LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Vaboles pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471009. Mob. tel. +371 29964210
Krucifikss – katoliskās Latgales simbols, neatņemama Latgales novada ainavas sastāvdaļa, savdabīgs mākslas darbs. Latgalē krucifiksus sāka būvēt jau 18. gadsimtā. To būvēšanas tradīcijas visstraujāk attīstījās 20. gs. 20.-30. gados. Vaboles pagastam raksturīgs tas, ka šeit bija un arī šodien ir vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc 20. gs. 40. gadiem daudzi no tiek tika iznīcināt. No 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29. 80.-90. gados sādžu iedzīvotāji pakāpeniski uzsāka krustu atjaunošanu. 1998. gadā Skrindu muzejs par Kultūras ministrijas līdzekļiem pagastā atjaunoja 2 krucifiksus. Visvecākie krusti, kas saglabājušies cilvēku atmiņā, bijuši vienkārši, rupji aptēsti, samērā zemi. Vienkāršību noteica laika un, iespējams, arī amata prasmes trūkums. Krustu izskats laika gaitā mainījās. 20. gadi raksturīgi ar to, ka sāka parādīties krusti ar jumtiņiem. Celti dažādos laikos, tie atšķīrās gan augstuma, gan formas ziņā. Dažviet tie sasniedza pat 4 m augstumu un bija ar grezni rotātu jumta daļu. Vaboles pagastā tādi bija vairāki. 30.-40. gados parādījās daudz smagnēju, no cementa lietu krustu, kas daudz neatšķīrās viens no otra. Ļoti izplatīti bija čuguna krusti, kuru pamati tika lieti no betona. 80.-90. gadi raksturīgi ar to, ka krustus atjauno, izmantojot koku. Par ciemu krustu reliģisko un kultūrvēsturisko nozīmi runā vēsture. Krusts ceļmalā un ar to saistītās aktivitātes ir viena no senākajām un skaistākajām tradīcijām Latgalē. Pie ciemu krustiem maija vakaros pulcējās ciemu ļaudis uz dievkalpojumu. Pie krustiem tika dziedātas garīgās dziesmas un skaitītas lūgšanas. Dziedāts tika līdz vēlam vakaram. Krusti bija bagātīgi rotāti ar meijām un ziediem. Pie krusta piestiprināto mūku rotāja ziedu vainags. Pagastā esošie krusti rotāti vēl tiek arī šodien, bet dziesma maija vakaros skan tikai pie atsevišķiem krucifiksiem. Šīs skaistās tradīcijas atjaunošana, izveidojot un uzstādot krucifiksus, nenozīmē identiski kopēt bijušo. Izzinot pagātnes tradīcijas, tiek meklēts to labākais pielietojums šodienā. Krusts mūsdienās tiek izmantots arī kā piemiņas vietas apzīmējums. Kalnainā un skaistā vietā Liepu Mukānos, kur kādreiz bijušas Skrindu mājas, 1990. gadā tika uzstādīts 4 m augsts koka krusts un iekārtota piemiņas vieta. Akmeni ar uzrakstu “Skrindu māja” darinājis tēlnieks I. Folkmanis.
Kultūrvēsturiskie objekti
Eglaine, Eglaines pagasts, Ilūkstes nov., LV-5444
Mob. tel. +371 20028330
Lašu luterāņu baznīcas mūra ēka ir uzbūvēta 1805. gadā. Baznīcas dārzā ir pirmā pasaules kara laikā kritušo vācu armijas karavīru kapi. Lašu evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture sākās 16.gadsimtā, kad Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera padomnieks Taube nodibināja Pabēržu miestu. Miestā bija ap 150 iedzīvotāju. 1596.gadā Lašu muižnieks Taube Pabēržu miestā uzcēla baznīcu, ko apkalpoja Ilūkstes mācītājs. 17.gadsimtā miests iznīka. 1610. gadā jaunais Lašu īpašnieks Fitinghofs baznīcu pārcēla uz Lašu muižu. Kad 1635.gadā Ilūkstes baznīcu nodeva katoļiem, Fitinghofs dāvināja zemi, kur dibināja Lašu mācītājmuižu, un izraudzījās pastāvīgu mācītāju. Tagadējo Lašu mūra baznīcu 0,5 km attālumā no mācītājmuižas 1805. gadā cēla Reinholds Klopmanis. Lašu baznīcas patronāta tiesības piederēja Lašu, Baltu, Šēderes un Grīnvaldes muižu valdītājiem. Draudzei piederēja Lašu Baltmuižas, Lustbergas, Annas, Šēderes, Grīnvaldes un Šarlotes novads. Pie baznīcas atrodas kapi Pirmajā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Starp tiem ir kara lidotājs V. Veseloks (W. Weseloh) (17. 02. 1917.). Baznīcā pie rietumu sienas ir piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā kritušajiem Lašu pagasta iedzīvotājiem ar šādu tekstu: Dievs Tēvs, Latvija 2. Rīgas Latv. strēln. pulka kar. krituši pie Ķekavas un Ložmetēju kalna 1916. g.Bluzmans Jānis, Salna Roberts. Jelgavas pulka kar. krit. Bermonta kaujās 1919. g.Putniņš Vilis, resnis Ernests. Daugavpils kājn. pulka kar.Rumbāns Nikolajs. Krit. lielinieku kaujā 1920. g. pie Valnes.Zaļās armijas dalībn. Ķerubins Jānis. Krit. Lašu pag. 1920. g.Lašu draudze. 1992. gadā uzlikta otra plāksne ar tekstu: "… un es Jūs uzticu tam Kungam un viņa žēlastības vārdam, kas spēj Jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem. Ap. D. 20, 32. Mācītājam Edgaram Placim un pārējiem Lašu draudzes locekļiem, kas sākuši savu Golgātas ceļu 1941. un 1949. gadā." Tornī pirms Pirmā pasaules kara bija Andreja Cunceļa zvans (vienam no muižas kučieriem par uzticamu kalpošanu atdotas Cunceļu mājas. Kad Cunceļu saimnieks atradies uz miršanas gultas, viņš baznīcai novēlējis 100 dālderus zvana iegādei). Pirmā pasaules kara laikā zvanu aizveda krievi. 1936.-1937. gadā bija veikts pēdējais lielais baznīcas remonts. Tagadējais zvans iegādāts 1937. gada 17. maijā un liets Liepājas Metālliešanas fabrikā. Zvans iegādāts par draudzes ziedojumiem. Lielo kroņlukturi dāvina Zemoļu ģimene. Uz kroņluktura uzraksts: “Lašu draudzei 1936. gada decembrī ziedojuši Miķelis, Jēkabs, Kārlis, Roberts Zemoļi”. Lašu baznīcā atrodas ērģeles, kuru iekšpusē lasāms uzraksts: “Dieb Neu Anno Domini 1789 Fridrich Samuel Santsen”. Ir zināms, ka Lašu draudzē kalpojuši mācītāji: Hermanis Konrads Stenders (1684-1755), kurš mūža pēdējos 44 gadus vadīja Lašu draudzi, Ernests Fridrihs Stenders (1763-1823), Rūdolfs Raisons (1821-1908), kurš Lašu draudzē kalpoja no 1856. Līdz 1882. gadam. Pārējie: Boss (1892-1913), Kokars (1913-1921), Gaučs (1921-1936), Edgars Placis (1936-1941), Kondrats, Celmiņš, Klepers, Muižnieks, Leons, Teivāns (1944-1965), Mārtiņš Zelmenis (1965-1987). No 1987. gada Lašu draudzē kalpo mācītājs Arvīds Bobinskis. Lašu draudzes pirekšnieki bija: Kārlis Zemītis, Jānis Čunčulis, Pēteris Kancāns, Jānis Bluzmans, Mārtiņš Silaraups, Kārlis Bluzmans, Arvīds Možeika. No 1990. gada draudzi vada Jānis Valters. No 1936. gada Lašu baznīcas darbā iesaistās arī Pormaļu dzimta. Par pērminderu un apkalpotāju 36 gadus strādā Kārlis Pormalis. No sešdesmito gadu beigām līdz 1993. gadam par sekretāri strādā Berta Brodova, K. Brodovs, kurš astoņpadsmit gadus izpilda baznīcas apkalpotāja pienākumus. Pormaļu dzimtas darbību baznīcā vēl šodien turpina ilggadējā draudzes kasiere Emma Sējāne (Pormale). No 1936. līdz 1959. gadam par pērminderi baznīcā strādā arī Jānis Kļaviņš. No 1990. gada par Lašu baznīcas kalpotāju un zvaniķi strādā Broņislavs Sējāns. 1996. gada 13. oktobrī Lašu draudze atzīmēja 400 gadu pastāvēšanas jubileju. Svinības sākās ar piemiņas brīdi un svecīšu iedegšanu uz mūžībā aizgājušo draudzes locekļu kapiem. Vēlāk tika rīkota tikšanās Stendera muzejā un svecīšu iedegšana pie Gotharda Fridriha Stendera piemiņas akmens. Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās arhibīskaps Jānis Vanags.
Kultūrvēsturiskie objekti
Fabrikas ielā 6, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Tel. +371 65381856. Mob. tel. +371 29157669
Jau 1929.gadā Līvānos radās doma par Līvānu atbrīvošanas pieminekļa celšanu, bet toreizējos apstākļos vienotas domas trūkuma un grūto ekonomisko apstākļu dēļ pieminekļa celšanu nebija iespējams uzsākt. Tikai 1934.gada 3.oktobrī - Līvānu atbrīvošanas 15 gadu atceres dienā - tika iesvētīts pieminekļa pamatakmens. Pieminekli atklāja 1935.gada 15. maijā. Piemineklis iznīcināts padomju okupācijas laikā 1958. gada 2. aprīlī. Atjaunots un atklāts 2004. gada 2. decembrī
Kultūrvēsturiskie objekti
Mežvidi, Mežvidu pagasts, Kārsavas nov., LV 5725
Mob. tel. 371 29327265
Mežvidu draudze tika izveidota 1935. gadā, no Bērzgales un Nautrēnu katoļu draudzēm, pievienojot Mežvidu draudzei vairākas sādžas. Mežvidu katoļu koka baznīca tika uzcelta uz Jadvigas Žeigures dāvātās zemes baznīcas celšanai, kas atradās Lakšinīku sādžā. To uzbūvēja toreizējā Bērzgales draudzes prāvesta Aloiza Dunska vadībā, kurš Stiglovas draudzē nopirka lielu māju un pārcēla uz dāvātās zemes, vienā ēkas galā ierīkojot baznīcu, bet otrā sarga dzīvokli. Mežvidu baznīca ir koka viennavas celtne ar cinkotā skārda jumtu ar vienu torni un koka grīdu. Tā ir 8 metrus gara un 8 metrus plata.
Kultūrvēsturiskie objekti
Višķu tehnikums, Višķu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65425347
Veidojusies 19. gs. beigās. Muižas pils atradās tagadējā ciemata centrā (aiz Višķu profesionālās vidusskolas pirmā mācību korpusa ēkas dīķa virzienā). Tā bija pils ar diviem torņiem. Pēc 1. Pasaules kara ēka nodega. Piederēja Hermanim un Letīcijai Moļiem. Pavisam apkārtnē viņu īpašumā bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes. Zemi iznomāja vai arī to pārvaldīja muižkungi. Līdz mūsdienām saglabājusies klēts, kūts 2 -stāvu dzīvojamā ēka, kurā ilgus gadus bija Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību korpuss.
Kultūrvēsturiskie objekti
Panteliški, Biķernieku pagasts, Daugavpils nov.
Lūgšanu nams celts 19. gs. beigās. Celts no guļbaļķiem, apšūts ar horizontāliem dēļiem. Augsts zvanu tornis, ko sedz īpatnējs četrslīpju jumts. Logus rotā kokgriezumiem rotāta aploda.
Kultūrvēsturiskie objekti
Dviete, Dvietes pagasts, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65422818
Piemiņas akmens selekcionāram Paulam Sukatniekam (1991.g.). Tā ir pateicības zīme par P. Sukatnieka mūža darbu vairāku Latvijas apstākļiem piemērotu vīnogu šķirņu izaudzēšanu. Atrodas pie “Apsīšu” mājām, kur visu mūžu dzīvojis un strādājis slavenais selekcionārs.
Kultūrvēsturiskie objekti
Dubrovinas parks, Daugavpils, Daugavpils
Tel. +371 65422818 (Daugavpils TIC). Mob. tel. +371 26444810
Kultūrvēsturiskie objekti
Pilcene, Dricānu pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4615
Tel. +371 64644069 (pašvaldība). Mob. tel. +371 29214848
Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Raiņa bulvāris 23, Preiļi, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301
Tel. Pieteikšanās muzikālajam dziedājumam pa tel. +371 65322041,29116431. Mob. tel. Pieteikšanās ekskursijām: +371 65322041 un 29116431 (TIC) vai +371 65322731 (Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs)
Muižas kapelas Latvijā parādījās 18.gadsimta 70.gados pēc aizlieguma mirušos apbedīt baznīcās. Preiļu muižas kapela celta par grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem un iesvētīta 1817.gada 20.septembrī. Šajā kapelā muižas ļaužu garīgai aprūpei katru dienu notika dievkalpojumi un grāfs speciāli uzturēja muižas garīdznieku. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa ģimenes locekļu apbedīšanai. Kapelas arhitektūra atbalso Romas Panteona ideju: tā celta rotondas veidā no neaptēstiem laukakmeņiem. Kapelas portālu, kuru noslēdz trīsstūra frontons, balsta uz priekšu izbīdītas četras apaļas kolonnas. 1919.gadā kapelā ierīkoja strādnieku klubu. Kapelu izrotāja ar revolucionāriem lozungiem, uz portāla ar sarkanu krāsu uzrakstīja saukli: „Tuvāk gaismai!” krievu valodā. Muižnieku atdusas vietas uzlauza, izpostīja, bagātības izlaupīja. 1920.gados kapelu nodeva baznīcas rīcībā. Tajā tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas uz kapelu devās procesijas gājieni. Pēc 2.pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota. Preiļu parka kapela 2017.gadā svin jau savu 200. jubileju, tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku, un tajā, iepriekš piesakoties, var dzirdēt gides Irēnas dziedājumu latviešu, latīņu, latgaliešu valodās. Repertuārā gan garīgās, gan laicīgās dziesmas.
Kultūrvēsturiskie objekti
Raipole, Nirzas pag., Ludzas nov., LV 5736
Tel. 371 657 29724
Pirmo baznīcu cēla dominikāņi 1699. gadā, pēdējo pelēku mūra dievnamu 1932. gadā iesvētījis dekāns A. Urbšs. Tā ir klasiska, pamatīga trīsstāvu celtne ar jaušamu lauku naivismu interjerā, pirms dažiem gadiem veiksmīgi restaurēta, svētdienās baznīcēnu lūgšanas papildina ērģeļmūzika.
Kultūrvēsturiskie objekti
Salienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65422818
Pazīstamais ornitologs un bērnu rakstnieks K.Grigulis (1884 - 1972) dzimis Salienas pag. "Stumpuros", kur pagājusi viņa bērnība. Piemiņas akmens uzstādīts 1994.gadā un tajā iekalts gudrības simbols - pūce.
Kultūrvēsturiskie objekti
Rudzāti, Parka ielā 1, Līvānu nov., Līvānu nov., LV 5328
Tel. +371 65326369
Kultūrvēsturiskie objekti
Sīķele, Vecsalienas pagasts, Daugavpils nov.
Atrodas Vecsalienas pagastā priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta. Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Celta 1819. gadā. Līdzās banzīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi ar seniem pieminekļiem.
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Ilūkstes nov., LV-5471
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Baznīcu iesvē­tīja 1831. gadā Sv. Miķeļa Ercenģeļa godam. Celta tā no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā, 30 x 16 x 9 m liela. Baznīcai trīs ārējās durvis un 14 logi. Apkārt baznīcai pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu, tās priekšā ir uzbūvēts no lauk­akmeņiem zvanu tornis ar vārtiem. Tornī viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa īpatnējs koka krusts no 1889. gada. Žogam betona jumts. Baznīcai cinkota skārda jumts, kas segts 1976. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Svente, Sventes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65420786
1800. gadā Sventē muiznieks Kazimirs Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam. Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkotā skārda jumts. Virs jumta – fasādē apm. 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Tornim jumts melnā skārda, krāsots brūnā surika krāsā. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes. Sventes baznīca ir vienas jomas celtne, ar koka grīdu un griestiem. Griesti klāti ar mazu ieloku. Trīs koka altāri, soli dievlūdzējiem un kancele. Tos visus gatavoja galdnieks S. Meinards 1913.g. Gar sienām krusta ceļa bildes ģipša veidojumā. Tās 1913.g. izgatavojis Serafinovičs. Sākumā tās dāvāja Grendzas baznīcai. Tad dāvātāja to atsauca un dāvāja Sventes baznīcai. Uz Grendzas baznīcu aizveda Sventes baznīcas litogrāfiskās Krusta ceļa gleznas. Presbiterija labajā stūrī koka statuja “Ecce Homo”, ko iegādāja prāvests Juris Pieskovskis. Kora telpas balstās uz diviem vareniem mūra pīlāriem, kur atrodas ērģeles. Prezbiteriju no baznīcas telpas atdal koka dievgalds. Lielajā altārī Vissvētās Trīsvienības glezna. Tai abos sānos koka pīlāri. Līdzīgi veidoti abi sānu altāri. Labajā pusē sv. Miķeļa altāris ar gleznu, bet kreisajā – sv. Jura, ar gleznu. Visas trīs gleznas ir laba mākslinieka darbs. Presbiterija abās pusēs sakristejas, virs kurām noliktavas. Sakristejā griesti koka, bet koka grīdu prāv. A. Žilvinskis pakāpeniski nomainīja uz cementa grīdu. Apkārt baznīcas dārzam akmeņu mūra žogs bez jumta. Ieejas vārti no gala un no sāniem. Dārzā aug veci lapu koki. Aiz baznīcas žoga, pretī presbiterijam, plebānija, kurā dzīvo prāv. A. Žilvinskis. Apmēram 1 km no baznīcas draudzes kapsēta. Tajā apbedīti četri prāvesti: P. Smelters 1868. 1894. mir. 1947.g., M. Mikelonis 1875. 1909. mir. 1950.g., S. Šikur – Kalvani 1892. 1918. mir. 1970.g., B. Dūre 1894. 1918. mir. 1971.g. Sventē jezuītiem bija misija un saimniecība. 1721.g. Sventes misiju un saimniecību sagrāva. Sventes baznīca skaitījās kā Ilūkstes filiāle. Tikai no 1911.g. šeit dzīvoja patstāvīgs prāvests Juris Pieskovskis. 1930.g. Sventē dzīvoja slavenais kokgriezējs prāv. A. Rimovičs, bet pēc viņa Kazimirs Batura, slavens dziedātājs, ar īpatnēju balsi.
Kultūrvēsturiskie objekti
Vecpils, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321, +371 65422818
Pilskalns izvietojies pašā Daugavas krastā. Apdzīvots jau 8.-13. gs. To uzskata par Daugavpils dibināšanas vietu. Pilskalnā redzamas 1275. gadā celtās Livonijas ordeņa Dinaburgas pils pamatu drupas un miniatūrs pils makets (1997). Līdzās pilskalnam ierīkota atpūtas vieta – Bruņinieku laukums. Saglabājušās 13.gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija. Atrodas dabas parkā “Daugavas loki”. Dinaburgas pils atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 18 km augšpus Daugavpils, 3 km uz DR no tuvākās dzelzceļa stacijas un 1 km no Daugavpils-Krāslavas ceļa, senā Naujenes pilskalna vietā. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278. gadā to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Rīgas iela 22a, Daugavpils
Tel. +371 65426000
Kultūrvēsturiskie objekti
Višķi, Višķu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65440034. Mob. tel. +371 29155921
Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. - 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils rajonā, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī. Baznīca gandrīz kvadrātveidīga ar vienu navu. Kora telpas (luktas) bija uz tievām koka kolonnām visapkārt baznīcai ar paplašinājumu pie ieejas un pie altāra. 1891. gadā Lieldienu svētkos Višķu baznīcu piemeklēja nelaime. Tā kā kora telpās (luktās) sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, nolūza. Hallē (baznīcā) iebruka griesti ar luktām. Tas prasīja vairāku personu upurus un dažus sakropļoja uz visu mūžu. 1894. gadā salaboja iebrukušos grieztus un ielika mūra stabiņus salūzušo vietā. Pēc šī notikuma 1907. gada 2 augustā Moģiļovas arhibīskapa kūrija Pēterpilī griezās pie gubernatora ar lūgumu atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā prāvests B.Veržbickis nevis vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miesta uzsāka celt jaunu baznīcu. Baznīcu cēla pēc Liepājas arhitekta Standmaņa būvprojekta. Tā ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Laikā no 1908. gada līdz 1915. gadam prāvests B.Veržbickis par draudzes locekļu un Leticijas Moles līdzekļiem uzcēla baznīcu un uzlika tai jumtu. Nepabeigti palika baznīcas iekšdarbi. 1918. gadā par Višķu draudzes prāvestu iecēla J.Livcānu. Viņš veica baznīcas iekšdarbus: salika grīdas, griestus, izdarīja apmetuma darbus, ielika pagaidu altāri un 1925. gadā sāka noturēt dievkalpojumus jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā bija nobeigti arī galvenie iekšdarbi. 1935. gadā vēl nopirka 673 kg smagu zvanu. 1936. gadā par Višķu prāvestu iecēla A.Skromanu. Viņa laikā iegādājās divus žirandolus, Jaunavas Marijas karogu, ievilka elektrību, cēla plebāniju un Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles. Tās iesvētīja profesors A.Novickis. Sprediķi runāja Augškalnes prāvests A.Misjuns.1939. gada 27.jūnijā Višķu baznīcā iespēra zibens. Ugunsgrēku nodzēsa Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji. Baznīcai pilnīgi nopostīja kārniņu jumtu, kā arī sabojāja iekšējo iekārtu. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 latu. Laikā no 1966. līdz 1972. gadam prāvests E.Klavcāns salaboja tornim jumtu un arī torni, iegādājās solus, salika logus, pagaidu altāri pārnesa sānos un ierīkoja tur sv. Jāņa altāri, sakārtoja lielo altāri un izkrāsoja baznīcu. Baznīcas labajā pusē ir melns ozolkoka altāris, kas pārvests no Dubnas kapelas. 1937. gadā veco koka baznīcu Višķos nojauca. To pārveda uz Valmieru un tur uzstādīja no jauna. Tā trešo reizi šo baznīcu pārbūvēja. Tagad tajā ir izdarītas būtiskas izmaiņas.Vecās koka baznīcas vietā vēl ir pagrabi, kur atrodas muižnieku Molu kapu kapenes. Pie šīs baznīcas dārzā apbedīti prāvesti F.Sandra un J.Kesmins. Pie jaunās mūra baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests S.Litaunieks. Daži apgalvo, ka Višķos dzīvojuši četri baznīckungi. Žēl, ka nepiemin laiku un gadu, kad tas bijis. Kādreiz prāvests B.Veržbickis stāstīja, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā būtu meklējama starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Balstoties uz šo dokumentu, daži domā, ka bīskapa katedrāle bijusi Višķos.
« 1 2 3 4 5 … 14 »