LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Dricāni, Dricānu pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4615
Mob. tel. +371 29214848
Tagadējā baznīca celta 1859. gadā. Ar kokgriezumiem rotāts Sv. Gara altāris un svēto koka statuetes
Kultūrvēsturiskie objekti
Raiņa iela 49, Ilūkste, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65462580. Mob. tel. +371 26555275
Ilūkstes pilsētas vēsture ir saistīta ar Tautas dzejnieka Raiņa vārdu. 1927. gadā dzejnieks piedalījās Ilūkstes pamatskolas svinīgajā atklāšanā kā izglītības ministrs. Rainis bija iecelts šajā amatā 1926. gada decembrī. Viņa kompetencē ietilpa visi valsts kultūras dzīves pasākumi. Izglītības ministra amatu posteni ieņēma tikai 1 gadu un 1 mēnesi. Šajā laikā Rainis enerģiski strādāja pie skolu demokratizācijas. Vienā no intervijām dzejnieks uzsvēra, ka skolas demokratizācija nozīme panākt, lai skola būtu pieejamāka visnabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Raiņa vadītās Izglītības ministrijas plānos ietilpa skolu programmas pārskatīšana un eksāmenu skaita samazināšana. Liela naudas summa tika iedalīta jaunu pamatskolu un vidusskolu celtniecībai. Rainis uzturēja ciešas saites ar dzimto pusi, it īpaši - ar Ilūkstes pamatskolu. 1926. gada 21. aprīlī, atbildot uz apsveikumu, dzejnieks uzrakstīja veltījuma dzejoli Ilūkstes pamatskolas 2. klasei, bet 1927. gada 23. janvārī ieradās Ilūkstē uz jaunās pamatskolas ēkas atklāšanu. Savā runā ministrs apsveica skolas kolektīva un pasniedza jaunās ēkas atslēgas. Skatot arhitekta Blancenburga celto stalto skolas ēku kalna galā, Rainis novēlēja, lai šis nams lej gaismu pār tālu un tuvu apkārtni. Dzejnieks atgādināja teiku par Lāčplēsi, kuram bija jāsargā atslēga no vēl neuzceltās gaismas pils, un piekodināja ilūkstiešiem turēt svētu savas jaunās gaismas pils godu.Ilūkstes pamatskola ir vienīga skola Latvijā, ko atklājis toreizējais izglītības ministrs Rainis. Tā laika avīzēs tika uzsvērts, ka skolas trīsstāvu ēka ir dominējošā celtne pilsētā, kura bija ievērojami cietusi I Pasaules karā. Pēc skolas atklāšanas tajā mācījās 398 skolēni 11 klasēs 12 skolotāju vadībā.Par piemiņu Raiņa vizītei pie skolas tika atklāts dzejnieka krūšutēls.
Kultūrvēsturiskie objekti
Pļavu iela 6, Dagda, Dagdas nov., LV 5674
Vecie ebreju apbedījumi un padomju laika pieminekļi 2.pasaules kara laikā nogalinātajiem ebrejiem. Vecie kapu pieminekļi tika uzstādīti laika periodā no XIX gadsimta sākuma līdz XX gadsimta 80-iem gadiem. Kapsētas nomalē ebreju kapos tika uzcelti divi obeliski, veltīti 1941. gada vācu nacisma upuriem.
Kultūrvēsturiskie objekti
Cibla, Ciblas nov., LV 5709
Tel. 371 657 29046. Mob. tel. 371 29230204 (gide-sk. Malvīne Loce)
Taka vijas gar gleznainajiem Ilžas (Ludzas) upītes krastiem, pa veco Eversmuižas parku, gar katoļu baznīcu un muižas ēkām līdz Felicianovas muižai un dzirnavām.
Kultūrvēsturiskie objekti
Raiņa iela 2a, Ilūkste, Ilūkstes nov., LV-5447
Tel. +371 65462450
Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas (1880) paspārnē savulaik darbojās klosteris un septiņu klašu ģimnāzija. Arī šis dievnams piedzīvojis kara postījumus un padomju varu, kas dievnamu slēdza. Dievnama atjaunošanas darbi sākās 2001. gadā. Nelielajam no sarkaniem ķieģeļiem veidotajam dievnamam raksturīgi ārsienu gleznojumi.
Kultūrvēsturiskie objekti
Zemgales iela 1, Ilūkste, Ilūkstes nov., LV-5447
Tel. +371 65462580
Ilūkstes katoļu baznīca celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem un tā tika nodota uniātiem. 1861. gadā baznīca pāriet pareizticīgo rīcībā, bet no 1920. gada atkal kalpo katoļu draudzei.
Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti Atpūta pie ūdeņiem
Jersikas pagasts, Līvānu nov., LV 5315
Mob. tel. +371 29157669
Slavenās Jersikas pils vieta 18 m augstā Daugavas krastā. Iepazīšanās ar senās Latgales karaļvalsts centru, kuru 13.gs. sākumā vadīja karalis Visvaldis.
Kultūrvēsturiskie objekti
Jezufova, Naujenes pagasts, Daugavpils nov., LV-5462
Tel. +371 65471321
Juzefovas (Jezupovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu sāka būvēt 1934. gada un pabeidza 1961. gada. Pēc uzcelšanas dievnamu atņēma un nodeva kluba ierīkošanai. 1989. gadā baznīcu atgrieza draudzei. Juzefovas katoļu draudze atrodas Daugavpils rajona dienvidu daļā, uz austrumiem no Daugavpils. Juzefovas draudze robežojas ar Daugavpils Vissv. Jaunavas Marijas draudzi, Līksnas, Kalupes, Višķu un Spruktu Romas katoļu draudzi. Attālums līdz Daugavpils Jaunavas Marijas baznīcai — 18 km, Līk­snas — 25 km, uz Kalupes draudzi taisna ceļa nav, cauri mežam ~ 10 km, braucot apkārt caur Līksnu — 35 km, Višķu — 25 km un līdz Spruktu baznīcai — 13 km .Juzefovas (Jezupovas) vārds cēlies no muižnieka Juzefa (Jezupa) Šadurska. Agrāk, saukusies lietuviešu vārdā “Naujene” jeb “Novene”. Juzefovas pirmā koka baznīca celta jau pirms 1685. gada. Bīskaps N. Poplavskis 1685. gadā iesvētīja Jezupavas baznīcā vienu altāri. Varbūt baznīca bija tikko uzcelta un vēl nebija izbūvēti pārējie altāri, ko varētu iesvētīt. Šī baznīca Jezupovā pastāvēja vismaz 97 gadus. 1782. gadā par Staņislava Šadurska līdzekļiem Jezupovā tika uzcelta jauna koka baznīca, un tā bija veltīta sv. Pētera Pāvila godam. Šī baznīca pastāvēja 162 gadus, līdz tā nodega 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties. Pāri palika kāda draudzes māja. Daugavpils dekāns Vladislavs Zundo šajā mājā ierīkoja lūgšanu namu un tur noturēja dievkalpojumus. Prāvesta Jāņa Stroda darbības laikā šo māju pārbūvēja, resp. pagarināja, piebūvējot presbitērija telpu un sakristeju. Lai lūgšanu telpa būtu augstāka, tika izņemti griesti. Juzefovas draudzes baznīca (lūgšanas nams) ir 14 m gara un 9,8 m plata dzirnavu ēka. Prāvesta A. Blaževiča darbības laikā (1961.—1970.) baznīca tika apšūta ar dēļiem, uzlikts skārda jumts. Tika iekārtoti divi sānu altāri, iegādāta sv. Pētera glezna — mākslinieces Peilānes darbs. Prāvesta J.Mukāna darbības laikā (1970—1977) tika izkrāsota baznīcas iekšpuse, baznīcu apšuva ar baltajiem ķieģeļiem, ielika dubultlogus, ap baznīcas teritoriju uzcēla koka žogu, kuru saturēja betona stabiņi. Iegādātas Jēzus Sirds, sv. Jura, Jēzus dzimšanas, Pēdējo vakariņu un Jēzus augšāmcelšanās gleznas . Juzefovas mūra baznīcu saka celt prāvesta I. Broka laikā (1934—1936). 1936. gada 29. jūnijā Aglonas ģimnāzijas direktors, dekāns Aloizs Broks iesvētīja pamatus. Baznīca būvē­ta no tēstiem akmeņiem. Prāvesta I. Broka laikā baznīcu uzcēla līdz logiem, bet prāvesta A. Turka vadībā tā tika uzcelta līdz jumtam. Tad nāca kara gadi, celtniecību, protams, pār­trauca. Tāda, nepabeigta, šī celtne bija līdz 1959. gadam. Prāvesta St. Petuško un Garīgā semināra audzēkņa Oļģerta Daļecka vadībā 1961. g. tās celtniecību pabeidza, bet pavisam drīz baznīcas ēku atsavināja. Padomju varas laikā tur bija gan klubs, gan bibliotēka, gan vēl citas iestādes. Baznīca tika atgūta tikai 1989. gadā. 1989. g. 27. decembrī bīskaps V. Nukšs to konsekrēja. 1990. gadā veica iekšpuses pārbūves darbus, piešķirot baznīcai agrāko veidolu. DRAUDZE Līdz 16. gs. Juzefovas (Jezupovas) jeb Naujenes teritorijā atradās vecā Daugavpils. Tagadējā (1582. gadā Stefana Batorija dibinātā) Daugavpils no vecās Daugavpils atrodas 19 km pa Daugavu lejup. Jezupovā (Naujenē), kas tolaik saucās Dünaburg, jau no 1275. gada atradās ordeņa pils un pie tās, protams, bija arī baznīca. Reformācijas laikā to pārņēma luterāņi. Pēc refor­mācijas baznīca atkal piederēja katoļiem. Iespējams, ka jau 1626. g. to pārceļ uz tagadējo Daugavpili, un, ka tā ir tā pati baznīca, par kuru Gustavs Manteifels rakstīja, ka Daugavpilī jezuītiem piederēja koka baznīca, celta 1626. gadā. Pēc reformācijas šeit pirmā baznīca parādās 1685. gadā, šķiet, ka sākumā to apkalpoja Daugavpils jezuīti. Iespējams, ka šeit viņiem bija misija “nonfixa” — nepastāvīgā. Tā, piem., 1804. g. tēvs Jānis Vočšvillo mācīja kateķismu lauku ļaudīm. 1808. g. Juzefovā kādu laiku dzīvojuši jezuīti. Vēlāk te izveidojās patstāvīga draudze, ko apkalpoja laicīgie priesteri.
Kultūrvēsturiskie objekti
Eglaine, Eglaines pagasts, Ilūkstes nov., LV-5444
Mob. tel. +371 20028330
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, pie Ilūkstes-Subates un Eglaines-Bebrenes ceļu krustojuma, zem bijušās Lašu pils drupām. Kultūrslānī atrasta apmestā, gludā un ripas keramika. Pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 10.-12. gs. Pirmais šo vietu 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots līdz ar pils izbūvi. Vēl A. Bīlenšteina apmeklējuma laikā kalnā bijusi muižas koka pils, kura vēlāk tika nojaukta un tās vietā uzbūvēta mūra pils. Pēdējā tika sagrauta I Pasaules kara laikā. Ceļot mūra pili, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš. Kokiem apaugušā savrupā kalna augstums ir 15-20 m, plakuma izmēri 80 x 100 m. Par pilskalnu šajā vietā liecina tā Z pakājē konstatētais apmetnes kultūrslānis. Pilskalnā uzietas bezripas apmestās, gludās un ripas keramikas lauskas, kas varētu liecināt, ka pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz vēlajam dzelzs laikmetam (10.-12. gs).
Kultūrvēsturiskie objekti
Pasiene, Pasienes pag., Zilupes nov., LV 5732
Tel. 371 657 29925 (pagasta padome). Mob. tel. 371 28656530 (gide-Ilga Ivanova)
Viena no krāšņākajām Latgales katoļu baznīcām, celta 1761. gadā savdabīgā poļu baroka stilā ar izcilām arhitektūras un mākslas vērtībām.
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Barinauci, Ķepovas pagasts, Dagdas nov.
Tel. +371 26569588
Piemiņas akmens filozofam Konstantīnam Raudivem ir uzstādīts Barinaucu sādžā dzimto māju vietā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Ņukši, Ņukšu pag., Ludzas nov., LV 5730
Tel. 371 657 29492; 371 657 29443 (pagasta padome)
Izcils koka arhitektūras piemineklis, viena no skaistākajām koka baznīcām Latgalē.
Kultūrvēsturiskie objekti
Priedaine, Dārza iela 30, Krāslava, Krāslavas nov.
Mob. tel. +371 29498216
Tā ir jaunākā baznīca novadā. 2007.gadā iesvētīta Eiropas aizbildņu Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas godam. Priedaines baznīcas dārzā atrodas Dievmātes grota un statuja.
Kultūrvēsturiskie objekti
Pušmucova, Pušmucovas pag., Ciblas nov., LV 5742
Mob. tel. 371 26171746 (mācītājs); 371 28345990 (draudze)
Tipisks mūra baznīcas paraugs. Celta no pelēkajiem akmeņiem 1852. gadā pēc arhitekta Paracco projekta.
Kultūrvēsturiskie objekti
Siņicina iela 4, Rēzekne, LV - 4601
Tel. +371 64625471. Mob. tel. +371 26354441
Viena no skaistākajiem vecticībnieku baznīcam Latvijā ar unikālo – smagāko Latvijā zvanu (svars - 5 tonnas). Iespēja apskatīt vienīgo Latvijā Vecticībnieku muzeju, kura ekspozīcija stāsta par Latgales vecticībnieku dzīves dažādiem aspektiem (iepriekšpieteikšanās - tel.+371 26354441).
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Lielā (Upursala) sala Rušonas ezerā, Rušonas pagasts, Rušona, Riebiņu nov., LV 5329
Upursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu. Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.
Pirtis Telšu vietas Konferenču telpas Amatniecība Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti Dabas objekti Naktsmītnes laukos Atpūta pie ūdeņiem
Gūteņi, Aglona, Aglonas nov., LV 5304
Mob. tel. 371 29234425; +371 28350601
vienīgais Baltijā Horoskopu parks "Zvaigžņu stāsti".Pastaiga gida pavadībā. Ekskursijas uz Aglonas baziliku,Karaļkalnu,Velnezeru
Kultūrvēsturiskie objekti
Atbrīvošanas aleja 87/ 89, Rēzekne, LV - 4601
Tel. +371 64623500
Baznīcas celtniecība pabeigta 1936. gadā. Baznīca veltīta Sāpju Dievmātei (centrālais altāris). Apskatāmas 20. gs. sākuma svētbildes, baznīcas dārzā Fatimas Dievmātes statuja. Suvenīrus iespējams iegādāties dievkalpojumu un baznīcas svētku dienu laikā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Madelāni, Aglona, Aglonas nov., LV 5304
Mob. tel. 371 29742774 (Terēzija); 371 27885591
Koka skulptūru komplekss Kristus karaļa kalns, kurā izvietotas skulptūras par Bībeles sižetiem,koka baznīca,Paradīzes dārzs,Noasa šķirsts.Skulptūrdārzu ieskauj dekoratīvo stādu dārzs no 650 augiem un 120 augļu kokiem.Pāri dīķiem slejas divi 17 m gari tilti.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīcas iela 3, Balvi, Balvu nov., LV-4501
Celta 1797. gadā. Baznīcas renovācija veikta 2004. gadā.
« 1 2 3 4 5 6 7 … 14 »