Šī lapa izdrukāta no Latgales tūrisma informācijas portāla.
Lapas adrese: http://visitlatgale.com/lv/objects/list?c=5&pp=9

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīcas ielā 19, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Tel. +371 65342405. Mob. tel. Juris Zarāns +371 28616526
Kultūrvēsturiskie objekti
Ludvigova, Pilskalnes pagasts, Ilūkstes nov., LV-5439
Tel. +371 65440826. Mob. tel. +371 26555275
Ludvigovas kapu kapliča (1824) veidota no laukakmeņiem. Ir 9 m x 5 m x 3 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Jumts apjumts ar lubiņām. Virs jumta no diviem baļķiem paceļas mazs tornītis ar zvanu. Durvis no gala, ar nelielu logu virs tām. Vēl viens logs ir kreisajos sānos. Grīda un griesti veidoti no koka. Kapličā atrodas viens koka altāris ar trīs litogrāfiskām svētbildēm.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīckalns, Baznīcas iela 52, Ludza, Ludzas nov., LV 5701
Tel. 371 657 25653
1993. gadā atjaunota, balta katoļu baznīca ar J. Bārdas krustaceļa gleznām, blakus tai Eversmuižas grāfu Karņicku lūgšanu un atdusas vieta kapella (1738.g.), zvannīca, blakus tai Leona Tomašicka veidotā Svētās Marijas, Māras zemes karalienes statuja.
Kultūrvēsturiskie objekti
Latgales iela 121, Ludza, Ludzas nov., LV 5701
Mob. tel. 371 26673089
1845. gadā krievu klasicisma stilā celtā baznīca rotājas pašā vecpilsētas centrā. Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis.
Kultūrvēsturiskie objekti
Daļa no Odu, Tirgus, Baznīcas, Tālavijas, Kr. Barona, Stacijas, J.Soikāna ielām., Ludza, Ludzas nov., LV 5701
Tel. 371 657 07203. Mob. tel. 371 29467925
Pilsētbūvniecības valsts aizsardzībā esošs arhitektūras piemineklis, Latgalei 19. gs. raksturīga koka vienstāvu apbūve, bijušais tirgus laukums. Ludzas Novadpētniecības muzeja gidi iepazīstina ar šo objektu Ludzas pilsētas ekskursijas gaitā
Kultūrvēsturiskie objekti
Andžāni, Bērziņu pagasts, GPS: 56.1119513, 27.9458775, Dagdas nov., LV 5697
Tel. +371 65629771
Lūgšanu namiņš – Bērziņu pagasta Andžānos pie ceļa atrodas lūgšanu namiņš, šeit jebkurš ceļinieks var rast sirds mieru šajā steidzīgajā un mainīgajā dzīvē. Tūrisma objekts atrodas pierobežas zonā, nepieciešama pase un caurlaide.
Kultūrvēsturiskie objekti Interneta pieejas punkti Iespēja ieturēt maltīti
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pag., Rēzeknes nov., LV - 4627
Mob. tel. +371 28686863, +371 29390701
Muižas kungu māja un klēts celta romantizētā jūgendstilā. Parka platība ir 23,7 ha, no kuriem 2,6 ha aizņem dīķi. Parks slavens ar itāļu mākslinieka veidoto Madonnas statuju. 2015. gadā ir noslēdzās vērienīgs projekts „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, kuru īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Rekonstruētajā Lūznavas muižas ēkā tagad atrodas Rēzeknes novada nozīmes saieta nams ar izstāžu zālēm un mākslinieku darbnīcām. Paredzēts, ka nākotnē Lūznavas muiža varētu attīstīties kā starptautisks vides izglītības un mākslas centrs, dažādu nometņu, semināru, mākslas plenēru rīkošanas vieta. Pašvaldība plāno arī Lūznavas parka attīstību, paredzot valsts, pašvaldības un ES finansējuma piesaisti un attīstot tālāko muižas un parka darbību. 2015. gada sākumā muižas ēkas pirmajā stāvā iesvētīta lūgšanu kapela. Lūznavas muižā ir jauna un interaktīva pastāvīga ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Var pieteikt ekskursijas pa muižas ēku +371 28686863, muiza@luznava.lv
Kultūrvēsturiskie objekti
Dvietes pagasts, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65466634, +371 65422818
Magazīnas klēts – celta 1874.g. Pēc I Pasaules kara, kad katoļu baznīca bija sagrauta, 10 gadus te notikuši dievkalpojumi.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīcas iela 1, Kārsava, Kārsavas nov., LV 5717
Tel. 371 657 33558. Mob. tel. 371 26528282; 371 29327265
Sākotnēji dievkalpojumus noturēja Malnavas muižas kapelā. Baznīcas arhīvā bija metrikas no 1761.g. tāpat 1744.g. 22. XI akts, ar kuru karalis Augusts III apstiprina muižnieka Franča Šadurska dāvinājumu Malnavas baznīcai. Tā 1741. gadā par muižtura Franča Šadurska līdzekļiem tika uzcelta Malnavas katoļu baznīca (vecā koka būve). To iesvētīja Livonijas bīskapa oficiāls Poplavskis 1763. gadā. Vecās baznīcas lielajā altārī ir koka krucifikss un zem tā Jaunavas Marijas un svētā Jāņa figūras. Virs krusta senu laiku Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē Rožukroņa Karalienes altāris un labajā pusē sv. Jāņa Kristītāja altāris. Abos altāros ir senās gleznas. Visi trīs altāri, baznīcas grīda un griesti ir no koka. Sienas kopā satur 4 saišķu sijas, uz divām vidējām sijām koka greznojumi. Baznīca no ārpuses apšūta dēļiem, iekšpusi 1968. gadā izkrāsoja daiļkrāsotājs K.Blaumanis. Baznīcā ir divas sakristejas ar visu nepieciešamo liturģisko inventāru, virs tām noliktavas. Zem baznīcas ir pagrabs, kas ir vairāku draudzes prāvestu un viņu ģimeņu atdusas vieta. Baznīcas priekšā virs jumta divi neaugsti torņi, kas veidoti pēc Venēcijas sv. Marka baznīcas parauga. Jaunās Baznīcas pamati likti 1932.gadā ar priestera Boļeslava Grišāna gādību. Baznīcas projektu bija izstrādājis arhitekts Pāvils Pavlovs. Celtniecība turpināta priestera Ādama Vizuļa kalpošanas laikā, taču 1940.g. padomju okupācija apturēja vērienīgās baznīcas celtniecību. 1995. - 2003.g. priestera Jāzepa Aglonieša vadībā ar draudzes spēkiem un saziedotajiem līdzekļiem baznīca uzcelta sākotnēji iecerētajā veidolā. Baznīcas romānikas stilizācijā veidotais interjers tapis Rīgas Amatniecības vidusskolā kā Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu diplomdarbs - dāvana Malnavas draudzei un Kārsavas pilsētai. Ērģeles, baznīcai uzdāvināja draudzes loceklis. 2003. gada 5. oktobrī baznīcu konsekrēja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Kultūrvēsturiskie objekti
Malta, Maltas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4630
Tel. +371 64634377 (pašvaldība)
Ir vietējās nozīmes arhitektūrās piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā. To cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.
Kultūrvēsturiskie objekti
Rozentovas iela 4, Rozentova, Malta, Maltas pag., Rēzeknes nov., LV - 4630
Tel. +371 64634377 (pašvaldība)
Valsts nozīmes kultūras piemineklis, ievērojama glezna "Sv. Magdalēna pie Jēzus krusta", 3 pārnēsājamie altāri feretroni. Koka baznīca celta 1780. g., 1782. g. iesvētīta.
Kultūrvēsturiskie objekti
Rozentova, Maltas pag.,, Rēzeknes nov., LV -4630
Tel. +371 64634377 (pašvaldība)
Koka guļbūve ar sapārotiem logu rāmjiem un sīpolveida kupolu, fasādēs - stilizēts saules motīvs.
Kultūrvēsturiskie objekti
Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321
40m augsts - viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku „Daugavas loki”.
Kultūrvēsturiskie objekti
Maskovska, Višķu pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 29897413
Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas ikonas, kas ir veidotas senā tehnikā: Novgorodas, Maskavas u.c. stilos.
Kultūrvēsturiskie objekti
Vasariški, Medumu pagasts, Daugavpils nov., LV-5460
Mob. tel. +371 29683961
Medumu apkārtnes katoļticīgie gāja uz Smelinu. Tur bija veca koka baznīca, pārbūvēta 1854. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara šī baznīca palika Lietuvā. Pēc robežas slēgšanas baznīcas apmeklētājiem katrreiz bija jākārto caurlaides formalitātes. Tas sagādāja lielas neērtības. Tāpēc Grīvā dzīvojošie prāvesti jau no 1922. gada sāka braukt uz Medumu noturēt dievkalpo­jumus. Tie notika katoļticīgā saimnieka Jāzepa Gabrāna māja, kura bija liela un atradās 2 km no Medumu centra. 1928. g. Medumu draudzē bija apm. 1000 locekļu un tā skaitījās kā Grīvas filiāle. 1931. gadā Medumu baznīcas vajadzībām piešķīra 16 ha zemes. To no valsts fondiem iemērīja mērnieks Mikelāns neapdzī­votā vietā, krūmiem noaugušā uzkalnē. Bija dota arī otra iz­vēle, tuvāk Medumu centram, tur, kur tagad atrodas vecticīb­nieku lūgšanu nams. Tā ka draudzes priekšniekam Azarevičam bija par 2 km tuvāk uzkalns neka Medumu centrs, viņš izvēlējās vietu baznīcai krūmiem apaugušā uzkalnā. Tam piekrita arī Grīvas prāvests J. Plonis, kas pārzināja Medumu baznīcas lie­tas. Pēc zemes piešķiršanas prāvests J. Plonis uzsāka baznīcas cel­šanu. Plānu izstrādāja arhitekts Pavlovs. Draudzes locekļi jau no 1932. gada vāca līdzekļus baznīcas celšanai: rīkoja loterijas, “laimes akas”, sarīkojumus u.c.. No citām draudzēm medumiešiem nekāda palīdzība neienāca. Ar bīskapa J. Rancāna atļauju Me­dumu baznīcai pamatakmeni iesvētīja dek. J. Plonis 1933. g. 24. jūnijā, sv. Jāņa Kristītājā dienā. Svinībās piedalījās loti daudz cilvēku. Baznīcu cēla no betona ķieģeļiem. Darbs virzī­jās sekmīgi un jau 1935. g. 10. jūnijā baznīcai uzlika pagaidu jumtu, ielika logus, durvis un sāka noturēt pirmos dievkalpo­jumus. 1936. gadā Meduma draudzei nozīmēja pastāvīgu prā­vestu J. Kazenas (dzim. 1869. g., ordinēts 1895. g.). Plebanijas vēl nebija, tāpēc prāvests dzīvoja privātās mājās, netālu no baznīcas. Tad uzsāka celt māla kleķa kūti, kurai uzlika cinkota skārda jumtu. 1937. g. septembrī uzsāka celt lielu divu stāvu plebāniju. Šajā gadā baznīcā nobeidza koka apdares darbus un uzlika cinkota skārda jumtu. 1939.g. 2.jūlijā Liepājas bīskaps A.Urbšs Medumu baznīcā veica kanonisko vizitāciju. Viņu pavadīja vairāki garīdznieki un LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes studenti. Arī pēc bīskapa vizitācijas baznīcā turpinājās būvdarbi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, tie palika nenobeigti. Baznīca ir 15 x 10 x 7 m liela, ar 3 x 10 m lielu lieveni priekšā, kuru balsta 4 betona pīlāri. Baznīca bez presbiterija un kora telpām ir 100 m2. Nepabeigtajam tornim uzlikts lēzens četrslīpais skārda jumts. Pēc plāna tornim bija jānoslēdzas ar augstu smaili. Baznīca ir vienas navas celtne, ar trijiem altāriem. Lielais altāris mūra, virs kura paceļas liela sv. Jāņa Kristītāja glezna ozolkoka rāmī. Šis svētais ir arī Me­duma baznīcas patrons. Presbiterija abās pusēs nelielas sakristejas. Sānos pa labi Kristus Karaļa altāris ar lielu bareljefa figūru. Kreisajā pusē Jaunavas Marijas Lurdas altāris. Baznī­cas grīda un griesti no koka. Griesti apmesti. Ir kora telpas ar “Bokuma” firmas harmoniju. No ārpuses baznīca apmesta 1969. g. Ieejas durvis no gala trīs un vienas no sakristejas. 1975. g. baznīcā ierīkoja centrālapkuri. Pārtrauktie būvdarbi Medumu baznīcā netika atsākti līdz 1954. gadam, tā bija loti neizskatīga un valdīja liela nabadzība. Kad 1954. g. reliģisko lietu pilnvarotais Resbergs apmeklēja Medumu baznīcu, viņš sašutumā izteica izbrīnu: “Kas te ir, baznīca vai lopu kūts?” Pēc tam prāv. J. Gavračs apmeta iekš­pusi un sāka izdaiļot baznīcu. Prāv. L. Lapkovskis no 1957. gada turpināja iesākto darbu un nobeidza baznīcas iekār­tošanu un izveidošanu. Baznīcā ir sv. Modesta relikvijas, bīskapa A. Urbša aprobē­tas 1938. gadā. Blakus baznīcai kapsēta. To iesvētīja ar bīskapa Rancāna atļauju dekāns J. Plonis 1933. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Ilgas iela 1, Medumi, Medumu pagasts, Daugavpils nov., LV-5460
Mob. tel. +371 22347026
Celts laika posmā no 1937. līdz 1940. gadam. Īpatnēji, ka zvanu tornis atrodas atstatus no lūgšanu nama. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta dievnama grāmata, kas tapusi 1608. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Eglaine (Vecie Lašu kapi), Eglaines pagasts, Ilūkstes nov.
Mob. tel. +371 20028330
Lašu vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi. Tie ir trīs viens otram blakus stāvoši metāla krusti uz granīta pamatnēm ar ciļņu tekstu uz katra. Uz I. Apsānes kapa pieminekļa rakstīts: "Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887" Granīta pamatnē ievietots I. Apsānes portrets porcelāna ovālā. 20. gs. 70.-ajos gados kapos notikuši lieli postījumi. Tad cietis arī I. Apsānes kaps. Ar Latvijas Kultūras fonda Eglaines kopas vadītājas O. Spūles gādību tas, kā arī citas sapostītās kapu vietas, sakoptas, vietās uzlikti nolauztie kapu krusti. O. Spūles vadībā par Elīzes Stenderes ziedoto naudu uzlikti jauni kapu vārti.
Kultūrvēsturiskie objekti
Mežvidi, Mežvidu pagasts, Kārsavas nov., LV 5725
Mob. tel. 371 29327265
Mežvidu draudze tika izveidota 1935. gadā, no Bērzgales un Nautrēnu katoļu draudzēm, pievienojot Mežvidu draudzei vairākas sādžas. Mežvidu katoļu koka baznīca tika uzcelta uz Jadvigas Žeigures dāvātās zemes baznīcas celšanai, kas atradās Lakšinīku sādžā. To uzbūvēja toreizējā Bērzgales draudzes prāvesta Aloiza Dunska vadībā, kurš Stiglovas draudzē nopirka lielu māju un pārcēla uz dāvātās zemes, vienā ēkas galā ierīkojot baznīcu, bet otrā sarga dzīvokli. Mežvidu baznīca ir koka viennavas celtne ar cinkotā skārda jumtu ar vienu torni un koka grīdu. Tā ir 8 metrus gara un 8 metrus plata.
Kultūrvēsturiskie objekti
Višķu tehnikums, Višķu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65425347
Veidojusies 19. gs. beigās. Muižas pils atradās tagadējā ciemata centrā (aiz Višķu profesionālās vidusskolas pirmā mācību korpusa ēkas dīķa virzienā). Tā bija pils ar diviem torņiem. Pēc 1. Pasaules kara ēka nodega. Piederēja Hermanim un Letīcijai Moļiem. Pavisam apkārtnē viņu īpašumā bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes. Zemi iznomāja vai arī to pārvaldīja muižkungi. Līdz mūsdienām saglabājusies klēts, kūts 2 -stāvu dzīvojamā ēka, kurā ilgus gadus bija Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību korpuss.
Kultūrvēsturiskie objekti
Nagļi, Nagļu pag., Rēzeknes nov., LV - 4631
Tel. +371 646 62413. Mob. tel. +371 26572230
Akmens mūra baznīca celta 1862.gadā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.
« 1 … 6 7 8 9 10 11 12 … 14 »
2007 Latgales reģiona attīstības aģentūra