Atrodas Lielā Gusena ezera krastā, gleznainā apvidū ar dabiski saglabātiem apskates posmiem, kā arī diviem labiekārtotiem laukumiem veselīgai atpūtai. Takas kopgarums ir 1,3 km. Takā atrodas 15 pieturas ar informācijas stendiem un atraktīviem uzdevumiem. Taka iekārtota ar mērķi, lai katrs ceļotājs varētu papildināt savas zināšanas par dabas objektiem un gūt estētisku gandarījumu, labi atpūsties.

Tūristi var iepazīties ar purva ainavu. Teirumnieku ezeru un purva augu valsti.

Uzkāpjot skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet „desmitnieku” un brauciet salīdzināt!

Neliels, dzidrs neparastas krāsas ezers melleņu meža vidū. No seniem laikiem Velnezeru uzskatīja par noslēpumainu vietu.

Ververu krauja atrodas Daugavas kreisajā krastā, Ververu lokā, iepretī bijušajām “Ververu” mežsarga mājām. Izcils dabas piemineklis. Viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 42 m (virs Daugavas ūdens līmeņa vasaras periodā), garums apm. 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Krauju veido drupu ieži – smilts, grants un morēnas slāņkopas, kuras ir deformētas krokās.

Ārstniecības augu lauki ekoloģiski tīrajā un ainavām bagātajā dabas parka "Daugavas loki" teritorijā.

Odu taka iepazīstina ar meža, purva ainavām, kur iespējams aplūkot dažādus augus: cūkaušus, nārbuļus, kā arī sastapt meža bites. Iespēja viesoties purva „koncertzālē”, egļu vērī, aplūkot mežacūku rakumus, īpatnēji saaugušus kokus (bērzus, egli un priedi).

Valsts aizsardzībā esošas meteorītu izcelsmes bedres. Vienīgais tāda veida objekts Baltijā. Dabas aizsardzības pārvaldes un Ludzas novada pašvaldības darbinieku sadarbības rezultātā izveidota dabas taka 1,5 km garumā. Taka ved no vietējās nozīmes autoceļa V517 līdz “Rundānu Valna dūbei” un tā apļveida lokā ieskauj šo objektu. Izveidotas arī skatu vietas, no kurām paveras ainava uz dabas pieminekli, kā arī informācijas stends.

830 m gara dabas izziņas taka gar Vārnienes upes krastiem, dažādu šķēršļu pārvarēšana un atjautības uzdevumu risināšana gan lieliem, gan maziem. Takas beigās - ugunskura vieta. Gida pakalpojumi.

Šņepstu Lielais kalns atrodas Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē (braucot no Preiļiem). Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju. Pilskalnu lielā mērā postījuši arī mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pītenēm. Latvijas Vēstures muzejā glabājas divi Šņepstu pilskalnā atrastie ovālie 5. gs. šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās lietas glabājas arī Viļņas muzejā. Teika stāsta, ka kalnam vienos sānos bijušas durvis. Aiz tām sēdējusi jauna meita ar melnu suni pie kājām. Jaunavai septiņus gadus esot jālasa no ērkšķu krūma ogas. Citā teikā teikts, ka viņa uz kādu laiku aizdevusi ļaudīm naudu. Reiz kāds cilvēks to laikus neatdevis. To sākuši mocīt velni.