē ir neliela iedobīte, no kuras reizēm parādās cilvēks baltās drēbēs. Viņš padejo kalna galā un atkal nozūd. Pusnaktī ieklausoties, varot dzirdēt zvanus un pulksteņus skanam. Objekta apskates ilgums: 30 min. |
 |
| Dagda - Krāslava ~ 35 km |
|
| 16. Vizbulītes Šokolādes kalnā. Adrese: Krāslava, Sauleskalna iela. Tālr.: +371 65622201, tic@kraslava.lv, www.kraslava.lv Anna un Jānis ļoti mīlēja viens otru. Nebija Krāslavā cilvēku, kuri spētu tā mīlēt viens otru. Viņi abi gribēja precēties, bet Annas vecāki to nevēlējās, jo jau bija atraduši precinieku, un mīlniekiem aizliedza satikties. Mīlošās sirdis nevarēja dzīvot viena bez otras, un tāpēc katru nakti jaunieši skrēja uz lielo kalnu, lai satiktu viens otru. Tas ir Šokolādes kalns. Bet tas nebija ilgi, Annu apprecējās ar citu. Jānis nezināja, ko darīt un metās Daugavā. Anna uzzināja, ka viņas Jāņa vairs nav starp dzīvajiem, devās uz viņu abu iemīļoto tikšanās vietu... Tik daudz asaru bija izliets, ka viss kalns bija slapjš. Kad Anna paskatījās apkārt, ieraudzīja, ka viss kalns ir pārklāts ar zilām vizbulītēm. Tās atgādināja Annai par savu mīļoto. Katru gadu līdz pat vecumdienām Anna gāja uz Šokolādes kalnu vizbulīšu laikā un domāja par savu Jāni. Katru gadu Šokolādes kalnā zied zilās vizbulītes, kas vēsta par Lielo Mīlestību. Šai vietai ir Mīlestības smarža, īpaša aura vizbulīšu vidū... Objekta apskates ilgums: 30 min. |
 |
| 17. Karņicka jeb Mīlestības kalns. Adrese: Krāslava, Augusta iela. Tālr.: +371 65622201, tic@kraslava.lv, www.kraslava.lv 1838.gadā Krāslavā risinājās aizraujoši romantiski notikumi ar traģiskām beigām. Vienā no greznajam pils ballēm grāfa Plātera meita Emīlija iepazinās ar Eversmuižas īpašnieku virsnieku Jozefu Karņicki. Jaunieši iemīlējās viens otrā. Taču šai mīlai šķēršļus lika Plāteri, kuri bija iecerējuši savu meitu izprecināt kādam citam bagātākam un dižciltīgākam viņu aprindu pārstāvim. Emīlija un Jozefs galīgā izmisumā nolēma doties nāvē: Jozefs – nošauties vienā no Krāslavas pilskalniem, bet Emīlija – izlēkt no trešā stāva loga. Pēc norunātas zīmes 1838.gadā naktī no 3. uz 4.augustu Jozefs nošāvās, bet Emīliju pēdējā brīdī izglāba viņas kalpone. Karņickis tika apglabāts nāves vietā, kur tika uzstādīts piemineklis. Pēc dažiem gadiem viņa mirstīgās atliekas pārveda un apglabāja Eversmuižā, bet piemineklis palika. Jau 165 gadus te šis piemineklis, un nostāsts par lielu un uzticīgu mīlestību tiek nodots no paaudzes paaudzei. Līdz pat šodienai tautā šo pauguru sauc par Karņicka vai Mīlestības kalnu, bet avotu, kurš iztek no paugura pakājes - par Mīlestības avotu. Objekta apskates ilgums: 30 min. |
 |
| 18. Augusta akmens Adrese: Krāslava, Augusta iela 12 Tālr.: +371 65622201,tic@kraslava.lv, www.kraslava.lv Stāsta, ka akmens (garums - 2.8m, platums - 2.2m un augstums -0.7 m), bija daudz lielāks, bet apmēram trešā daļa no tā jau agrākos laikos noskaldīta. Tā sānos izkalta (5cm dziļa, 130 cm plata) liela taisnstūra virsma, kurā iekalts grāfu Broel – Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Nostāsts vēsta, ka akmens vietā kādreiz bijis liels mežs, kurā medījis Polijas karalis Augusts II. Pie akmens karalis ieturējis maltīti, un par godu šim apmeklējumam akmenī iekala gada skaitli, bet pašu akmeni līdz pat šodienai sauc par Augusta akmeni. Iespējams, ka nostāstā ir daļa patiesības, jo Augusts II no 1697. līdz 1733.g. tiešām bija Polijas karalis, un 1729.g. Krāslava ietilpa Polijas teritorijā. Tomēr 1729.g. Krāslavas vēsturē ir vēl arī cita nozīme. Šajā gadā grāfs Plāters nopirka Krāslavas muižu, un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Domājams, ka šie notikumi bija par iemeslu šo iekalumu tapšanai. Augusta akmens bija arī miesta robežakmens. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| Krāslava - Juzefova ~ 30 km |
|
| 19. Juzefovas parks. Adrese: Daugavpils novads, Naujenes pagasts, Juzefova. Tālr.: +371 65471321, muzejs@apollo.lv, naujenesmuzejs@inbox.lv Kādreiz Juzefovas parkā atradās muiža (1900.g.). No parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības. Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tajā krustu. Objekta apskates ilgums: 30 min. |
 |
| Juzefova - Nīcgale ~ 45 km |
|
| 20. Nīcgales Lielais akmens. Adrese: Daugavpils novads, Nīcgales pagasts. Tālr.: +371 65422818, info@visitdaugavpils.lv, www.visitdaugavpils.lv Tas ir Latvijā vislielākais laukakmens. Valsts nozīmes dabas piemineklis. Atrodas dziļi mežā, apmēram 6 km attālumā uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas. Akmens izmēri: garums – 10,5m, platums – 10,4m, augstums – 3,5m, apkārtmērs – 31,1m, virszemes tilpums – 170m³. Velnam reiz uznākusi liela skaudība pa Daugavas teiksmaino un vareno tecējumu. Viņš nodomājis reiz tam darīt galu, aizbērt Daugavu visā tās tecējumā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš piegrābis pilnu savu velnišķīgu retu sietu ar akmeņiem un traucies uz Daugavu. Netālu no Daugava pamanījis, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu lielu akmeni, kas nevarējis izkrist caur reto sietu. Dusmās grūdis arī to laukā, kas nokritis Nīcgaļa purvā, netālu no Daugavas. Šis akmens vēl arī šodien guļ turpat, izslējis savus divus kuprus un apsedzies ar sūnām. Objekta apskates ilgums: 30 min. |
 |
| Nīcgale – Daugavpils ~ 25 km |
|
| 21. Grīvas Jaunavas Marijas katoļu baznīca. Adrese: Daugavpils, Baznīcas iela 28. Tālr.: +371 65424194. 19. gs. beigās Grīvā bija gan vecticībnieku, gan pareizticīgo dievnams, bet katoļu nebija. Pēc ugunsgrēka 1845.gadā Grīva bija pārvērsta gruvešos. Vietējie iedzīvotāji dienu un nakti lūdza Dievu, lai Tas pasargā viņus no nelaimes. Vienā lūgšanu naktī kādam daudzbērnu ģimenes tēvam parādījās Jaunava Marija un teica, lai cilvēki uzceļ baznīcu un lūdzas. Jaunavas Marijas parādīšanās notika nelielā dārzā uz grāfa fon Ettingena zemes. Negaidot rītausmu, vīrs steidzās šo ziņu pavēstīt kaimiņiem. Rīta pusē par šo notikumu zināja visa Grīva. Vietā, kur tika redzēta Jaunava Marija, ieradās pats grāfs. Viņš nokrita ceļos un ilgi lūdza Dievu. Pēc tam lika te novietot krustu, sakot, ka šo vietu atvēlēs baznīcas celšanai. Daudzbērnu ģimenes tēvs esot gājis no māju, vākdams ziedojumus baznīcas celšanai. Kad pēc 20 gadiem līdzekļi tika savākti, Grīvas iedzīvotāji lūdza atļauju baznīcas celšanai. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| Daugavpils – Sīķele ~ 20 km |
|
| 22. Sīķeles luterāņu baznīca Adrese: Daugavpils novads, Vecsalienas pagasts, Sīķele. Tālr.: +371 65422818, info@visitdaugavpils.lv, www.visitdaugavpils.lv Tā atrodas aptuveni 9 km no Elernes. Sākotnēji Elernē, kas atradās Kurzemes hercogistē, bija tikai luterāņu dievnams (1650). 1771. vai 1777.gadā Sīķelē mežā stāvā kalnā kapu ielokā uzcēla katoļu baznīcu. Stāsta, ka šis koka dievnams darināts Daugavas lejtecē – Valdajā. Tad tas pa Daugavu ar baržām vests uz Elerni. Vakara krēslā, kad baržas tuvojušās Elernei, uz tām aizdegtas sveces. Sveču liesmiņas trīsuļodamas atspīdējušas ūdenī. Ļaudis to redzot, saukuši – „Brīnums! Brīnums!” Vēlāk katoļi ar luterāņiem baznīcas apmainījuši. Elernes luterāņu dievnams kļuva par katoļu baznīcu. Par neparasto darījumu vēsta ieraksts plātnē Elernes katoļu baznīcas grīdā. Zīmīgi, ka senai dievnams Elernē saglabājies līdz mūsdienām. Sīķelē koka baznīcas vietā uzcelts mūra dievnams (1819.g.). Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| Sīķele - Jaunborne ~ 5 km |
|
| 23. Jaunbornes krucifikss. Adrese: Daugavpils novads, Salienas pagasts, Jaunborne. Tālr.: +371 65422818, info@visitdaugavpils.lv, www.visitdaugavpils.lv Krucifikss uzcelts uz laukakmens. Tā nišā - Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga glezna. Uz gleznas rāmja uzraksts poļu valodā – lūgums Dievmātei, lai tā dotu veselību. Uzraksts datēts ar 1907.gada 15.oktobri. Uz misiņa plāksnes uzraksts – „Tavā patvērumā”. Nostāsts vēstī, ka krucifiksu uzbūvējis kāds zemnieks, kam 1907.gadā gaiša dienas laikā pie akmens izdevies noslēpties no ļaundariem, kas gribējuši viņu nogalināt. Otrs nostāsts vēstī, ka krucifiksu uzbūvējusi Jaunbornes muižniece Savicka vīra piemiņai, kas bez vēsts pazudi poļu sacelšanās laikā. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| Jaunborne – Birķineļi ~ 25 km |
|
| 24. J. Raiņa māja Berķenelē (Birķineļu pusmuiža) Adrese: Daugavpils novads, Kalkūnes pagasts, Birķineļi. Tālr.: +371 29272200, berkenele@inbox.lv Šo muižu un ģerboni – riteni ar izlauztiem spieķiem – tās pirmai īpašnieks it kā ieguvis no imperatores Katrīnas Lielās, kad tā reiz braukusi pa savas valsts nomalēm, lai redzētu, kā dzīvo viņas pavalstnieki. Braucot no stāvās kraujas, kas atradās muižas tuvumā, zirgi sākuši trakot. Kučieris tos vairs nevarējis savaldīt, un bijis skaidri redzams, ka augstā viešņa dabūs izpeldēties gar krauju tekošajā upītē. Pavadoņi nezinājuši, ko darīt, un no izbailēm stāvējuši kā sastinguši. Bet tur pat pie ceļa ari zemnieks, stiprs un spēcīgs puisis. Tas meties satrakotajiem zirgiem priekšā, saķēris karieti aiz riteņa un mēģinājis to apturēt. Ritenim izlūzuši trīs spieķi, bet kariete apstājusies pie pašas upes. Pateicībā savam glābējam Katrīna teikusi, ka viņš var iet veselu stundu, apspraužot zemes gabalu. Viss, kas šajā laikā būs apiets, piederēs vēl bērnu bērniem. Vīrs tā arī darījis, un vēlāk, iecelts muižnieku kārtā, saņēmis ģerboni – ratu riteni ar trīs izlauztiem spieķiem. Objekta apskates ilgums: 1 -1,5h. |
 |
| Birķineļi - Pilskalne ~ 25 km |
|
| 25. Piemineklis grāfienes sunītei Folijai. Adrese: Ilūkstes novads, Pilskalnes pagasts, Pilskalne. Tālr.: +371 65440826, +371 26555275, ilukstestic@inbox.lv, livijat@inbox.lv Majestātiskā Šlosbergas (Pilskalnes) muižas pils vairs aplūkojama vien senās gravīrās, jo 1. pasaules kara laikā to iznīcināja Krievijas armijas artilērija. Saglabājušies vien pils vārtu fragmenti un dārzs (atrodas līdzās meža ainavu parkam „Pilskalnes Siguldiņa”). Dārzā redzams neparasts piemineklis, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1898". No paaudzes uz paaudzi mantots stāsts par grāfienes mīļoto Foliju. Reiz suņuks esot saslimis un grāfiene savam sulainim samaksājusi 25 zelta rubļus, lai tas sirdzēju nēsājot uz rokām. Grāfam tas neesot paticis un viņš samaksājis sulainim, lai tas nogalētu dzīvnieciņu. Kad sunīte bija devusies uz labākiem medību laukiem, grāfiene likusi to apbedīt pie pils un uzlikt pieminekli ar marmorā atveidotu suņa galvu. Līdz mūsdienām marmora veidojums nav saglabājies, taču pieminekli rotā kokgriezēja A. Belkovska uzburts suņa tēls. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| 26. Dubezers. Adrese: Ilūkstes novads, Pilskalnes pagasts, Pilskalne. Tālr.: +371 65440826, +371 26555275, ilukstestic@inbox.lv, livijat@inbox.lv Ezers atrodas līdzās meža ainavu parkam „Pilskalnes Siguldiņa”. Stāsta, ka senāk tur bijusi pils. Šīs muižas pilskungs pakāries un no tā laika spokojoties. Staigājot ap ezeriņu saģērbies kā dzīvs pašā pusdienas laikā. Savukārt cits nostāsts vēsta, ka te kādreiz valdījis ļoti bagāts, bet ļauns kungs. Vienmēr braucis zelta karietē, un naudas maiss līdzi. Kučieris nolēmis atbrīvot zemi no ļaunā kunga, un, braucot no kalna pie Dubezera, uzšāvis zirgiem ar pātagu un iebraucis taisni ezerā. Tā tur ezera dzelmē guļ zelta kariete. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| 27. Pristaine. Adrese: Ilūkstes novads, Pilskalnes pagasts, Pilskalne. Tālr.: +371 65440826, +371 26555275, ilukstestic@inbox.lv, livijat@inbox.lv Tad, lūk, kāda teicēja, kas dzīvoja Pilskalnē, 1947.gadā pastāstīja, ka viņas tēvs šajā vietā ķēris uguntiņas. Uguntiņām bijis noteikts ceļš. Pa mājas logu varējis redzēt, ka tās nostaigā 2-3 km līdz pārceltuves vietai Daugavā, pastāv brīdi un aiziet atkal atpakaļ. Tas tā bijis katru vakaru, ziemu vai vasaru, tumšās rudens naktīs varējis redzēt vislabāk. Kādreiz kādi 10 vīri sadomājuši uguntiņu noķert. Nodzinuši jau pie Daugavas uz prāmja. Bet tad uguns sākusi sprakstēt, sadalījusies 2 daļās un aizskrējusi, tad tā ilgi nav rādījusies. Viens ir gribējis šaut, bet kā pacēlis šauteni, tā notirpušas rokas. Uguntiņa degusi arī pie salmu kaudzes, taču salmi nav aizdegušies. Objekta apskates ilgums: 30 min. Labiekārtota atpūtas vieta pie Daugavas. Adrese: Pristaine, Ilūkstes novads Tālr.: +371 65440826, +371 26555275, ilukstestic@inbox.lv, livijat@inbox.lv Labiekārtota peldvieta un atpūtas vieta Pristainē pie Daugavas, kur uzstādīti pontoni, lapene ar soliņiem un galdiem, ierīkota ugunskura vieta. Atpūtas vieta izveidota projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros. |
 |
| Pilskalne - Bebrene ~ 10 km |
|
| 28. Akmeņupe. Adrese: Ilūkstes novads, Bebrenes pagasts, Bebrene. Tālr.: +371 26109353, benita63@inbox.lv Tā ir Dvietes upes labā krasta pieteka (garums 12 km). Nosaukums apliecina, ka visa Akmeņupes gultne ir klāta ar dažāda izmēra akmeņiem. Centīgs vēstures pētnieks var mēģināt atrast akmeni ar uzrakstu, kurš norāda uz to, ka šeit bijusi Pirmā Pasaules kara frontes līnija. Pie upītes ir ierīkotas atpūtas vietas, kurā var kurināt ugunskuru, ieturēt līdzpaņemto azaidu un pārnakšņot teltī. Turklāt upītē esot no Napoleona laikiem aprakta nauda. Kad Napoleons uzbrucis krieviem, tad tie atkāpjoties sabēruši visu naudu vārāmā katlā un ierakuši pašā upītes vidū, un pielikuši klāt akmeni par zīmi. Tikai akmeni kāds saimnieks no turienes paņēmis ēkas būvei, un tagad vieta diemžēl nav zināma. Objekta apskates ilgums: 1h. |
 |
| Pilskalne - Subate ~ 15 km |
|
| 29. Subates luterāņu baznīca Adrese: Ilūkstes novads, Subate, Baznīcas iela 32. Tālr.: +371 65463357, gunta.semjonova@subate.lv Subates luterāņu baznīcai (1685.g.) Latvijas mākslas vēsturē ir īpaša vieta. Subates vārds tiek izmantots apzīmējot kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kas 18.gs. beigās veidoja vairāku Latvijas un Lietuvas baznīcu iekārtas. Sensenos laikos Subates novadā valdījis virsaitis – Subatis. Kaimiņos valdīji leišu virsaitis – Kunigaitis. Abi dzīvojuši naidīgi. Bieži vien Kunigaiša kareivji iebrukuši Subata novadā, postīdami ciemus un druvas. Kādu dienu Subatis sapulcinājis savus kareivjus un stājies Kunigaiša pulkiem pretī. Pārspēks bijis Kunigaiša pusē, un dienu no dienas Subata kareivju kļuvis arvien mazāk. Trešās dienas rītā Subatis stāvējis savas pils priekšā un skumīgi raudzījies tālumā, jo bija krituši visi viņa vīri. Skumju pilns Subatis iejūdzis četrus baltus zirgus un iebraucis no kalna ezerā. Līdz ar Subati ezerā iegājis baznīcas zvans. Klusos vasaras vakaros var dzirdēt ezera dzelmē klusu zvanīšanu, kura skan liegi un klusi kā no kādas citas pasaules. Ja kāds izvilktu šo zvanu, tad arī Subatis uzbruktu no ezera dzelmes. Bet senās pils vietā atrodas luterāņu baznīca. Objekta apskates ilgums: 20 min. |
 |
| Subate - Duseta ~ 52 km |
|
| 30. Duseta. Adrese: Zarasu rajons, Duseta. Stāsta, ka reiz pie kāda muižnieka atbraucis otrs, lai pirktu zirgus. Muižniekam bijis kalps. Muižnieks licis, lai viņš zirgiem dodot auzas. Tā kā muižnieks bijis ļoti skops, viņš licis auzas iebērt vienā sietā. Redzot, ka zirgi viens otram kož, kalps pārbēris graudus divos sietos. To redzot, muižnieks kļuvis nikns un kalpu padzinis. Savukārt kalps, iekārtojies netālu no muižas, izveidojis ģimeni, kas arvien kļuvusi kuplāka, līdz izaudzis vesels ciems. Kad kalpam jautājuši, par ko viņš padzīts, tas sacījis – par diviem sietiem. No tā laika šo vietu sākuši dēvēt par Dusietais, bet vēlāk - Dusetomis. Citi stāstnieki apgalvo, Šventosios vārdā nosauca to upes daļu, kas tek no Sartu ezera līdz Neris upei, bet tās augšteci no Dūkštiem līdz Sartam sauca par Dusetu. Tamdēļ vēl arī runā, ka pilsētas nosaukums cēlies no upes vārda. Taču cilvēki aizmirsa pagātni un izgudroja vēl vienu stāstu. Tajā vietā, kur radās Dusetu pilsēta, kādreiz esot audzis liels un skaists mežs, kurā viens otru šķērsojuši divi ceļi. Viens no tiem vedis no Zarasiem uz Roķišķiem, bet otrs – no Utenas uz Obeļiem. Reiz uz Zarasiem gājis kāds vīrs un vedis sev līdzi divus vēršus. Apstājies krustcelēs lai atpūstos, piesējis vēršus, paēdis un devies, lai padzertos. Taču, kad atgriezies, vērši bija pazuduši. To vietā bijuši nomesti divi sieti. Tad vietu nosaukuši Du sietu, bet vēlāk– Dusetomis. Citi domā, ka Dusetu nosaukums esot radies no tā, ka laikā, kad cēluši katoļu baznīcu, šajā vietā bijušas tikai divas mājas vai divas sētas. Ir arī tādi, kas pilsētas nosaukumu attiecina uz vārdu «душить» (kr.val.) /„dusinti”(liet.val.), - smacēt žņaugt, un stāsta, ka vienam kungam, kas braucis no tagadējās kapsētas cauri biezam mežam, uzbrukuši laupītāji un sākuši viņu žņaugt. Taču nelaimīgais izglābies, uzbūvējis baznīcu, un apdzīvoto vietu nosaucis par Dusetu. |
|
| Duseta - Sartu ezers ~ 2 km |
|
| 31. Sartu ezers. Adrese: Zarasu - Rokišķu rajons. Laikā, kad mūsu senči vēl bijuši dzimtcilvēki, Dusetā dzīvojis viens labs muižnieks. Viņš uzbūvējis baznīcu. Rīgā tai nopircis lielu zvanu un nokristījis to par Jāni /Jono- liet.val./. Zvans patiesi esot bijis ļoti liels un smags. Ļaudis to veduši pa ledu kamanās, kurās bijuši iejūgti 12 brūni zirgi. Kad tuvojušies ezera salai, ledus ielūzis, un zirgi ar zvanu nogrimuši dzelmē. Nākamajā dienā zvans ar troksni uzpeldējis un sācis zvanīt. Ļaudis to gribējuši izvilkt, taču nekādi nav varējuši. Pēc trijām dienām zvans atkal uzpeldējis, iezvanījies un noslīcis uz mūžīgiem laikiem. Tad šajā vietā sacēlušies viļņi, sākušas grieztie lielas ūdens vērpetes, un ledus saplaisājis. Tajā gadā, katrreiz, kad sācis skanēt Dusetu baznīcas zvans, dzelmē guļošais Jonas žēlabaini dunējis. Vēlāk par sevi devis zināt tikai lielu svētku laikā un pirms kādas nelaimes. Tagad tas esot sarūsējis un apklusis pavisam. |
|
| 32. Tradicionālās valsts mēroga zirgu rikšotāju skriešanās sacīkstes. Adrese: Zarasu rajons, Duseta. Tālr.: +370 38556135 Sen senos laikos nelielā muižiņā dzīvojis dusmīgs muižnieks, kuram neviens nav varējis izdarīt pa prātam. Šā muižnieka kalps esot iemīlējis ļoti skaistu meiteni un lūdzis saimniekam atļauju precēties. Taču muižnieks piedāvājis: „Uz ledus sarīkosim sacīkstes! Kurš no mums uzvarēs, tam piederēs meitene!” Kalps ļoti ilgi meklējis zirgus. Ar ļoti lielām grūtībām atradis divus, un kad pienāca sacīkšu diena, agri no rīta atbraucis pie ezera. Savukārt muižnieks licis iejūgt sešus labākos zirgus, tamdēļ kā vējš lidojis pa ledu. Taču ledus pēkšņi sācis plaisāt un sev apakšā paslēpis neganto muižnieku kopā ar visiem viņa zirgiem. Tā, lūk, kalps uzvarējis un palicis kopā ar mīļoto meiteni. Iespējams, ka šā notikuma dēļ ezers ieguvis savu nosaukumu. Taču nu jau vairāk kā 200 gadus katru gadu februāra pirmajā sestdienā uz Sartu ezera ledus norisinās zirgu rikšotāju skriešanās sacīkstes. |
 |
| Duseta - Stelmuže ~ 43 km | |
| 33. Stelmužes ozols. Adrese: Zarasu rajons, Stelmužes apgabals, Stelmuže. Stelmužes muižā ritējušas dzīres. Jaunieši līksmojuši un dejojuši, bet gados vecāki kungi sarunājušies ar dāmām. Viens muižnieks gribējis uzlūgt dāmu uz deju, taču pēkšņi nejauši paslīdējis uz ozolzīles un paklupis. Visi viesi sākuši smieties, bet kungs ļoti noskaities, satvēris ozolzīli un izmetis to pa muižas logu. Taču ozolzīle nekur tālu nav aizripojusi. Kāds uz balli nokavējies jauneklis atjājis baltā zirgā, un zirgs ar pakavu ozolzīli ieminis zemē. Pavasarī no ozolzīles izaudzis ozoliņš. Tas ātri audzis, kļūdams arvien spēcīgāks. To nespējuši nolauzt ne stipri vēji, ne ļauna roka. Ozols izauga varens ar staltu vainagu un kļuva par visas Lietuvas lepnumu. Par godu Stelmužes muižas nosaukumam ļaudis to nosauca par Stelmužes ozolu. |
 |
| Stelmuže - Zarasi ~ 13 km |
|
| 34. Zarasu ezera lielā sala. Adrese: Zarasi. Sala, kuru agrāk sauca par Anglijas salu, atrodas skaistajā Zarasu ezerā, kas modri sargā Zarasu pilsētu. Tā ziemeļu daļā ir augsts zemesrags. Vecie cilvēki stāsta, ka uz tā līdzās priedei, atradās ļoti dziļa bedre, kurā glabājās ļoti daudz dārglietu un noburtas naudas. Kādreiz velns šajā alā ievilcis drosminieku, kurš gribējis paņemt šīs bagātības. |
 |
| 35. Zarasaiču ezers. Adrese: Zarasi. Šis ezer ir gluži kā Zarasu ezera jaunākais brālis. Veci cilvēki stāsta, ka vietā, kur tagad virmo ezera ūdeņi, agrāk bijis augsts kalns, kura virsotnē bijusi baznīca. Taču vienreiz dievkalpojuma laikā baznīca kopā ar dievlūdzējiem nogrimusi. Kalna vietā parādījies ezers. Uzreiz pēc šā notikuma, kamēr vēl bija redzams dievnama tornis un krusts, katru dienu divpadsmitos arvien zvanījuši zvani, - darba dienās – pavisam klusi, bet svētkos – skaļi. Taču kad tornis un krusts pazuda, arī zvani apklusa uz mūžiem. |
|
| Zarasi - Kunigu kalns ~ 27 km |
|
| 37. Salaka. Adrese: Zarasu rajons, Salaka. Nostāsts vēsta, ka kādreiz šī apdzīvotā vieta bija liela pilsēta - 7 jūdzes gara, 7 jūdzes plata, ar 7 baznīcām un 7 klosteriem. Te atradās varena pils – Lielā Laba /Didžioji Laba/. Stāsta, ka zviedru kara laikā, zviedri slepkavoja ļaudis, laupīja viņu mantu, dedzināja mājas. Zviedri piekrita pārtraukt sirošanu ar nosacījumu, ja viņiem atdos Kunigu kalna (Priesteru kalna) klostera bagātības un dārglietas. Taču mūkiem bija žēl atdod dārgumus, un, nesot prom maisus, viņi paslēpās mežos. Pilsētas iedzīvotāji noskaitušies un uzbrukuši klosterim, un tas nogrimis. Stāsta, ka vēlāk nodedzinātās un nopostītās Salakas vietā atkal tika uzbūvēta pilsēta. Vēl stāsta, ka šajās vietās bija kņaza Uteņa medību lauki, un te tika audzēti vanagi (соколы – kr.val.) Šajā vietā Utenis nodibināja savu pilsētu un nosauca to par Sakalu. |
|
| Salaka - Sventāja ezers ~ 18 km |
|
| 38. Sventāja ezers. Sen senos laikos Sventāja ezera nemaz neesot bijis. Šajā vietā bijusi baznīca. Taču reiz no zemes izšļācies ūdens, kas noslīcinājis baznīcu un appludinājis tuvējo apkārtni. Baznīcas vietā radies ezers, kuru cilvēki par godu nogrimušajai baznīcai nosaukuši par Svēto /Švento/. |
|
| Sventāja ezers – Ignalīna ~ 42 km |
|
| 39. Igna un Līnas skulptūra. Adrese: Ignalīna. Leģenda vēsta, ka tajā vietā, kur plešas Iļģu ezers, senatnē bijusi kņaza Budra pils. Viņam bijuši deviņi dēli un viena meita – skaistule Līna. Kad iebrukuši krustneši, Budris kopā ar dēliem aizjājis karā un neatgriezies. Līna kļuvusi par novada un pils valdnieci. Viņai bijis lemts iemīlēties vienā no krustnešu gūstekņiem – Ignā. Ļaudis nosodījuši Līnu par šo mīlestību un kāzu dienā abus esot nolādējuši. Taču Pērkons (Perkūnas) par viņiem apžēlojies un atļāvis tiem apmesties ezera dibenā. Daudzus gadsimtus ļaudis dzirdējuši, kā ezera dzelmē raud Līna, un sapratuši, ka Igna un Līnas mīlestība vēl arvien ir dzīva. Kad te radās neliela pilsētiņu, tad to nosaukuši par Ignalīnu, lai vienmēr atcerētos Igna un Līnas neparasto mīlestību. Iļģa ezera nogāzē parādījās avotiņš, kuru ļaudis sauc par Līnas Asarām /Linos ašaromi/. |
 |
| Ignalīna – Gaveikeni ~ 8km |
|
| 40. Gaveikenu ūdensdzirnavas. Adrese: Ignalīnas rajons, Gaveikeni. Dzirnavas atrodas Gaveikenu dienvidaustrumos līdzās Palaukinu avotiņam. Par šīm dzirnavām ir ne viena vien leģenda, kas stāsta, ka tajā velni dzīvojuši, ļaudīm ļaunu darīdami. Arī tagad laiku pa laikam tie esot manīti. |
|
| Gaveikeni – Meironi ~ 6 km |
|
| 41. Skulptūru taka pie Lūšu ezera Adrese: Ignalīnas rajons, Meironi. Tālr.: +370 38653135, anp@anp.lt, www.anp.lt 1977.gadā Lūšu ezera krastā pie Meironiem, radošās nometnes laikā, kokgriezēji izveidoja 16 koka skulptūras, tādejādi iemūžinot dabas skaistumu un Ignalīnas novada leģendas. Dažās skulptūrās attēloti velni. Veci ļaudis stāsta, ka viens velns vēl līdz šim dzīvojot pavisam netālu – Taramu ezeriņā. |
|
| Meironi – Ginūči ~ 9 km | |
| 42. Ginūču ūdensdzirnavas. Adrese: Ginūči, Ignalīnas rajons. Tālr.: +370 38653135, anp@anp.lt, www.anp.lt, www.fvs.lt/ginuciai Šīs ūdens dzirnavas 19.gs. uzbūvēja muižnieks. Šobrīd tās saglabājušas savu autentisko veidolu, un atrodas valsts aizsardzībā (19.gs. tehniskais piemineklis). Vietējie ļaudis par šīm dzirnavām sacerējuši daudzus stāstus un leģendas. Stāsta, ka dzirnavās kādreiz dzīvojis velns, kurš arī tagad reizēm atgriežoties un ālējoties. |
|
| 43. Ladakalnis. Adrese: Ginūči, Ignalīnas rajons. Tālr.: +370 38653135, anp@anp.lt, www.anp.lt Ladakalni dēvē par Aukštaitijas Venēciju, jo tā ir viena no skaistākajām Lietuvas vietām. Ladakalnis ir kalns, kas paceļa 175 m v.j.l. Saulainā laikā no tā virsotnes var ieraudzīt 6 ezerus. Uzskata, ka šajā kalnā upurēja senajai dievietei Ladai – cēlsirdīgajai Mātei - visas pasaules radītājai. |
|
| Ginūči – Stripeiķi ~ 7 km |
|
| 44. Pakasu ūdensdzirnavas. Adrese: Stripeiķi, Ignalīnas rajons. Dzirnavas atrodas netālu no Kirdeiķiem. Vietējie iedzīvotāji zina leģendu, ka te kādreiz dzīvojis vecs melderis, kuram bijusi skaistule meita ar garu bizi. Kādā negaisa naktī pie dzirnavu durvīm pieklauvējis nomaldījies ceļotājs – ārvalstu tirgonis. Melderis viņu labi uzņēmis un piedāvājis naktsmītni. Tirgonis dzirnavās dzīvojis veselu nedēļu un tad neatvadījies pazudis, jo bija savaldzinājis meldera meitu. Meita ilgi raudājusi, bet tirgoni nesagaidījusi, noslīcinājusies ezerā. Tagad, kad ezera virsmu izdaiļo viļņu lentes un sīki vilnīši, ļaudis runā, ka tās ir noslīkušās meitenes bizes. Arī ezera nosaukums cēlies no lietuviešu vārda kasa – bize. |
|
| Stripeiķi – Taurapils ~ 12 km |
|
| 45. Taurapils pilskalns. Adrese: Utenas rajons, Tauragnu pag., Taurapils. Nostāsts vēsta, ka sirmā senatnē šajā apvidū koklētāja pavadībā ieklīda spēkavīru vienība. Vienību vadīja Rigimants. Kad iestājās nakts, spēkavīri iemiga. Vienīgi vecais koklētājs negulēja u tik skaisti koklēja, ka no meža biezokņa izskrēja divi tauri, apgūlās un klausījās. Koklētājs prata sarunāties ar meža iemītniekiem. Tauri viņam parādīja ērtāku vietu ezera otrajā krastā. Tā bija ala. Spēkavīriem šī vieta iepatikās un viņi te uzcēla pili, bet saviem Dieviem – dievnamu. Jauno apdzīvoto vietu un pili viņa nosauca Tauru vārdā. Vēl šobaltdien ļaudis stāsta par noslēpumainu alu, kas atrodas Taurapils kalnā, no kuras klusās naktīs skan koklētāja kokles mūzika, kas priecē Rigimanta spēkavīrus. |
 |
| Taurapils – Šemaiti ~ 12 km |
|
| 46. Akmeņi „Mokas un Mokiukas“. Adrese: Utenas rajons, Tauragnu pag., Šemaiti. Akmenī Moko iekalts gada skaitlis – 1860. Nostāsts vēsta, ka senatnē te dzīvoja cilvēks vārdā Mokas, kas cieši pieturējās pagānismam. Kad sāka izplatīties kristietība, viņš kopā ar sievu un dēlu devās ceļā uz ziemeļiem. Kad viņi bija mērojuši dažas jūdzes, ceļā gadījās Tauragnu ezers. Tēvs un dēls nolēma pārpeldēt ezeru, taču sieva neprata tik labi peldēt. Vīrs viņai pavēlēja peldēt un neatskatīties, lai tā nenobītos un nenoslīktu. Taču ezera vidū sievai ļoti sagribējās atskatīties, un viņa noslīka, bet tēvs un dēls laimīgi pārpeldēja ezeru. Abu bēdas bija tik nevaldāmas, ka viņi no sērām pārvērtās par akmeņiem. 1968.gadā akmeņi tika atzīti par ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. |
 |
| Šemaiti – Ligamišķi ~ 51 km |
|
| 47. Laukakmens „Laumės valtis” („Raganas laiva”). Adrese: Utenas rajons, Užpaļu pag., Ligamišķi. Reiz bijusi laiva – no tīra zelta, taču dziļi paslēpta pilskalnā. Daudzi mēģinājuši to izrakt, taču tikko nodziedājis gailis, drosminieki uzreiz gājuši bojā. Taču Užpaļu novadā vēl arvien bijuši neatlaidīgi puiši. Kādu reizi divi jauni vīrieši nolēmuši izmēģināt savu laimi. Viņiem traucējušas raganas, tos centušās pierunāt maigas skaistules, taču vīriem, līdz brīdim, kamēr gailis nodziedājis, tomēr izdevies izrakt zelta laivu. Tad abi sastrīdējušies, jo nav varējuši vienoties, kuram tad guvums piederēšot. Bet tikmēr laiva pārvērtusies par akmeni, kurš šajā vietā guļ arī šobaltdien. |
 |
| 48. Ligamišķu (Sv. Krokules) avots. Adrese: Utenas rajons, Užpaļu pag., Ligamišķi. Krokules avota ūdens ir izdaudzināts par tā brīnumainajām īpašībām, jo tas ārstējot dažādas slimības, nesot laimi, sargājot no Pērkona (Perkūno) u.tt. Vecie ļaudis stāsta, ka kādā vasaras rītā šajā vietā ganītes ieraudzīja gaismas staru ieskautu Jēzu Kristu. Bērni nobijušies, taču metušies uz ceļiem un sākuši skaitīt lūgšanas. Kristus viņiem devis savu svētību un pazudis. |
 |
| 49. Sventājas upe Upes nosaukums neviļus norāda, ka tā kādreiz bijusi svēta, vai nu tecējusi pa svētām vietām. Vietējie ļaudis stāsta, ka kādreiz pāri Sventājai braucis priesteris, kas slimniekam vedis Svēto sakramentu. Upe toreiz bijusi dziļa, zirgi ieniruši zem ūdens, bet priesteris izkritis no pajūga un noslīcis. Pēc šīs nelaimes upi nosaukuši par Sventāju. |
|
| Ligamišķi – Narkūni ~ 10 km |
|
| 50. Narkūnu pilskalns. Adrese: Utenas rajons, Leliūnu pag., Narkūni. Arheologi apgalvo, ka šī vieta esot bijusi apdzīvota 11. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras (pirms Kristus atnākšanas). Nostāsts vēsta, ka leģendārais kņazs Utenis te uzbūvējis pili un nodibinājis pilsētu. Vietējie iedzīvotāji kņaza vārdā nosaukuši pilsētas centrālo laukumu, avīzi un futbola komandu. Projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros labiekārtotas 3 atpūtas vietas pie Alaušas ezera Sudeikos Utenas rajonā. Tālr.: +370 389 54346, + 370 686 61520, tic@utenainfo.lt 1. Kempings un pludmale pie Alaušas ezera Labiekārtota pludmale pie Alaušas ezera un atpūtas vieta ar nepieciešamo infrastruktūra aktīvai atpūtai visā kempinga teritorijā. Iekārtoti 2 bērnu laukumi ar šūpolēm, karuseļiem un sporta trenažieriem, liels soliņu skaits atpūtai, galda tenisa un šaha spēles galdi, stacionārs grils un visa nepieciešamā pludmales infrastruktūra (tualetes, pārģērbšanās kabīnes). Teritorijā atrodas kempinga ēka ar dažādiem pakalpojumiem (naktsmītne, telšu u.c. inventāra noma). 2. Atpūtas vieta pie Alaušas ezera Liela un skaista pludmale ar ierīkoto infrastruktūru aktīvai atpūtai. Ierīkoti 2 rotaļu laukumi bērniem ar šūpolēm, karuseļiem un dažādiem sporta trenažieriem, daudz soliņu atpūtai, šaha spēles galdi, laivu piestātne, liels stacionārs grils un visa nepieciešamā pludmales infrastruktūra (tualetes, pārģērbšanās kabīnes, glābēju dienesta telpa un telpa komercdarbībai, kas domāta mazajiem uzņēmējiem).Uzņēmēji piedāvā laivu un ūdens velosipēdu nomu. Pēc iepriekšējās pieteikšanās iespējams vizināties ar kuteri un ar plostu. Pilsētā liels naktsmītņu un citu tūrisma piedāvājumu klāsts (makšķerēšana, pirtis, banketu zāles u.c.). 3. Alaušas ezera pludmale, blakus Maneičai kurgānam Ierīkota pludmale pie Alaušas ezera, ezera krastā labiekārtota atpūtas vieta ar bērnu rotaļu laukumu. Projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros labiekārtota Aisetas ezera pludmale. Adrese: Antakalnisa, Utenas rajons Tālr.: +370 389 54346, + 370 686 61520, tic@utenainfo.lt Ezera krastā iekārtotas 2 piknika vietas ar dažādu infrastruktūru bērnu izklaidei un pieaugušo atpūtai pie dabas. Lapene, pārģērbšanās kabīne, tualete u.c. Projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros labiekārtota Lamestas ezera pludmale Adrese: Antalamestes, Utenas rajons Tālr.: +370 389 54346, + 370 686 61520, tic@utenainfo.lt Ezera krastā iekārtotas 2 piknika vietas ar dažādu infrastruktūru bērnu izklaidei un pieaugušo atpūtai pie dabas. Lapene, pārģērbšanās kabīne, tualete u.c. |
 |
| Narkūni – Skudutišķi ~ 17 km |
|
| 51. Skudutišķu avots un akmeņi Adrese: Molētu rajons, Suginču apag., Skudutišķi. Četri Skudutišķu akmeņi guļ Skudutes avotiņa labajā krastā. Tie ir pelēki granīta akmeņi, uz kuriem redzamas zīmes: Dieva pēda /Dievo pėda/, Marijas pēda /Marijos pėda/, Vities krusts /Vyties kryžius/ un Jēzus Sirds /Jėzaus širdis/. Līdzā akmeņiem atrodas avots, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par svētavotu. Pie akmeņiem, kurus uzskata par brīnumdarītājiem, dodas daudzi cilvēki. Bet Vasarsvētkos, kad Skudutišķu baznīcā notiek dievkalpojums, ļaudis pie šiem akmeņiem lūdz Dievu. |
 |
| Skudutišķi – Anīkšči ~ 32 km |
|
| 52. Rakstnieka Jona Biļūna kapa piemineklis „Laimės žiburys”(„Laimes uguns”) Adrese: Ludišķu iela, Anīkšči. Stāstā „Laimes uguns” rakstnieks J. Вiļūnis vēsta par burvju uguni, kurai pieskaroties, cilvēks spēj visus citu padarīt laimīgus, taču pats pārvēršas par akmeni. Tāpēc kāzu dienā kļuvis par tradīciju līgavainim nest pa 87 akmens pakāpieniem savu līgavu šajā kalnā. Pakāpieni simbolizē laimīgas dzīves gadu skaitu. |
 |
| 53. Kalitu kalns. Adrese: Anīkšči, Kalna iela 25. Tālr.: +370 38178144, kalita@res.lt, www.kalitoskalnas.lt Anīkšču pilsētas augstākajā vietā – Kalitu kalnā kādreiz atradusies muižnieka Nukšta varenā muižas pils. Rakstnieks A. Vienolis te radījis sava nostāsta varoņus – muižnieku Nukšti, viņa deviņus dēlus un deviņas vedeklas. No Nukšta muižas pils Kalitu kalnā nav saglabājušās pat drupas. Tikai pats divkuprainais pilskalns vēl arvien vientuļi slienas pretī debesīm. |
|
| Anīkšči – Ažozeri ~ 10 km |
|
| 54. Karalienes staignājs. Adrese: Anīkšču rajons, Anīkšču pag., Ažozeri, www.anyksciuparkas.lt Anīkšču apkaimē, Šventojas upes labajā nogāzē, atrodas samērā liela (0,7 ha) avotaina ūdens tilpne. Leģendas vēsta, ka te dzīvojušas laumas, milzīga zivs norijusi ebreja kazu, naktīs izpeldot gaišmataina bižaina jaunava (undīne). Vēl kāda leģenda stāsta, ka netālu no Šventojas upes staignājā nogrimusi neganta karaliene ar visu karieti un dābolainiem zirgiem. Projekta LLI-050 WATER JOY ietvaros tika labiekārtotas šādas atpūtas vietas Anīkšču rajonā: Labiekārtota atpūtas vieta pie Rubiķai ezera Kriokšlis, Anīkšču rajons Tālr.: +370 381 59177, +370 659 00319, antic@zebra.lt Ezera krastā iekārtota atpūtas vieta. Lapene, 2 pārģērbšanās kabīnes, tualete, šūpoles – vienkāršās un horizontālās, galda teniss, volejbola laukums, bērnu rotaļu laukums, grils, soli. Stāvvieta automašīnām un velosipēdiem. Labiekārtota atpūtas vieta pie Nevežo ezera Palioņu, Anīkšču rajons Tālr.: +370 381 59177, +370 659 00319, antic@zebra.lt Ezera krastā iekārtota atpūtas vieta. Lapene, 2 pārģērbšanās kabīnes, tualete, šūpoles – vienkāršās un horizontālās, karuselis, bērnu rotaļu laukums, soli. Stāvvieta automašīnām un velosipēdiem. Švantojes upes pludmale Šeiminiškeļu iela 15A, Anikščai Tālr.: +370 381 59177, +370 659 00319, antic@zebra.lt Upes krastā ierīkota atpūtas vieta. 2 lapenes, 2 pārģērbšanās kabīnes, tualete, šūpoles, spēļu kāpnes bērniem, soli. Stāvvieta automašīnām un velosipēdiem. Dusinas ezera pludmale Skiemonis, Anīkšču rajons Tālr.: +370 381 59177, +370 659 00319, antic@zebra.lt Ezera krastā iekārtota 1 piknika vieta ar dažādu infrastruktūru bērnu izklaidei un pieaugušo atpūtai pie dabas. Lapene, 2 pārģērbšanās kabīnes, 2 tualetes u.c. Iuostinas ezera pludmale Troškūnai, Anīkšču rajons Tālr.: +370 381 59177, +370 659 00319, antic@zebra.lt Ezera krastā iekārtotas 2 piknika vietas ar dažādu infrastruktūru bērnu izklaidei un pieaugušo atpūtai pie dabas. Lapene, pārģērbšanās kabīne, tualete u.c. |