Červonkas (Vecsalienas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā. Tā ir visai gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju – īsta pasaku pils. Ēka segta ar stāvu divslīpju jumtu. Tās plastiku vairo rizalīti, mezonīni, tornis. Ar sevišķu rūpību izstrādātas detaļas. Tās ir daudzveidīgas un veiksmīgi papildina apjoma telpiskā risinājuma izteiksmību. Piemēram, logailas ir smailloka, segmentveida, taisnstūra un apaļas. Dažāda arī to dekoratīvā apdare un izkārtojums fasādē. Tās grupētas pa divi, trīs un četri, vietām redzama arkāde. Lielās zāles un otrā stāva apaļo logu dekors ir apvienots. Tās ir trīs iespaidīgas smailloka arkas, kolonnu balstītas, kas izceļ šo fasādes daļu starp citām. Saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Blakus pilij un muižas apbūvei izpleties 3 ha liels brīvā plānojuma parks ar vismaz 14 veidiem eksotisko koku sugu. ***Cienījamie tūristi un ceļotāji, vēlamies jūs informēt, ka Daugavpils novada Vecsalienas pagastā notiek Vecsalienas muižas pils (Červonkas pils) jumta atjaunošanas būvdarbi, kuri ilgs līdz 2016. gada oktobrim. Līdz ar to apmēram 2/3 no pils fasādes ir "slēptas" no apmeklētāju acīm aiz būvniecības konstrukcijām. ***

Dagdas vēsturiskais centrs Mazpilsētas centrā ir saglabājusies vēsturiskā apbūve. Tie ir 20.gs.s. celtie sarkano ķieģeļu nami jeb, tā sauktie, „ebreju tirgotāju nami”. 1847.gadā 68% no visiem Dagdas iedzīvotājiem bija ebreji, Dagdā bija 77 ebreju mājas un 3 sinagogas. Patreiz saglabājušies nami tiek apsaimniekoti, dažos no tiem arī mūsdienās darbojas

1794.gadā tika dibināta Kaplavas draudze un Daugavas krastā uzcelta baznīca. 1889.gadā tika nolemts celt jaunu mūra baznīcu, kas arī tika izdarīts. Baznīca tika iesvētīta Dievmātes Aizbildnes godam. Iepriekš pieteikties!

Pirmās baznīcas iesvētīšana notika 1840.gadā, un tā tika konsekrēta Svētā Jura godam. Tā atradās Tirgus laukumā, bet 1878.gadā tika nojaukta. Jaunā dievnama būvniecība pašreizējās novada domes ēkas vietā (Rīgas ielā 51) bija pabeigta 1859.gadā. To konsekrēja Dievmātes Aizbildniecības godam. 2. pasaules kara gados šis dievnams sadega. 1864.gadā katoļu klosteri, ko uzbūvēja 1789.gadā par grāfienes Augustes Plāteres naudu slimnīcas un sieviešu klostera vajadzībām, slēdza un ēka tika nodota pareizticīgo baznīcas iekārtošanai. Šajā ēkā dievnams darbojas arī šobrīd. 2013. gadā nomainīja jumtu un uzstādīja jaunu, krāšņu kupolu, 2016. gadā veica baznīcas fasādes remontu. 2017. gadā nomainīja logus un durvis, veica baznīcas iekštelpu remontu, renovēja ikonostasu. Iepriekš pieteikties!

Landskoronas sv.Trīsvienības godam celta 1828. gadā par muižkunga Mārtina Karņicka līdzekļiem. 1859. gadā baznīca atjaunota un paplašināta. Tā ir 34 m gara un 17 m plata vairāknavu ēka, celta, izmantojot vecās baznīcas fundamentu. Lielajā altārī no vitrāžām veidota Vissv. Trīsvienības glezna ar Jēzus Sirds statuju. Baznīcā ir Lurdas Dievmātes figūra, kas šeit uzstādīta pirmo reizi Latgalē, tāpec notiek dievkalpojumi Lurdas Dievmātes godam katra mēneša 11. datumā. Misiju darbu uzsāka Pasienes dominikāņi. 1696. gadā šeit uzcelta koka kapela. Draudze pastāvējusi no 1773. gada. Tūrisma objekts atrodas pierobežas zonā, nepieciešama pase un caurlaide.

Celts laika posmā no 1937. līdz 1940. gadam. Īpatnēji, ka zvanu tornis atrodas atstatus no lūgšanu nama. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta dievnama grāmata, kas tapusi 1608. gadā.

Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir ierindots valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu kategorijā. Ievērojamākie objekti: Subates tirgus laukuma Z puses apbūve, Brīvības ielas pāra numuru puses apbūve, Brīvības iela 100 m DR virzienā no 28. nama, aleja DA virzienā līdz ezeram, līnija A virzienā pāri ezeram līdz Baznīcas ielas 41. namam, Baznīcas ielas nepāra numuru puses apbūve, Ilūkstes ielas pāra numuru puses apbūve, aleja no Ilūkstes ielas 10. nama līdz Pētera ielas 1. namam, līnija ZA virzienā līdz bij. ebreju kapsētas A stūrim, kapsētas A un Z robeža, līnija ZR virzienā pāri ezeram līdz Upes ielas 24. namam, līnija R virzienā līdz Ziemeļu ielas 4. namam, Ziemeļu ielas pāra numuru puses apbūve, Domes ielas nepāra numuru puses apbūve no 49. nama līdz Tirgus laukumam. Sīkāka informācija: www.visitdaugavpils.lv

Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Pirmo koka dievnamu katoļiem 1580.-1590. gadā uzcēlis Miķelis de Brunavs. Tagadējā baznīca būvēta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Baznīcas altāra daļā izvietotā itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18.gadsimtā gleznotā freska „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”. Sevišķi jāizceļ Sv. Donata mocekļu relikvijas, kas piesaista lielu skaitu ticīgo, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas. No 1757. - 1844.gadam pie baznīcas darbojās garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. 2015.gadā baznīcā pabeigti vērienīgi restaurācijas darbi. 12 gadu laikā ir restaurēts baznīcas centrālais altāris, altārglezna „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”, kā arī Filipo Kastaldi 18. gadsimta 60. gados gleznotā altāra freska.

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A.Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta. Ēģiptes ev.lut. baznīca atrodas kādreizējā Ilūkstes apriņķī, tagadējā Daugavpils raj. Meduma pagasta teritorijā pie Lietuvas Republikas robežas. Ēģiptes evanģēliski-luteriskā draudze dibināta I567. gada 28. februārī pēc Kurzemes hercoga pavēles par jaunu baznīcu dibināšanu. Ar 1584. gadu Ēģiptes draudzei ir jau savs mācītājs. Ap I6. un 17.gs. miju pie Ēģiptes baznīcas radās miestiņš, kuru nosauca par Vilkumiestu, kas ir arī draudzes īstais latviskais nosaukums. Ēģiptes draudzei bijušas vairākas pēc kārtas koka baznīcas, no kurām pēdējā izdemolēta 1812.g. franču karā. Kalkūnes un Medņu (Meduma) muižas īpašnieks 1823. gadā sāka celt mūra baznīcu, kuru iesvētīja 1825. g. 5.jūlijā. A.Etingens (Oettingen) 1863. gadā veica pilnīgu baznīcas remontu un uzcēla torni. Reizē ar Ēģiptes draudzes nodibināšanos Medņu muižas īpašnieks V.Firstenbergs nodibināja mācītājmuižu, kas tāpat kā baznīca, daudz cieta karos, jo atrodas lielā Daugavpils ceļa malā. Franču karā un sevišķi pirmā pasaules karā draudzes arhīvs pilnīgi iznīcināts. Ēģiptes baznīca pēc pirmā pasaules kara atjaunota 1930. gadā. Baznīcā bija 80 sēdvietas. Draudzei piederēja 54 ha mācītājmuižas zemes. 1936. gada pārskatā Ēģiptes draudzē bija 50 draudzes locekļu, kristīti 3 bērni, iesvētīts viens jauneklis. Ieņemts draudzes kasē 1988,86 lati un izdots Ls 1231,11. Otrā pasaules karā 1944. gadā Ēģiptes baznīcas tornis ar lielgabalu sašauts, jo tornī atradās kauju uguns novērošanas punkts. Baznīca pilnīgi izdemolēta. Pēc otrā pasaules kara mācītājs Nikolajs Muižnieks no Daugavpils gan noturēja dievkalpojumus gan izdemolētajā baznīcā, gan tuvējā baznīcas apkalpotājas mājā, kura tagad ir nojaukta. Taču draudzes locekļu mazā skaita dēļ valsts iestādes drīz vien aizliedza dievkalpojumu noturēt kā Ēģiptes baznīcā, tā arī draudzē. Līdz ar to Ēģiptes draudze tika slēgta un nedaudzie draudzes locekļi pievienojās Birkeneļu draudzei, bet arī Birkeneļu draudzi slēdzot, pievienojās pie Daugavpils ev. lut. draudzes.Pēc Ēģiptes baznīcas slēgšanas, baznīcā kādu laiku iekārtoja vietējā kolhoza siena miltu maltuvi, ko darbināja ar elektrību. Ap 1979.g. arī siena miltu malšanu pārtrauca un maltuve tika demontēta. Līdz ar to tagad Ēģiptes baznīca stāv tukša, neizmantota un nožēlojamā stāvoklī. Durvis ir izlauztas. Ēģiptes ev.lut. kapi, kuri atrodas ap baznīcu, ir gandrīz jau likvidēti un mežā aizauguši. No nezināmiem cilvēkiem visi pieminekļi novākti un aizvesti. Tikai nedaudzas kapu kopiņas tiek sakoptas. Pēdējās bēres Ēģiptes kapos bija I980.g. 6.martā. Apglabāja Vaiņags Sofiju. Šajos kapos atdusas arī Raiņa skolotājs Oskars Svensons. Droši vien daudziem Medumu ciema iedzīvotājiem pat prātā nenāk, ka šī apvi­dus teritorijā - agrākajā Kurcuma pa­gastā - pastāvēja diezgan liela apmet­ne, kurai bija slavens nosaukums Ēģipte. Tā radās XVI gadsimta beigās netālu no Lietuvas robežas un Novoaleksandrovskas (Zarasu) šosejas pie Smelīnas (paš­reiz Lauces) ezera un sākumā tā saucās Vilkumiests. Turpmāk apmetni sāka dē­vēt par Ēģipti. Grūti noteikt, ar ko ir saistīta šāda nosaukuma rašanās. Ir tikai zināms, ka uz Ēģiptes-Birkeneļu luterāņu baznīcas zīmoga bija attēlota Ēģiptes Heopsa pira­mīda, bet ne krusts vai citi reliģijas simboli, kuri parasti ir uz baznīcas zīmo­giem.

40m augsts - viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku „Daugavas loki”.

Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu piemiņas zīme „Baltais krusts”. Atklāts 2006.gadā.

Baznīcas celtniecība noritējusi no 1744. 1751. gadam. Viena no visvecākajām koka baznīcām Latvijā. Apskatāmi 32 mākslas pieminekļi, tai skaitā ērģeles.

Baznīca uzbūvēta 1750. g., ārēji līdzinās Aglonas bazilikai

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem tautā saukts “Staņislavs”. Pirmo reizi uzstādīts 1938. gadā , gāzts divas reizes, un tikai pēc gariem gadiem 1993. gadā tas atgriezies savā vietā. Atjaunotā pieminekļa veidotāji I. Folkmanis un A. Jansons.

Kārsavas draudze dibināta 1911. gadā gan misijas nolūkos, gan arī savas tālās atrašanās vietas dēļ 1911. gadā Kārsavas draudzes skolā ierīkoja pagaidu dievnamu un uzbūvēja altāri. Jaunas baznīcas celtniecībai jau 1910. gadā nodibināja komiteju, ko vadīja G. Timjanovs. Komiteja nodarbojās ar nepieciešamo līdzekļu vākšanu Krievijā, pusotra gada laikā tika savākti 25 tūkstoši rubļu, bez tam valsts kase piešķīra 15 tūkstošus rubļu. Par šiem līdzekļiem 1912. gadā uz atsavinātās Malnavas muižas zemes (2 ha) uzbūvēja draudzes mājas mācītājam un psalmotājam. 1917.-1918. gadā Kārsavas draudzes mācītājs A. Vīckops pārveidoja mācītāja māju baznīcas vajadzībām un iesvētīja to par godu sv. Polockas Eufrosīnijai, jo 1910. gada maijā Eufrosīnijas pīšļus no Kijevas pārveda uz Polocku, bet Kārsava tai laikā atradās Vitebskas guberņā. Arī Kārsavas baznīcā ir apskatāma maza daļiņa no kņazienes Eufrosīnijas pīšļiem 1985. gadā baznīcu rekonstruēja krievu sakrālās koka arhitektūras tradīciju garā un tas ir krāšņs, krievu koka arhitektūras tradīcijās būvēts dievnams. Darbus veica Pleskavas, maskava un Rīgas amatnieki.

Valsts aizsardzībā esoša pareizticīgo koka baznīca, celta 18. gs., vērtīgi mākslas un sakrālie priekšmeti.