Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13.gs. beigās līdz pat 16. gs. vidum Rēzekne ir Livonijas ordeņa fogta rezidence.

Baznīcas celtniecība pabeigta 1936. gadā. Baznīca veltīta Sāpju Dievmātei (centrālais altāris). Apskatāmas 20. gs. sākuma svētbildes, baznīcas dārzā Fatimas Dievmātes statuja. Suvenīrus iespējams iegādāties dievkalpojumu un baznīcas svētku dienu laikā.

Vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Baznīca celta1938.gadā, atjaunota un draudzes īpašum;a atgūta1994. gadā. Apskatāma A.Egles altār glezna "Kristus glābj slīcējus", kas pusgadsimta garumā tika uzskatīta par pazudušu.

Viena no skaistākajiem vecticībnieku baznīcam Latvijā ar unikālo – smagāko Latvijā zvanu (svars - 5 tonnas). Iespēja apskatīt vienīgo Latvijā Vecticībnieku muzeju, kura ekspozīcija stāsta par Latgales vecticībnieku dzīves dažādiem aspektiem (iepriekšpieteikšanās - tel.+371 26354441).

Ir lielākais dievnams Rēzeknē. 1914. gadā Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Ēkas fasādes daļa ir veidota pseidoromantisma, savukārt altāra daļa - pseidogotiskas stilā.

Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Apskatāmas daudzas ikonas un mākslas priekšmetu kolekcija. Visvecākā Rēzeknes pilsētas dievnama celtniecība uzsākta 1840. gadā. Baznīcā apskatāms trīslīmeņu ikonostass. Blakus baznīcai atrodas 1867. gadā celta Sv. A. Ņevska kapliča.

Baznīcas celtniecību 19. gs. sekmējis grāfs Riks, kā vārdā nosaukts Rikavas ciems. Blakus baznīcai atrodas kapi un kapella, kur atrodas grāfa Rika kapa vieta. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

Pirmā zināmā Rušonas katoļu baznīca ir bijusi koka ēka, domājams, ka tā celta 16. gadsimtā. To sagrauj Zviedru – Poļu kara laikā. Jaunu koka baznīcu uzceļ Jezuīti 1677. gadā, taču 1766. gadā tās vietā tiek uzcelta jauna, jau trešā koka baznīca, bet 1816 gadā par Ivetas Seleckas līdzekļiem top tagadējā mūra baznīca. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuri vēsta, ka tur savulaik ir apbedīti mūki. Pēc draudzes vecākā versijas 2016. gadā Rušonas baznīca varēs svinēt savu 200 gadu jubileju. Jau tagad baznīcas ģērbkambarī rodamas vēsturiskas liecības, piemēram, bijušo priesteru ornati.

Teikām apvītā baznīca celta 1770. gadā, atrodas valsts aizsardzībā. Baznīca sākotnēji būvēta kā Salnavas muižkunga kapella, kas pēc tam kļuva par Kārsavas draudzes filiālbaznīcu. 1989. gadā baznīca atjaunota un reģistrēta kā Salnavas draudzes baznīca.

Sarkaņu Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca uzcelta 1860. gadā. Tā ir ļoti vienkāršas četrstūrainas formas laukakmeņu celtne ar nelielu kvadrātveida tornīti virs jumta pie ieejas. Baznīcas altārī novietota no vecās baznīcas pārmantotā svētbilde, darināta 15.,16. gs. – Dievmāte Brīnumdarītāja sudraba tērpā, kurai piemīt dziedinošs spēks. Sarkaņi uzskatāmi par vienu no vecākajām svētvietām Latgalē un arī šobrīd ir svētceļojumu mērķis.

19. gs. celta kapliča vecos kapos, ar interesantu interjeru, atrodas valsts aizsardzībā. Gida pavadībā ekskursija pa Zilupi un tās apkārtni.

Atrodas Vecsalienas pagastā priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta. Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Celta 1819. gadā. Līdzās banzīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi ar seniem pieminekļiem.

Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913.g., prāvesta Miķeļa Skorupska laika netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem. Silenē (Barovkā) bija veca koka kapela, celta 19.gs. Teļšu diacēzes kalendārā 1911.g. tā minēta kā Elernas filiāle, kur dzīvoja priesteris Pēteris Purovskis. Šī kapela nodega. Pēc atlikušā akmeņu pamata var redzēt, ka tā bija 14 x 6 m liela. Tagad uz šiem pamatiem uzcelta neliela būdiņa un atrodas no baznīcas apm. 50 m. Kapela bija veltīta sv. Jāņa Kristītāja godam. Tagadējo Silenes koka baznīcu cēla priesteris Miķelis Skorupskis. Viņš strādāja Elernē par vikāru. Silenē viņš iegādāja zemi, ko deva Lapinskim. Lapinskis arī citādi palīdzēja baznīcai. Pēc nāves ir apbedīts draudzes kapos un uz pieminekļa ierakstā uzsvērts, ka bija baznīcas labdaris. Priesteris M.Skorupskis no Elernes par saviem līdzekļiem 1913.g. uzcēla Silenes koka baznīcu. Celšanas gads ir iekalts pamatu akmenī pie presbiterija. Silenes baznīca ir viena no lielākajam koka baznīcām Rīgas Metropolijā – tās garums ir 24 m, platums 14 m un augstums 12 m. No ārpuses tā ir apšūta ar dēļiem un krāsota. Jumts segts ar cinkotu skārdu. Virs tā ir viens tornis un vairāki mazi tornīši. Baznīca celta krusta veidā, ļoti īpatnēji un skaisti. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Ir daudz logu un pēc izmēriem lieli. Baznīca ir triju navu celtne. Koka grīda un lēzeni segti koka griesti. Vidējā navā augsti pacelti, bet sānu navās zemāki griesti. Sienas satur saišķu sijas (četras), ar īpatnējiem kokgriezumiem. Griesti balstās uz četriem koka pīlāriem, kas apšūti ar dēļiem. Arī baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, bet nav krāsotas. Baznīcā trīs altāri. Lielais altāris ir ozolkoka ar mākslinieka Bitkova gleznu. Sānu altārī kreisā pusē tā paša mākslinieka sv. Jāzepa glezna, bet labajā pusē mākslinieka Glaudāna Jēzus Sirds glezna. Visus trīs altārus gatavoja prāv. M.Kļaviņa laikā. Baznīcu no presbiterija nodala koka dievgalds. Ir divas sakristejas: kreisajā pusē ģērbkambaris, bet labajā pusē noliktava dažādiem baznīcas piederumiem. Kora telpas balsta koka pīlāri. Ir tikai harmonijs. Abās pusēs virs koriem divas istabas procesijas dalībniekiem. Apakšā pie ieejas abās pusēs tumšas telpas Ziemassvētku Betlēmei un lielās nedēļas dievkalpojumiem. Draudzē divas kapsētas.

Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788.gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. 1920.-1921.gadā uzcēla tagadējo koka baznīcu. Iepriekš pieteikties!

Rekovā atrodas divas baznīcas - vecā un jaunā. Vecais dievnams - baznīcas vajadzībām pielāgota kādreizējā klēts. Jaunā Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca iesvētīta 2009. gadā. Tās ēka jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija uzsākta būvēt kā Dievnams. Laikiem mainoties ēkas izmantošanu pielāgoja ikdienas vajadzībām un tā, pagājuša gadsima 90. gados šajā vietā bija mehāniskās darbnīcas.

Celta 19. gs. beigās. Saglabājusies kungu māja, muižas parks

Atrodas Skrudalienas pagastā, aptuveni 17 km no Daugavpils. Celta 1800. gadā kā Červonkas Sv. Nikolaja baznīcas filiāle muižnieka Felkerzāma zemes īpašumā. 1811. gadā tā kļuva par draudzes baznīcu. Ceļot Skrudalienas baznīcu, muižnieks Folkerzāms apņēmās remontēt kā pašu baznīcu, tā arī tai piederošās ēkas. Tomēr viņa pēcteči atteicās no šī pienākuma un ar laiku baznīca nonāca kļuva tik sliktā stāvoklī, ka tajā vairs nevarēja noturēt dievkalpojumus. Tā kā draudze bez baznīcas palikt nevarēja, 1862. gadā tika uzcelts jauns lūgšanu nams. 1872. gadā to šis lūgšanu nams tika pārvērsts par draudzes baznīcu, uzceļot tam zvanu torni, jaunu kupolu un uzklājot visai ēkai dzelzs skārda jumtu. Baznīcas kapitālais remonts tika veikts 1926. un 1937. gadā.