Daugavpils rajona augstākā virsotne, relatīvais augstums 42,5 m. Ierīkots skatu tornis, no kura paveras skats uz Daugavpils rajonu un Lietuvu.

Malnavas muižas parks kopumā aizņem 18 ha lielu platību (kopā ar Ziedoni - parka otro daļu). Muižas parkā ir 6,9 ha zemes, dīķis aizņem 0,1 ha. Starp vietējām koku sugām, tādiem kā kļavas un oši ir retas svešzemju sugas - baltegļu, dzīvības koku sugas, etiķkoks, Tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts u.c. Parkā atrodas skulptūra „Lācīši” un neliels apaļš uzkalniņš - to sauc par Mīlestības kalniņu.

Pārceltuves darba laiks ir cauru diennakti. Pārceltuvi bieži tūristi izmanto lai baudītu dabu - brīnišķīgo Daugavas plūdumu.

Iespēja baudīt dabu - vērojot Daugavas rāmo plūdumu.

Piloru (Piļāru, Piļoru) ozolu birzs ir viena no retajām tīrajām ozolu audzēm Latvijā, tāpat kā Pahatnieku audze, tā ir valsts aizsardzībā no 1928. gada. Šiem ozoliem ir kādi 300 – 400 gadi. Piloru audze ir 19.6 ha liela, Pahatnieku 4.7 ha. Piloru ozolu pakājē aug lazdas, pīlādži, Pahatnieku ozoli aug kopā ar liepām un ošiem, retas papardes un ziedi – birztalas skarene, austrumu klintene, meža grīšļi. Piloru ozolu audze ir Ežezera krastā, no tās var redzēt daudzās ezera salas. Ezeram ir 33 salas un tas ir salām bagātākais ezers Latvijā. Vidējais dziļums ir 6.4 metri, bet maksimālais dziļums - 21.0 metrs.

Viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas senleju un Krāslavu.Te var baudīt košus saulrietus, rudens krāsu paleti un apjaust, cik skaista Daugava ir savā dabiskajā tecējumā.

Atrodas nelielas upes Feimankas krastā, simtgadīgu liepu ielokā. Pils celta 16.gs. Pils 19.gs.kļūst slavena ar greznu dzīvesveidu un skaļām pieņemšanām. 20.gs. Tās telpas tiek nodotas mākslinieku, rakstnieku, komponistu vajadzībām.

Ir dabas taka, piedāvā dažādus stādus.

Upursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu. Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.

Posmā starp Slutišķu un Ververu krauju iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums - Daugavas "vārti".

Iespējams baudīt krāšņās ainavas, iet pa noslēpumainām gravām, vērot dabas pieminekļus un retumus, redzēt savdabīgus kokus, retus un aizsargājamus augus.

Ezers atrodas Rēzeknes rajonā, Vērēmu administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 3.8 metri, bet maksimālais dziļums - 7.4 metri. Ezeram ir vairākas (5 gab.) salas. Šeit mīt asaris, līdaka, karūsa, asaris, līdaka, līnis, plaudis, rauda, sapals, zutis, rauda, kā arī plaudis.

Taka sākta veidot 1998. gadā, tās izveides mērķis – iepazīstināt apmeklētājus ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Apmeklētājs var izstaigāt „Akmeņupes taku” – 1 km garumā, iepazīt Akmeņupes ielejai raksturīgās ainavas, ģeoloģiskos veidojumus, meža, pļavas vai mitru vietu augus, putnus un dzīvniekus. Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pavasarī strauji plūstošās upītes krasti ir zili, jo visapkārt zied zilās vizbulītes, pēc tam baltās un dzeltenās….. Vasarā acis priecē zilie zvaniņi un upe palikusi pavisam mierīga un rāma. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kuri noauguši ar jaukto koku mežu. No krasta kraujām uz Akmeņupes gultni izlauzušies vairāki avoti ar dzidru un garšīgu ūdeni, kuru atpūtas vietā var izmantot slāpju dzesēšanai un možuma atgūšanai tālākajam ceļam.

Ančupānu meža augstākajā pakalnā, teju 200 metrus virs jūras līmeņa izbūvēts 28,5 metrus augsts koka skatu tornis, kas ļauj redzēt gan cik mūsu zeme ir skaista gan arī Rēzeknes panorāmu.

Cirmas ezers ir viens no tīrākajiem un atpūtai pie ūdeņiem piemērotākajiem ezeriem.

Īpaši labiekārtotais meža parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes utt. Parku ir iespējams apmeklēt vienlaikus vairākas tūristu grupas. Atpūtas vieta ir tā iekārtota, lai vairākas tūristu grupas netraucētu viena otrai. Meža parkā ir izveidoti unikāli celtniecības objekti cietokšņa veidā. Tūristiem ir dota iespēja uzzināt meža parka interesanto un noslēpumaino tapšanas vēsturi.

Labiekārtota atpūtas vieta ar soliem un ugunskura vietām. Makšķerēšanas iespējas Balvu ezerā un Bolupē.

Akmens garums - 2,8 m, augstums - 0,7 m, tam sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un Krāslava ieguva miesta tiesības. Akmens ir kalpojis arī par ciemata robežakmeni. Pēc nostāstiem 1729. g. Krāslavā ieradies uz medībām Polijas karalis Augusts Stiprais, kurš esot sēdējis uz šī akmens, tādēļ akmens ieguvis Augusta vārdu.