2015.gada 11.martā plkst.15.00 Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas ielā 8) notiks izstādes „Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) Pētera Avena krājumā” atklāšana. Unikāla porcelāna kolekcija šogad tiek eksponēta Latvijas lielākajās pilsētās – Liepājā, Ventspilī, un arī Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem būs vienreizēja iespēja klātienē novērtēt vienu no valstī smalkākajām mākslas darbu kolekcijām.
21.gadsimtā Latvijā mākslas priekšmetu kolekcionēšana ir būtiski
mainījusies - jauni krājumi nereti pārtop par sabiedrībai pieejamiem
privātiem muzejiem. Pazīstamais kolekcionārs Pēteris Avens apzinās un
novērtē savu latvisko izcelsmi, viņa mērķis ir ne tikai savākt
mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas mākslas porcelāna kolekciju, bet arī
glabāt un eksponēt to zemē, kur radīti šie mākslas darbi. Tāpēc kā
pirmie ar šo izcilo kolekciju tiks iepazīstināti Vidzemes skatītāji.
Porcelāna ražošana Rīgā aizsākusies jau 19.gs. vidū, kad Maskavas
forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums, bet
kopš 1886.gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika. Porcelāna
ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas un ostas, kas
nodrošināja gatavās produkcijas eksportu.
20.gadsimta 20.gadu ākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas
Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās idejas
apgarotas u stilistiski vienotas priekšmetiskās vides izveidi. Lai
realizētu šos jaunos principus, 1925. gadā trīs mākslinieki – gleznotāji
Romans Suta un Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vdbergs
nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars”. Jaunās
dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo
attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas
interese un starptautiskā atzinība. Starptautiskajā izstādē
L`Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels Parīzē
1925.gadā darbnīca „Baltars” un Sigismunds Vidbergs tika apbalvoti ar
zelta medaļām, bet Romans Suta saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja
tikai līdz 1928.gada beigām, tomēr tas vērtējams kā mūsu klasiskā
modernisma ieguldījums 20.gadsimta mākslas vēsturē.
20.gs. 30. gados Rīgā darbojas vēl divas porcelāna apgleznošanas
darbnīcas - „Burtnieks” (1929-1939) un „Ripors” (1933-1934). Par galveno
tēmu kļuva daudzveidīgi variētas tautas dzīves ainas, tautudēli un
tautumeitas, kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem nacionālā
romantisma garā.
Meklējot jaunus risinājumus, kas dotu iespēju optimizēt ražošanu, atjaunot sortimentu un paaugstināt produkcijas mākslinieciskās kvalitātes, 1934.gadā tika dibināta akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs”. Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937.gadā Parīzē notikušajā izstādē L`Exposition Internationale de Paris 1937 Arts et techniques dans la vie moderne akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs” ieguva Grand Prix, Romans Suta – Goda diplomu, apbalvojumus saņēma arī Jēkabs Bīne un Vladimirs Kandijevs (zelta medaļas) un Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš (sudraba medaļas).
Liecības par pagājušo laiku mākslinieku radošo aizrautību un sasniegumiem saglabājušās porcelāna priekšmetu tīrajās krāsās.
Izstāde Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 2015. gada 29. aprīlim.