Akmens mūra baznīca celta 1862.gadā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

Piedrujas pirmā baznīca bijusi koka ēka, celta 1632.gadā. To cēlis Lietuvas valsts kanclers kņazs Leons Sapieha. Šī baznīca nodega, bet 1759.gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca. Piedrujas katoļu baznīcā ir iluzorais altāris. Iepriekš pieteikties!

Starp nedaudzajām Krāslavas novada pareizticīgo baznīcām tikai viena - Piedrujas pareizticīgo baznīca - var lepoties ar sešiem kupoliem. Tā ir viena no skaistākajām un arhitektoniski visinteresantākajām baznīcām Krāslavas novadā. Būvēta 1885.gadā, kad vecā koka baznīciņa vairs nespēja apkalpot visus pareizticīgos. Iepriekš pieteikties!

Piemiņas akmenī iekalta Latvijas kontūra un uzraksts "Šeit ir Latvija". to darinājuši tēlnieki I.Lukažs un H.Sprincis.

Atklāts 2006. gadā. Piemiņas vietas akmeņi atrasti Medupes laukos 18 km no Kalupes. Savukārt arhitekte Ģertrūde Kudiņa, izveidodama trīs akmeņu kompozīciju, trāpīgi uzsvērusi gan 1905. gada revolūcijā, gan karos un izvešanās piedzīvotās sāpes, ciešanas, kuras nav gājuša secen arī kalupiešiem.

Bijušās Šlosbergas pils dārzā aplūkojams piemineklis grāfienes sunītei, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1998"

Pirmā Pustiņas baznīca uzcelta 1737.gadā, tā bija koka ēka. 1817.gadā uzsāka celt jaunu baznīcu. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati - no tēstiem akmeņiem. Baznīcu pabeidza būvēt 1899.gadā, to konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam. Iepriekš pieteikties!

18. gs. celta nelielā koka kapella atrodas Rogaižu kapos un ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis. To cēlis Rogaižu muižas īpašnieks Ķelpšs par godu Sv. Antonam.

Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913.g., prāvesta Miķeļa Skorupska laika netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem. Silenē (Barovkā) bija veca koka kapela, celta 19.gs. Teļšu diacēzes kalendārā 1911.g. tā minēta kā Elernas filiāle, kur dzīvoja priesteris Pēteris Purovskis. Šī kapela nodega. Pēc atlikušā akmeņu pamata var redzēt, ka tā bija 14 x 6 m liela. Tagad uz šiem pamatiem uzcelta neliela būdiņa un atrodas no baznīcas apm. 50 m. Kapela bija veltīta sv. Jāņa Kristītāja godam. Tagadējo Silenes koka baznīcu cēla priesteris Miķelis Skorupskis. Viņš strādāja Elernē par vikāru. Silenē viņš iegādāja zemi, ko deva Lapinskim. Lapinskis arī citādi palīdzēja baznīcai. Pēc nāves ir apbedīts draudzes kapos un uz pieminekļa ierakstā uzsvērts, ka bija baznīcas labdaris. Priesteris M.Skorupskis no Elernes par saviem līdzekļiem 1913.g. uzcēla Silenes koka baznīcu. Celšanas gads ir iekalts pamatu akmenī pie presbiterija. Silenes baznīca ir viena no lielākajam koka baznīcām Rīgas Metropolijā – tās garums ir 24 m, platums 14 m un augstums 12 m. No ārpuses tā ir apšūta ar dēļiem un krāsota. Jumts segts ar cinkotu skārdu. Virs tā ir viens tornis un vairāki mazi tornīši. Baznīca celta krusta veidā, ļoti īpatnēji un skaisti. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Ir daudz logu un pēc izmēriem lieli. Baznīca ir triju navu celtne. Koka grīda un lēzeni segti koka griesti. Vidējā navā augsti pacelti, bet sānu navās zemāki griesti. Sienas satur saišķu sijas (četras), ar īpatnējiem kokgriezumiem. Griesti balstās uz četriem koka pīlāriem, kas apšūti ar dēļiem. Arī baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, bet nav krāsotas. Baznīcā trīs altāri. Lielais altāris ir ozolkoka ar mākslinieka Bitkova gleznu. Sānu altārī kreisā pusē tā paša mākslinieka sv. Jāzepa glezna, bet labajā pusē mākslinieka Glaudāna Jēzus Sirds glezna. Visus trīs altārus gatavoja prāv. M.Kļaviņa laikā. Baznīcu no presbiterija nodala koka dievgalds. Ir divas sakristejas: kreisajā pusē ģērbkambaris, bet labajā pusē noliktava dažādiem baznīcas piederumiem. Kora telpas balsta koka pīlāri. Ir tikai harmonijs. Abās pusēs virs koriem divas istabas procesijas dalībniekiem. Apakšā pie ieejas abās pusēs tumšas telpas Ziemassvētku Betlēmei un lielās nedēļas dievkalpojumiem. Draudzē divas kapsētas.

Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788.gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. 1920.-1921.gadā uzcēla tagadējo koka baznīcu. Iepriekš pieteikties!

Atrodas Skrudalienas pagastā, aptuveni 17 km no Daugavpils. Celta 1800. gadā kā Červonkas Sv. Nikolaja baznīcas filiāle muižnieka Felkerzāma zemes īpašumā. 1811. gadā tā kļuva par draudzes baznīcu. Ceļot Skrudalienas baznīcu, muižnieks Folkerzāms apņēmās remontēt kā pašu baznīcu, tā arī tai piederošās ēkas. Tomēr viņa pēcteči atteicās no šī pienākuma un ar laiku baznīca nonāca kļuva tik sliktā stāvoklī, ka tajā vairs nevarēja noturēt dievkalpojumus. Tā kā draudze bez baznīcas palikt nevarēja, 1862. gadā tika uzcelts jauns lūgšanu nams. 1872. gadā to šis lūgšanu nams tika pārvērsts par draudzes baznīcu, uzceļot tam zvanu torni, jaunu kupolu un uzklājot visai ēkai dzelzs skārda jumtu. Baznīcas kapitālais remonts tika veikts 1926. un 1937. gadā.

Slutišķu sādžas malā redzama piemiņas zīme, kas apliecina, te ka atradusies Slutišķu viduslaiku kapsēta (15.-17.gs.). Arheoloģisko izrakumu laikā te atrastas 175 apbedījumu vietas.

Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca atjaunota un iesvētīta 1958. gadā. Tā kā padomju varas gados neļāva būvēt torņus, ēka atšķiras no pārējām baznīcām ar beztorņu arhitektūru.

Jelgavas ielas galā ir vecie ebreju kapi (18.-20.gs.) ar seniem rakstiem uz kapu pieminekļiem. Daudzi no tiem praktiski vairs nav izlasāmi.

Subates vecticībnieku lūgšanas nams būvēts 19. gs. beigās.