Teikām apvītā baznīca celta 1770. gadā, atrodas valsts aizsardzībā. Baznīca sākotnēji būvēta kā Salnavas muižkunga kapella, kas pēc tam kļuva par Kārsavas draudzes filiālbaznīcu. 1989. gadā baznīca atjaunota un reģistrēta kā Salnavas draudzes baznīca.

Tā ir interesanta ne tikai no arhitektoniskā viedokļa, bet arī ar savu celtniecības vēsturi – pamatakmens ielikts 1909. gadā, bet celtniecības darbi pabeigti 1931. gadā.

1743. g. celta koka baznīca. Ir bijusi dominikāņu apmešanās vieta. 3 altāri ar kokgriezumiem. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

14 km uz DA no Anspokiem (17km no Preiļiem) pie Aglonas stacijas atrodas Rušona. No Rušonas ciema dodoties pa Daugavpils- Rēzeknes šoseju uz ZA (Rēzeknes virzienā) un pēc 3,5km nogriežoties pa labi uz Jaunaglonu, 1,5km no šosejas redzama 1816. gadā celtā Rušonas katoļu baznīca. Apmēram 0,5km uz A no baznīcas Rušonas ezera krastā apskatāma 1903.gadā celtā bijušā Rušonas muižas dzīvojamā ēka. Tā ir vienstāva mūra ēka ar divu stāvu centrālo daļu. Divslīpu, centrālajā daļā četrslīpu jumts. 2007. gada vasarā notika rekonstrukcija. Rušonas muižas celta neorenesanses arhitektūras stilā. Rušonas muižas teritorijā ir skaists ainavu parks. Rušonas ezers, kura platība ir 23,7 kvadrātkilometri, ir viens no skaistākajiem Latgales ezeriem. Ezerā ir 10 salas, daudzas pussalas; ļoti gleznaini ir līčainie ezera krasti. Apmēram 1km uz A no bijušās muižas ezerā atrodas Lielā sala jeb Upursala; salas augstākajā vietā (Upurkalnā) apskatāms 1,2m augstais Upurakmens- sens kultakmens.

Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde. 14 Krustaceļa gleznas. Baltā zāle. 1699.gadā dibinātais klosteris. Jau 10 gadus notiek nepārtaukta adorācija uz Vissvētāko Altāra Sakramentu.

Ambeļu Romas katoļu sv. Jura baznīca ir koka celtne, 13 m gara un 8 m plata, ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Par baznīcas celšanas laiku noteiktu ziņu nav, taču netieša informācija liecina, ka 1782. gadā tā jau bijusi. 1782. g. l7.XII dominikāņu provinciāls Dr. A. Soļuha, apmeklējot Aglonas klosteri, uzdod rūpīgāk apkalpot Ambeļu, Putānu un Raģeļu baznīcas. Tātad, 1782. gadā Ambeļu baznīca jau bija. Ir zināms, ka to cēlis Z. Plāters kā kapu kapliču. Sākumā tā ir bijusi ļoti neliela, ar apaļiem logiem. Tos vēl tagad var saskatīt baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta sv. Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā šo kapliču pārbūvēja. Pēc pārbūves tā ir 13m gara un 8 m plata (bez presbitērija un priekštelpas 11,4 x 7,25 = 83 m2). Ambeļu baznīca ir koka celtne ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas griesti ir nedaudz velvēti. Ir tikai viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar īpatnējiem, mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem. Iekšpuse apšūta ar finieri, ārpuse ar dēļiem, bet nav krāsota. Baznīcā ir cementa grīda, solos var novietoties 50 cilvēki. Baznīca ir elektrificēta, ir l apkure, sakristeja nav apkurināma. Mūzikas instrumenta baznīcā nav.

18.gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kompleksa centrālas ēkas – grāfu Plāteru dzimtas rezidences celtniecība sākta ap 1765.gadu pēc arhitekta A.Parako projekta. Sākumā pils būvēta baroka stilā, taču 18.gs beigās vai 19.gs sākumā to pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem. Pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis. Līdzās pilij tika uzbuvētas arī saimniecības ēkas: pils pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, leduspagrabi, oranžērija.

Līvānu stikla fabrika atstājusi neaizmirstamu kultūras mantojumu, kurš saglabāts Līvānu stikla muzejā.

Parkā daļēji saglabājies 19. gs. veidotais saules pulkstenis (koku stādījumi noteiktā aplī). Parka tālākajā daļā ir uzcelta estrāde, kur vasaras sezonā notiek dažādi kultūras pasākumi, ievērojamākais no tiem – mūzikas festivāls Osvalds.

Muižas kompleksa galvenās ēkas celtniecība pabeigta 1896. gadā, to projektējis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Bebrenes pili viņš projektējis franču renesanses stila ietekmē. Ēka līdz mūsdienām nonākusi mazliet pārveidotā izskatā: 1960. gadā mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs. Pils pirmajā stāvā atradās reprezentācijas telpas, bet otrajā stāvā - dzīvojamās telpas. No bufetes telpas bija noeja pagrabā un tālāk pa pazemes eju uz attālāk stāvošo virtuves ēku. Pazemes ejas viena daļa ir saglabājusies un ir pieejama apskatei, pazemes ejas otrs atzars savienojis pili ar baznīcu, nav pārbaudīta leģendas versija par pazemes eju no pils uz kapliču. Parka ieskautās grāfu Plāteru – Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem (19.gs.). Visu muižas kompleksa teritoriju ieskauj sarkano ķieģeļu žogs, kas pāriet mūrētu stabiņu žogā ar koka starpsienām. Šādas konstrukcijas žogi 17.-19. gs. bija sastopami samērā bieži gan lauku muižās, gan pilsētās. Tagad šie žogi ir saglabājušies tikai dažās vietās visā Latvijā un tikai fragmentāri. Bebrene ir tā vieta, kur šī žoga konstrukcija lielā teritorijas daļā ir saglabājusies. Bebrenes muižas kompleksā ir saglabājušās virtuves ēka, pārvaldnieka māja, namiņš virs ledus pagraba, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, kalpotāju māja, muižas staļļi, dzirnavas ar dzirnavnieka māju. Dzirnavas sāktas būvēt 1836. gadā, tās tika darbinātas ar tvaika dzinēja palīdzību, tur saglabājušās darba iekārtas – tai skaitā arī kļavas koka zobrats. Dzirnavnieka māja ir izcils Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs. Apmeklētāji tiek aicināti iepazīt gan muižas kompleksu ar parku, gan Bebrenes Romas katoļu baznīcu. Īpaši pārsteigumi sagaida pils pagrabos! Pils kučierim var pasūtīt vizināšanos karietē un izjādes ar zirgiem.

Celta 1901. gadā

2005. gadā baznīcai apritēja 90 gadi.

Baznīca ir ķieģeļu celtne, būvēta romāņu stilā. Apskatāma glezna "Madonna ar bērnu", krucifikss, ērģeles

Draudzības kurgāns ir 1959. gadā uzbērts uzkalniņš ar vidū iestādītu ozolu par godu 3 valstu tautu draudzībai cīņās Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robežu satekpunktā. Iespējams apmeklēt tikai ar pasēm un Pasienes robežkontroles punkta izdotām caurlaidēm. Tēlnieka V. Titāna veidota skulptūru grupa "Latvija saules zīmē", kas izvietotas LR tālākajos ziemeļu, austrumu, dienvidu un rietumu punktos. Pasienes pagasts atrodas vistālāk Latvijas austrumos, tādēļ šeit izvietots Austras koks robežzīme Latvijas austrumu robežai.

Jaunajos Bebrenes katoļu draudzes kapos atrodas 1875. gadā celtā grāfu Plāteru dzimtas kapliča. Tā celta gotikas stilā no ķieģeļiem, vēlāk apmesta. Izmēri: 10 m x 7 m, presbiterija daļa – 2,5 m x 4 m. Augstums fasādē apm. 15 m, grīda no flīzēm, griesti – mūra velve. Sānos 2 logi, viens mūra altāris. Pie ieejas durvīm akmens pakāpieni. Kapličas jumts ir no dakstiņiem, bet torņa jumts klāts ar vara plāksnēm. Torņa galā augsts krusts. Ārpusē, kapličas sienā iemūrētas 4 marmora plāksnes ar grāfu Plāteru uzvārdiem.

Daugavpils rajona ziemeļu daļā, Nīcgales – Špoģu, Vaboles – Upmalas ceļa krustojumā ceļotāju uzmanību piesaista no sarkaniem ķieģeļiem būvētā Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca Pirmā Kalupes baznīca būvēta 1785. gadā no priežu koka baļķiem. Šo baznīcu būvēja Līksnas grāfs J. Zībergs ar meistara Šidlovska palīdzību. Koka baznīca bija ar diviem torņiem 19,2 m gara un 8,1 m plata. Baznīca kalupiešiem kalpoja 97 gadus. Pēc nojaukšanas tās vietā uzstādīja krustu, kas bijušās muižas liepu audzē stāv vēl tagad. 1861. gadā tika likti pamati jaunajai Kalupes mūra baznīcai. Līdzekļus deva draudze, grāfs un prāvests S. Beinarovičs. Politiskie notikumi aizkavēja baznīcas celtniecību par 20 gadiem. 1882. gadā baznīca bija uzcelta un prāvests S. Beinarovičs to iesvētīja. Šis notikums iemūžināts baznīcas fasādē: „1882.Deo omni potenti”. 1896. gadā baznīcu konsekrēja Moģiļevas bīskaps Albins Simons. Baznīca ir no sarkaniem ķieģeļiem, bez torņiem, 34,4 m gara un 19,2 m plata. Virs fasādes paceļas dzelzs krusts. Baznīca celta krustveida formā, skārda jumtu, koka grieztiem un grīda no cementa flīzēm. 1913. gadā tiek mākslinieciski apgleznotas sienas. Baznīcā ir trīs koka altāri ar daudzām svēto figūrām. Galvenā altāra centrā atrodas Kristus statuja ar ciboriju rokā, sānos Sv. Terēzes un Sv. Staņislava statujas, pie dievgalda labajā pusē Sv. Franciska statuja. Sānu altāros - labajā pusē Lurdas Dievmātes statuja un kreisajā sānu altārī sv. Miķeļa Ercenģeļa statuja. Tās 1928. gadā iegādātas Parīzē. Uz sienām melna marmora plāksnes ar Zībergu piemiņas uzrakstiem. Baznīcai ir trīs zvani. Viens ap 400 kg smags. Divi pārējie mazāki.Apkārt baznīcas dārzam sarkanu ķieģeļu žogs. Baznīcas dārzā apbedīts noslepkavotais prāvests Klements Apšs (1913 – 1990)

Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1850. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Šeit atrodas svētbilde "Svēto Elizabeti apmeklē Marija".

Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923.gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. No ārpuses apšūta ar dēļiem.