Barona Rozena īpašums. Muiža, parks, saimniecības ēkas un kalpu māja ezera krastā.

Senāk Balbinova (Indra) ietilpa Piedrujas draudzē. 1801.gadā Nitoslavsku ģimene lūdza cara Aleksandra I atļauju uzcelt savas ģimenes kapos koka kapelu. Tā 1803.gadā kapela bija uzcelta. 1940. gadā jaunās baznīcas būvniecības darbi bija gandrīz pabeigti, to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī pēc iesvētīšanas labiekārtošanas darbi turpinājās. Dievkalpojumi notiek svētdienās, ceturtdienās, piektdienās.

Borovkas baznīcu 1811.gadā uzcēla Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Borovka bija Krāslavas draudzes filiāle. Iepriekš pieteikties!

Atrodas netālu no Luknas ezera krasta. Ēka uzbūvēta un iesvētīta 1908.gadā. Baznīcas dārzā atrodas mācītāja J. Digiļeva (1869 - 1933) kaps.

Atrodas netālu no Luknas ezera krasta. Celts 19.gs. beigās. Guļbūves ēka ar diviem torņiem, kas apšūta ar dēļiem.

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.

Pie pašas Baltkrievijas robežas atrodas Feldkopas kapi. Šeit 1874.g. par Kārļa Raviča līdzekļiem uzcēla koka baznīcu. Tā bija ar 18 x 12 m torni un 5 x 3 m vējtveri priekšā. Baznīcai 1 m augsti akmeņu pamati, kas redzami vēl pēc nodegšanas. Baznīca bija veltīta sv. Staņislava godam ar tādu pat gleznu lielajā altārī. Vienā sānu altārī Jēzus Sirds, bet otrajā – Dievmātes aizgādības glezna. Ugunsgrēkā šo gleznu izglāba un tā tika nodota Pāvilam Soboļevskam uzglabāšanai. Tagad glezna novietota Demenes baznīcas altāra kreisajā pusē. Feldhofas baznīcai apkārt dārzam bija 52 x 40 x 1 m akmeņu valnis – žogs. Tas redzams arī tagad. Dārzā apbedīti mirušie. Kreisajā pusē no dārza ir Feldhofas kapi. Lajā pusē plebānija, saimniecības ēkas un ābeļdārzs. No ēkām nekas nav palicis. Pie Feldhofas baznīcas 1900.g. sāka veidoties draudze. Te no 1911.g. līdz 1918.g. dzīvoja prāv. Juris Martinaitis. Tuvākā stacija baznīcai bija Drisviati. Pirmajā Pasaules karā baznīca nodega. Muižnieks draudzes locekļiem deva kokmateriālus jaunas, baznīcas celšanai. Viņš ierādīja meža nostūrī, ko nocirta draudzes locekļi. Sagatavotos materiālus saveda pie nodegušās baznīcas. Tās priekšā uzcēla dēļu šķūni, kur sāka noturēt dievkalpojumus. Pēc kara, kad nosprauda Polijas robežu, Feldhofa atradās pie pašas robežas, nomaļus, pie sliktiem ceļiem un daļai draudzes locekļu neizdevīgā vietā. Tāpēc prāv. M.Voitekunas sāka veidot draudzi Demenē, 8 km no Feldhofas. Te saimnieks Ptičko baznīcai dāvāja 3 ha zemes. Uz šejieni no Feldhofas pārveda sagatavotos kokmateriālus, kaut gan daļa draudzes locekļu protestēja. Feldhofā atstātais dēļu škūnis (pagaidu bazn.) palika novārtā, to neviens neremontēja un tā aizgāja bojā. Tagad Feldhofa ir aizaugusi krūmiem. 1928.g. Demenē no atvestajiem materiāliem uzcēla kūti, pagrabu un tad dzīvojamo māju. Vienā galā ierīkoja kapelu un sāka noturēt dievkalpojumus. Demenes vecā baznīca (kapela) ir koka mājā, kas pateicoties vietējo iedzīvotāju gādībai ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pašreizējā izskatā Demenes baznīcu (kapelu) izveidoja prāv. Z.Naglis, kad viņš apkalpoja draudzi no Laucesas. Demenes baznīcas māja ir 16 x 9 x 3 m liela. To pārdala koka siena. Baznīcas mājas lielums ir 11 x 9 x 3 m , bet aiz sienas atlikušajā daļā ir prāvesta dzīvoklis. Pamati no betona, 1 m augsti, jumts cinkota skārda, krāsots 1976.g. baznīcā ieeja no gala, bet dzīvoklī no sāniem. Grīda un griesti koka. Pēdējie lēzeni segti. Lielais altāris ir atvests no Baltkrievijas baznīcas un tanī gleznu nav. Tabernakuls bagāts kokgriezumiem. Kreisajā pusē Dievmātes aizgādības altāris ar gleznu, kas pārvesta no Feldhofas. Labajā pusē tikai galds un sveces. Presbiterija sānos ir divas nelielas sakristejas. Baznīcas mājas interjeru apgaismo seši logi sānos un divi logi galā. Prāvesta dzīvoklī ir divas istabas un virtuve. Apkārt baznīcai drāšu pinuma žogs dzelzs stabiņos. 1932.gada 18. septembrī prāvests M.Voitekunas Demenē sāka celt jaunu mūra baznīcu 26 x 17 x 12 m lielu. Pamati no kaltiem akmeņiem, labajā stūrī iekalts celšanas gads. Baznīca no cementa ķieģeļiem, un tiem, kurus atrada Pirmā Pasaules kara vācu ierakumos. Tā celšanas materiāls nebija visai dārgs. Daļa draudzes atšķēlās, celšanas darbus neatbalstīja un gāja uz Silenes baznīcu, tāpēc ka necēla baznīcu Feldhofā. Baznīcai uzcēla mūrus, bet nepaspēja uzlikt jumtu. Sakrālā celtne, saskaņā ar LR Centrālajā vēstures arhīvā atrodamajiem rasējumiem, bija iecerēta kā neogotiska, augstu debesīs vērsta ēka ar vieglu zvanu torni centrā. Smailarku logi un mazie tornīši jumta stūros vēl vairāk izceltu ēkas vieglumu, gaisīgumu un tās tiekšanos uz Dieva troni. Diemžēl sakās Otrais Pasaules karš un iesāktais darbs palika nenobeigts. Prāv. M.Voitekunas 1944.g. nomira un tika apbedīts pie nenobeigtās baznīcas presbiterija. Otrajam pasaules karam beidzoties, padomju sistēmas pašvaldību pārstāvji bija nolēmuši uzceltās sienas izmantot kluba celtniecībai. Vieta, kura bija domāta lūgšanām, kļuva par aktīvās atpūtas vietu, kur tika demonstrētas filmas, rīkotas diskotēkas, svinīgas sapulces un sociālistiskās sacensības uzvarētāju godināšanas. Baznīcas arhitektoniska iecere tika rupji pārkāpta: sienās iemūrēti silikāta ķieģeli, sakristejas vietā tika ierīkota kurinātava, ēku no visam pusēm apjoza malkas grēdas, jumtu noklāja šīfera sloksnēm. 80-to gadu beigās baznīcu tika atgriezta atpakaļ draudzei. 1992. gadā atjaunošanas darbi tika pabeigti un 1992. gada 30 . augustā Liepājas diacēzes bīskaps Jānis Bulis iesvētīja jauno baznīcas ēku par godu Vissvētākajai Jēzus Sirdij. Draudzē ir strādājuši prāv. Pekšs, Šikurs – Kalvani, J.Lapkovskis, Z.Naglis, P.Rudzīts, J.Kārkle, K.Vitanis, dekāns A.Madelāns.

Kapliča datēta ar 1788.gadu. Tās iekārtā atrodami baroka laika glezniecības paraugi. Divi 19. gs. pirmajā pusē veidoti krucifiksi un 18. gs. darināts altāris. Pašlaik norit nepārtaukti restaurācijas darbi.

Grendzas katoļu baznīca celta 1907.g. Agrāk Lietuvas pierobežā Stelmuižā atradās Ilūkstes filiālbaznīca (celta 1650.g., saglabājusies līdz mūsdienām). Reiz Grendzas muižnieks sastrīdējās ar Stelmuižas baronu. Negribēdams ar to vairs satikties pat baznīcā, viņš Grendzā nodomāja uzcelt baznīcu un nodibināt draudzi. Te 1907. gadā ieradās priesteris Antons Bamblovskis. Šis priesteris Grendzā nodibināja draudzi un no akmeņiem sāka būvēt mūra baznīcu. Līdzekļus deva draudzes locekļi un muižnieks. 1910. g. baznīca jau bija uzcelta, lai gan nepilnīgi, jo pietrūka līdzekļu. Baznīcu iesvētīja 1913.g. Sv. Pētera godam. Pirmajā pasaules karā baznīcu izpostīja. Vācieši ierakumiem akmeņus plēsa no mūriem. Pēc kara Grendzas baznīcu apkalpoja Sventes draudzes prāvests. Dievkalpojumus noturēja mājās, jo par baznīcas atjaunošanu neviens nerūpējās. 1930. gadā par Sventes draudzes prāvestu iecēla Antonu Rimoviču. Viņa pārziņā nonāca arī Grendzas baznīca. Prāv. Rimovičs Grendzas baznīcā samūrēja izlauztos mūrus, uzlika jumtu, salika durvis, logus. Te viņš ieguldīja visus savus līdzekļus, kurus atpakaļ nekad vairs nesaņēma. Galīgi baznīcas atjaunošanu pabeidza prāvests K. Baturo. Atjaunoto baznīcu l933. gada rudenī iesvētīja Ilūkstes dekāns J. Samušs.bPēc Otrā pasaules kara prāvests Z. Naglis apmeta dievnamam iekšpusi un ielika lielo altāri. Prāvests Kublinskis ielika sānu altārus un baznīcu izkrāsoja. Prāvests V.Pentjušs salaboja izlauzto žogu, nokrāsoja baznīcas ārpusi un saveda to pienācīgā kārtībā. Prāvests R. Latkovskis baznīcai nokrāsoja jumtu. Grendzas baznīca atrodas lielceļa malā uzkalnā netālu no Grendzas katoļu kapiem. Grendzas baznīca ir bez torņiem, 30 x 15 x 12 m liela, jumts no skārda, ieejas durvis no gala, sāniem un abām sakristejām. Baznīcai sānos katrā pusē pa 3 logi un katrā sakristejā 1 logs, altāra daļa celta lokveidīga. Apkārt baznīcas dārzam betona žogs ar šīfera jumtu. Baznīca ir vienas jomas celtne, grīda cementa, griesti dēļiem segti lokveidīgi, kora telpas balstās uz mūra pīlāriem. Ērģeļu nav, bet ir tikai harmonija. Lielo koka altāri būvējis meistars Vanagelis. Altārī liels koka krucifikss, ko veidoja prāvests A. Rimovičs. Tāpat altārī ir viņa veidotās sv. Pētera un Pāvila figūras. Labajā pusē ir tikai altāra galds ar Jēzus Sirds gleznu (mākslinieka Šēnberga darbs). Kreisajā pusē tāds pats galds ar Jaunavas Marijas gleznu “Debesīs uzņemtā”. Baznīcā ir soli dievlūdzējiem, krēsli, viens feretrons, gleznotās krusta ceļa bildes un dievgalds, kas atdala baznīcu no presbiterija.