LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Parka iela 14, Ambeļi, Ambeļu pagasts, Daugavpils novads, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 22014654, 371 29142802
“Ambeļu skreine” - tā ir vieta, kur tiek krāts, popularizēts Latgales kultūras mantojums. "Ambeļu skreines" koka māja ir celta 20. gs. sākumā. Kad Ambeļos bija skola, tad tā bija skolotāju māja. Tagad “Ambeļu skreinē” tiek svinēti gadskārtu svētki un izkoptas dažādas amatu prasmes. Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes. Šīs mājas atrašanās vieta šķiet paša Dieva izvēlēta, jo no tās paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. Tamdēļ „Ambeļu skreines” apkārtnē ir iespējas rīkot jaukus brīvdabas pasākumus: te ir izvietoti koka soliņi, nodrošinot sēdvietas skatītājiem, ir arī ugunskura vieta. Māja un tās apkārtne tiek izmantota arī kāzu svinībām. "Ambeļu skreine" piedāvā: - gadskārtu svētku (Meteņi, Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki) svinēšanu ar radošām aktivitātēm un tradicionālo ēdienu degustācijām; - rokdarbu darbnīcas; - piedalīšanos maizes cepšanas procesā; - vietu brīvdabas pasākumiem (kāzas, vasaras nometnes, tradicionālās kultūras aktivitātes) . Valodas: latgaliešu, latviešu, krievu. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās (vismaz 5 dienas iepriekš).
Kultūrvēsturiskie objekti
Ambeļi, Ambeļu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65440034. Mob. tel. +371 29155921
Ambeļu Romas katoļu sv. Jura baznīca ir koka celtne, 13 m gara un 8 m plata, ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Par baznīcas celšanas laiku noteiktu ziņu nav, taču netieša informācija liecina, ka 1782. gadā tā jau bijusi. 1782. g. l7.XII dominikāņu provinciāls Dr. A. Soļuha, apmeklējot Aglonas klosteri, uzdod rūpīgāk apkalpot Ambeļu, Putānu un Raģeļu baznīcas. Tātad, 1782. gadā Ambeļu baznīca jau bija. Ir zināms, ka to cēlis Z. Plāters kā kapu kapliču. Sākumā tā ir bijusi ļoti neliela, ar apaļiem logiem. Tos vēl tagad var saskatīt baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta sv. Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā šo kapliču pārbūvēja. Pēc pārbūves tā ir 13m gara un 8 m plata (bez presbitērija un priekštelpas 11,4 x 7,25 = 83 m2). Ambeļu baznīca ir koka celtne ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas griesti ir nedaudz velvēti. Ir tikai viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar īpatnējiem, mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem. Iekšpuse apšūta ar finieri, ārpuse ar dēļiem, bet nav krāsota. Baznīcā ir cementa grīda, solos var novietoties 50 cilvēki. Baznīca ir elektrificēta, ir l apkure, sakristeja nav apkurināma. Mūzikas instrumenta baznīcā nav.
Kultūrvēsturiskie objekti
Saliena, Salienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65422818
Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudzajiem šāda veida tiltiem kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Daugavpils rajonā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Aščuki, Dubnas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65422818
Celts 1910.gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Augstkalne, Ambeļu pagasts, Daugavpils nov., LV-5400
Tel. +371 65440034. Mob. tel. +371 29155921
Augstkalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta trīsjomu koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi, 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Auleja, Aulejas pagasts, Krāslavas nov., LV-5681
Mob. tel. +371 26629078, +371 29378955
Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca tika stipri izpostīta, tāpēc 1626.gadā jezuīti uzcēja jaunu koka baznīcu, kura 1685.gadā nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1709.gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Indras pagasts, Krāslavas novads
Mob. tel. +371 26263061
Senāk Balbinova (Indra) ietilpa Piedrujas draudzē. 1801.gadā Nitoslavsku ģimene lūdza cara Aleksandra I atļauju uzcelt savas ģimenes kapos koka kapelu. Tā 1803.gadā kapela bija uzcelta. 1940. gadā jaunās baznīcas būvniecības darbi bija gandrīz pabeigti, to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī pēc iesvētīšanas labiekārtošanas darbi turpinājās. Dievkalpojumi notiek svētdienās, ceturtdienās, piektdienās.
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu piemiņas zīme „Baltais krusts”. Atklāts 2006.gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baltinava, Baltinavas nov., LV 4594
Mob. tel. + 371 29341738 (muzejs)
Tā ir interesanta ne tikai no arhitektoniskā viedokļa, bet arī ar savu celtniecības vēsturi – pamatakmens ielikts 1909. gadā, bet celtniecības darbi pabeigti 1931. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baltinava, Baltinavas nov., LV-4594
Mob. tel. + 371 29341738 (muzejs)
Parkā daļēji saglabājies 19. gs. veidotais saules pulkstenis (koku stādījumi noteiktā aplī). Parka tālākajā daļā ir uzcelta estrāde, kur vasaras sezonā notiek dažādi kultūras pasākumi, ievērojamākais no tiem – mūzikas festivāls Osvalds.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baltinava, Baltinavas nov., LV-4594
Mob. tel. + 371 29341738 (muzejs)
Celta 1901. gadā
Kultūrvēsturiskie objekti
Alejas iela 68-1a, Daugavpils, Daugavpils
Tel. 371 65424695. Mob. tel. +371 20374840
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīcas iela 3, Balvi, Balvu nov., LV-4501
Celta 1797. gadā. Baznīcas renovācija veikta 2004. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Bērzpils iela 17, Balvi, Balvu nov., LV-4501
2005. gadā baznīcai apritēja 90 gadi.
Kultūrvēsturiskie objekti
Bebrene, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov.
Tel. +371 26109353
Pēc nostāstiem, vietā, kur atrodas baznīca, kādreiz bija kapi. Kāda kapu kopiņa bija saglabājusies, tādēļ, ceļot jauno baznīcu, tās sienā tika iemūrēta plāksne, uz kuras bija ierakstīts mirušā vārds.Bebrenes Romas katoļu baznīcas ārējais veidols ir vienkāršs. Baznīcas ēkas izmēri ir 25 x 15 x 8 m. Tai klāt ir presbiterija daļa (7 x 6 m). Presbiterija abās pusēs ir sakristejas un virs tām kora telpas un noliktavas. Baznīcu nevar pieskaitīt nevienam no mākslas veidiem. Arēji tajā var saskatīt klasicisma iezīmes, bet interjerā saskatāms baroka rokraksts. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Kā atsevišķa celtne blakus baznīcai ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi zvani (lielais un mazais). Šī celtne kalpo arī kā galvenie ieejas vārti baznīcas dārzā. Lielākais no zvaniem tika liets 1938. gadā, bet par mazāko ziņas nav saglabājušās. Baznīcas dārzā apbedīti divi prāvesti – Antons Sarko (1872-1920) un Sigismunds Pipinuss (1885-1930). Dārzu ierobežo zems mūra žogs. Bebrenes baznīcas ārējā veidola interesantākā iezīme ir tā, ka tai ir sienas apgleznojumi, kuri Latvijā bieži nav sastopami. Uz sienām attēloti divi evaņģēlisti. Vēl uzmanību piesaista arī tā sauktie “aklie logi”. Tie it kā vizuāli pagarina stikloto logu. Lai padarītu baznīcu interesantāku un bagātāku, tā ir krāsota divos toņos – baltā un krēmkrāsas. Arī baznīcas interjers ir vienkāršs un tai pat laikā interesants. Pirmajā pasaules karā vācieši Bebrenes baznīcā ierīkoja kara lazereti. Baznīcai bija ļoti augsti logi. Tos visus no apakšas aimūrēja, tā saīsinot mazākus. Tādi bez izmaiņām tie ir arī šodien – saīsināti. Baznīcas ēka ir vienas jomas celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Arī dievlūdzēju un grēksūdzes soli ir no mūra, ar 6 pīlāriem, starp kuriem atrodas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznas reprodukcija (B. E. Muriljo kopija). Ievērību pelna 3 altāri. Galvenais altāris veidots baroka stilā, virs pīlāriem atrodas skulptūras, kurās atveidoti eņģelīši. Savukārt katram sānu altārim ir divi pīlāri. Pa labi no lielā altāra atrodas Jāņa Kristītāja godam veltīts altāris, kreisajā pusē – Rožu kroņa altāris. Kā jau katrā katoļu baznīcā, tā arī Bebrenes dievnamā ir 14 Krusta ceļa svētbildes. Tajās, saskaņā ar Evaņģēlijā teikto, ir attēlotas Sv. Kristus ciešanas, sākot ar Pestītāja notiesāšanu, līdz pat viņa nāvei pie krusta. Bebrenes baznīcai ir savas ērģeles, kuras būvētas 19. gs., un kalpo arī mūsdienās.
Kultūrvēsturiskie objekti
Bebrene, Bebrenes pagasts, Ilūkstes nov.
Mob. tel. +371 26109353
Šeit apglabāti grāfu Plāteru ģimenes locekļi, kā arī daudzi vācu karavīri, kas miruši vietējā lazaretē I Pasaules kara laikā. Saglabājušās kapu plāksnītes ar uzvārdiem un dienesta pakāpēm, kā arī piemineklis kritušajiem. Vācu armijas lazarete tika ierīkota Bebrenes baznīcā 1917. gadā, kad Bebrene atradās uz frontes līnijas. Tad dievkalpojumi šeit nenotika, bet Sv. Mise tika noturēta Vecajos kapos – koka kapličā, kura nav saglabājusies. Bebrenes Vecajos kapos atrodas Valsts nozīmes dižozols (apkārtmērs 5.2 m) un savdabīga priede ar t.s. “raganu slotu” galotnē.
Kultūrvēsturiskie objekti
Beresņi, Svariņu pagasts, Dagdas nov., LV 5698
Tel. +371 65628421. Mob. tel. +371 29429028
Beresnes koka kapella sv. Annas godam celta 1805. gadā. Līdz 1924. gadam bija Bukmuižas draudzes kapella.Baznīca ir 17 m gara un 9 m plata viennavas telpa. Lielajā altārī glezna “Kristus olīvu dārzā”, sānu altāros sv.Annas glezna un gleznas “Dieva acis” un “Kristus pie krusta”.Beresnes draudze nodibinājās 1924. gadā no Landskoronas, Bukmuižas un Asūnes draudzes apdzīvotajām vietām un viensētām.
Kultūrvēsturiskie objekti
Berķenele, Kalkūnes pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 29272200
Berķeneles luterāņu kapos ceļotājos tukši nolūkojas kādreizējā Berķeneles (Birķeneles) evaņģēliski luteriskās baznīcas (1830) celtne. Baznīca tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus. Baznīcas tuvumā atdusas J. Raiņa vācu valodas skolotājs Bazeners, kas par skolmeistaru strādāja Grīvas vācu ģimnāzijā. Pa labi no Bazenera kapavietas atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons, Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa plāksnīte ar uzrakstu: „Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”
Kultūrvēsturiskie objekti
Aglonas novads, Bērzgale, Aglonas nov., LV 5304
Tel. 653 22100. Mob. tel. 371 26134126
Baznīcas celtniecība noritējusi no 1744. 1751. gadam. Viena no visvecākajām koka baznīcām Latvijā. Apskatāmi 32 mākslas pieminekļi, tai skaitā ērģeles.
Kultūrvēsturiskie objekti
Rītupes iela 9, Bērzgale, Bērzgales pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4612
Tel. +371 64644633 (pašvaldība)
Baznīca uzbūvēta 1750. g., ārēji līdzinās Aglonas bazilikai
« 1 2 3 4 5 6 … 13 »