Viena no krāšņākajām Latgales katoļu baznīcām, celta 1761. gadā savdabīgā poļu baroka stilā ar izcilām arhitektūras un mākslas vērtībām.

Vienreizējas ar to, ka ir vienīgās Latvijā rekonstruētās holandiešu tipa dzirnavas ar grozāmo vējtveres mehānismu. Dzirnavu pirmais stāvs būvēts no šķeltiem laukakmeņiem. Augšējie stāvi būvēti koka konstrukcijā. Korpuss apšūts ar dēļiem un nosegts ar skaidām. Virs tā atrodas grozāma augšdaļa – “galva”, “cepure”. Privāts objekts, iepriekš jāpiesakās, zvanot uz norādītajiem telefoniem.

Piemiņas akmenī iekalta Latvijas kontūra un uzraksts "Šeit ir Latvija". to darinājuši tēlnieki I.Lukažs un H.Sprincis.

Piemiņas akmens selekcionāram Paulam Sukatniekam (1991.g.). Tā ir pateicības zīme par P. Sukatnieka mūža darbu vairāku Latvijas apstākļiem piemērotu vīnogu šķirņu izaudzēšanu. Atrodas pie “Apsīšu” mājām, kur visu mūžu dzīvojis un strādājis slavenais selekcionārs.

„Saules puķe” (1999) viena no četrām tēlnieka Viļņa Titāna (1944-2006) veidotajām skulptūras grupām „Latvija Saules zīmē”.Tēlnieks projekta "Latvija saules zīmē" ietvaros uzstādījis četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos - "Austras koks" Pasienas pagastā, "Zaļais stars" Nīcas pagastā, "Baltās naktis" Ipiķu pagastā un "Saules puķe" Demenes pagastā. „Saules puķe” apzīmē Latvijas tālāko dienvidu punktu. Tajā iekalti burti LV, platuma un garuma grādi, kuru pamatā ir saules motīvs. Šo veidojumu tēlnieks veltījis Latvijas neatkarības pasludināšanas 80.gadadienai.

Veltīts Krāslavas rajona visu okupāciju varu terora upuru piemiņai. Tēlnieki – daugavpilieši Indulis un Ivo Folkmaņi. Piemineklis uzstādīts pēc Krāslavas rajona politiski represēto nodaļas iniciatīvas ar Latviešu fonda atbalstu.

Atklāts 2006. gadā. Piemiņas vietas akmeņi atrasti Medupes laukos 18 km no Kalupes. Savukārt arhitekte Ģertrūde Kudiņa, izveidodama trīs akmeņu kompozīciju, trāpīgi uzsvērusi gan 1905. gada revolūcijā, gan karos un izvešanās piedzīvotās sāpes, ciešanas, kuras nav gājuša secen arī kalupiešiem.

Bijušās Šlosbergas pils dārzā aplūkojams piemineklis grāfienes sunītei, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1998"

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem tautā saukts “Staņislavs”. Pirmo reizi uzstādīts 1938. gadā , gāzts divas reizes, un tikai pēc gariem gadiem 1993. gadā tas atgriezies savā vietā. Atjaunotā pieminekļa veidotāji I. Folkmanis un A. Jansons.

Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Izcils koka arhitektūras piemineklis, viena no skaistākajām koka baznīcām Latgalē.

Muižas kapelas Latvijā parādījās 18.gadsimta 70.gados pēc aizlieguma mirušos apbedīt baznīcās. Preiļu muižas kapela celta par grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem un iesvētīta 1817.gada 20.septembrī. Šajā kapelā muižas ļaužu garīgai aprūpei katru dienu notika dievkalpojumi un grāfs speciāli uzturēja muižas garīdznieku. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa ģimenes locekļu apbedīšanai. Kapelas arhitektūra atbalso Romas Panteona ideju: tā celta rotondas veidā no neaptēstiem laukakmeņiem. Kapelas portālu, kuru noslēdz trīsstūra frontons, balsta uz priekšu izbīdītas četras apaļas kolonnas. 1919.gadā kapelā ierīkoja strādnieku klubu. Kapelu izrotāja ar revolucionāriem lozungiem, uz portāla ar sarkanu krāsu uzrakstīja saukli: „Tuvāk gaismai!” krievu valodā. Muižnieku atdusas vietas uzlauza, izpostīja, bagātības izlaupīja. 1920.gados kapelu nodeva baznīcas rīcībā. Tajā tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas uz kapelu devās procesijas gājieni. Pēc 2.pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota. Preiļu parka kapela 2017.gadā svin jau savu 200. jubileju, tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku, un tajā, iepriekš piesakoties, var dzirdēt gides Irēnas dziedājumu latviešu, latīņu, latgaliešu valodās. Repertuārā gan garīgās, gan laicīgās dziesmas.

Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca. Sarkanu ķieģeļu mūra dievnams ar diviem augstiem torņiem, uzcelts 1859. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Tā ir jaunākā baznīca novadā. 2007.gadā iesvētīta Eiropas aizbildņu Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas godam. Priedaines baznīcas dārzā atrodas Dievmātes grota un statuja.

1743. g. celta koka baznīca. Ir bijusi dominikāņu apmešanās vieta. 3 altāri ar kokgriezumiem. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Tipisks mūra baznīcas paraugs. Celta no pelēkajiem akmeņiem 1852. gadā pēc arhitekta Paracco projekta.

Pazīstamais ornitologs un bērnu rakstnieks K.Grigulis (1884 - 1972) dzimis Salienas pag. "Stumpuros", kur pagājusi viņa bērnība. Piemiņas akmens uzstādīts 1994.gadā un tajā iekalts gudrības simbols - pūce.