LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Dabas objekti Aktīvā atpūta
Priedaine, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 65622201
Viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas senleju un Krāslavu.Te var baudīt košus saulrietus, rudens krāsu paleti un apjaust, cik skaista Daugava ir savā dabiskajā tecējumā.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Skolas iela 5, Riebiņu pagasts, Riebiņu nov., LV 5326
Tel. 371 653 22041. Mob. tel. 371 20116431
Atrodas nelielas upes Feimankas krastā, simtgadīgu liepu ielokā. Pils celta 16.gs. Pils 19.gs.kļūst slavena ar greznu dzīvesveidu un skaļām pieņemšanām. 20.gs. Tās telpas tiek nodotas mākslinieku, rakstnieku, komponistu vajadzībām.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Ruskulova, Salnavas pagasts, Kārsavas nov., LV 5740
Mob. tel. 371 29327265
Ruskulovas muižas parks ir regulārā plānojuma parks ar 18. gs. stādītiem kokiem. Parkā tika iestādītas divdesmit ekso¬tisku koku un krū¬mu sugas. Muižas parks aizņem 2,7 ha platību. Ozols parka centrā sa¬sniedz gandrīz 4,2 metru apkārtmē¬ru, bet lielākais parka lepnums ir simtgadīgu lapegļu aleja. Staigājot pa parka simtgadīgajām alejām, var baudīt dabas veldzējošos pieskārienus. Lapegļu aleja savieno Ruskulovas muižas parku ar vējdzirnavām. No parka uzkalniņa, kur atrodas senas vējdzirnavas, paveras lieliska ainava uz tuvāko apkārtni.
Pirtis Dabas objekti
Vidussala, Turku pagasts, Līvānu novads, Līvānu nov., LV 5312
Tel. +371 65326494. Mob. tel. +371 27701575
Ir dabas taka, piedāvā dažādus stādus.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Lielā (Upursala) sala Rušonas ezerā, Rušonas pagasts, Rušona, Riebiņu nov., LV 5329
Upursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu. Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.
Dabas objekti
Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65422818, +371 65471321
Posmā starp Slutišķu un Ververu krauju iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums - Daugavas "vārti".
Dabas objekti
Vērēmu pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4647
Ezers atrodas Rēzeknes rajonā, Vērēmu administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 3.8 metri, bet maksimālais dziļums - 7.4 metri. Ezeram ir vairākas (5 gab.) salas. Šeit mīt asaris, līdaka, karūsa, asaris, līdaka, līnis, plaudis, rauda, sapals, zutis, rauda, kā arī plaudis.
Dabas objekti
Bebrene, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov., LV-5439
Tel. +371 65407909. Mob. tel. +371 26109353, 20219770
Taka sākta veidot 1998. gadā, tās izveides mērķis – iepazīstināt apmeklētājus ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Apmeklētājs var izstaigāt „Akmeņupes taku” – 1 km garumā, iepazīt Akmeņupes ielejai raksturīgās ainavas, ģeoloģiskos veidojumus, meža, pļavas vai mitru vietu augus, putnus un dzīvniekus. Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pavasarī strauji plūstošās upītes krasti ir zili, jo visapkārt zied zilās vizbulītes, pēc tam baltās un dzeltenās….. Vasarā acis priecē zilie zvaniņi un upe palikusi pavisam mierīga un rāma. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kuri noauguši ar jaukto koku mežu. No krasta kraujām uz Akmeņupes gultni izlauzušies vairāki avoti ar dzidru un garšīgu ūdeni, kuru atpūtas vietā var izmantot slāpju dzesēšanai un možuma atgūšanai tālākajam ceļam.
Dabas objekti
Pridenoji, Kolna Ančupāni, Vērēmu pag.,, Rēzeknes nov.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti Naktsmītnes laukos Aktīvā atpūta
Lielborne, Salienas pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +37129284480
Dabas objekti
"Nitiši-13", Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 25900041
Īpaši labiekārtotais meža parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes utt. Parku ir iespējams apmeklēt vienlaikus vairākas tūristu grupas. Atpūtas vieta ir tā iekārtota, lai vairākas tūristu grupas netraucētu viena otrai. Meža parkā ir izveidoti unikāli celtniecības objekti cietokšņa veidā. Tūristiem ir dota iespēja uzzināt meža parka interesanto un noslēpumaino tapšanas vēsturi.
Dabas objekti
Partizānu iela 2a, Balvi, Balvu nov., LV-4501
Labiekārtota atpūtas vieta ar soliem un ugunskura vietām. Makšķerēšanas iespējas Balvu ezerā un Bolupē.
Dabas objekti
Augusta iela 12, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 656 22201
Akmens garums - 2,8 m, augstums - 0,7 m, tam sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un Krāslava ieguva miesta tiesības. Akmens ir kalpojis arī par ciemata robežakmeni. Pēc nostāstiem 1729. g. Krāslavā ieradies uz medībām Polijas karalis Augusts Stiprais, kurš esot sēdējis uz šī akmens, tādēļ akmens ieguvis Augusta vārdu.
Dabas objekti
Daugavpils iela, Aglona, Aglonas nov., LV 5304
Tel. 371 653 22100. Mob. tel. 371 29118597
Dabas objekti
Cirmas pag., Ludzas nov.
Mob. tel. 371 29123749 ("Cirmas pludmale"); 371 28332523 ("Cirmas ezerkrasts")
Cirmas ezers ir viens no tīrākajiem un atpūtai pie ūdeņiem piemērotākajiem ezeriem.
Dabas objekti
Gūteņi, Aglona, Aglonas nov., LV 5304
Mob. tel. 371 29234425; 371 28350601
Iepazīšanās ar pasaku varoņu tēliem. Poētiska ekskursija un ģimenes bērnu iestudējums "Sapņi pie dabas". Ārstniecības augu, putnu un dzīvnieku vērošana, sastopamas visas Latvijā augošās ogas.
Dabas objekti
Krāslava, Ūdrīšu pagasts, Kaplavas pagasts, Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 65471321
Dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū. Platība 129,9 km2. Parks dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas senlejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur Daugava ir saglabājusi savu dabīgo tecējumu. Raksturīgākā Daugavas loku dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi posmā no Krāslavas līdz Naujenei, kuru garums sasniedz 4 - 6 km.. 2011.gadā tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Telšu vietas Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Naujenes, Tabores, Vecsalienas, Skrudalienas, Salienas pag., Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321
Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" un tā ietvertais dabas parks "Daugavas loki" ir viena no tām nedaudzām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas apvieno visdažādākās vērtības: tas kalpo gan reto sugu un biotopu aizsardzībai, gan izcilu ainavas vērtību, kultūrvēsturiska mantojuma, tautas tradīciju un ģeoloģiskās vēstures liecību saglabāšanai. Teritorijas vēsture radījusi unikālu daudzkultūru un daudzvalodu vidi. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” ar dabas parku “Daugavas loki” ir arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija (Natura 2000) kopš 2004. gada, 2011. gadā iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parks “Daugavas loki” izvietojies Daugavas ielejā, posmā no Krāslavas līdz Naujenei, parka platība ir 120 km2. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskos pieminekļus un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Raksturīgākā dabas īpatnība ir upe Daugava, kas met 8 gleznainus līkumus (meandri), kuru garums sasniedz 4-6 km, un to krastos izvietojušās kraujas, no kurām paveras plaši ainavu skati. “Daugavas loki” tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie apskates objekti: Daugavas senleja, Juzefovas (Jezupovas) muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas pilskalns un izziņu taka, Slutišķu krauja, Ververu krauja, Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža, Vasargelišķu skatu tornis, Lazdukalnu skatu tornis u.c.
Dabas objekti
"Gulbji" (Dvietes senlejas informācijas centrs), Putnu sala, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov., LV-5439
Tel. +371 65400220. Mob. tel. +371 26109353
Ekotūrisma maršruts pa palieņu pļavām, putnu un dabas daudzveidības vērošana. Aprīlī-maijā - laivu brauciens pa palieņu pļavām gida pavadībā.
Dabas objekti
Nūmērne, Salnavas pagasts, Kārsavas nov., LV 5740
Mob. tel. 371 29327265
Dabas parka teritorija radīta lai aizsargātu izteiksmīgu, vizuāli augstvērtīgu ainavu un nodrošinātu sabiedrību ar augstvērtīgiem rekreācijas resursiem. Dabas parkā, kura galvenā vērtība ir skujkoku meži uz osveida reljefa formām un tajos sastopamās dabas vērtības, uzbūvēts 20m augsts skatu tornis. Torņa tuvumā ierīkota puskilometru gara taka ar laipu. Dabas parka teritorijā un ārpus tās izvietoti 3 informācijas stendi, bet dabas parka robežu apzīmēšanai dabā - 6 informatīvās zīmes. No skatu torņa paveras vizuāli augstvērtīgas skatu perspektīvas uz apkārtnes ainavu. Oktobris ir piemērots laiks, lai apmeklētu dabas parku „Numernes valnis”, izstaigātu dabas taku, uzkāptu skatu tornī un vērotu rudens uzburtās krāsas Numernes mežā.
« 1 2 3 4 5 6 »