Tūrisma objekti

Augstkalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta trīsjomu koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi, 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā.

Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca tika stipri izpostīta, tāpēc 1626.gadā jezuīti uzcēja jaunu koka baznīcu, kura 1685.gadā nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1709.gadā.

Senāk Balbinova (Indra) ietilpa Piedrujas draudzē. 1801.gadā Nitoslavsku ģimene lūdza cara Aleksandra I atļauju uzcelt savas ģimenes kapos koka kapelu. Tā 1803.gadā kapela bija uzcelta. 1940. gadā jaunās baznīcas būvniecības darbi bija gandrīz pabeigti, to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī pēc iesvētīšanas labiekārtošanas darbi turpinājās. Dievkalpojumi notiek svētdienās, ceturtdienās, piektdienās.

Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu piemiņas zīme „Baltais krusts”. Atklāts 2006.gadā.

Tā ir interesanta ne tikai no arhitektoniskā viedokļa, bet arī ar savu celtniecības vēsturi – pamatakmens ielikts 1909. gadā, bet celtniecības darbi pabeigti 1931. gadā.

Parkā daļēji saglabājies 19. gs. veidotais saules pulkstenis (koku stādījumi noteiktā aplī). Parka tālākajā daļā ir uzcelta estrāde, kur vasaras sezonā notiek dažādi kultūras pasākumi, ievērojamākais no tiem – mūzikas festivāls Osvalds.

Celta 1901. gadā

Celta 1797. gadā. Baznīcas renovācija veikta 2004. gadā.

2005. gadā baznīcai apritēja 90 gadi.

Pēc nostāstiem, vietā, kur atrodas baznīca, kādreiz bija kapi. Kāda kapu kopiņa bija saglabājusies, tādēļ, ceļot jauno baznīcu, tās sienā tika iemūrēta plāksne, uz kuras bija ierakstīts mirušā vārds.Bebrenes Romas katoļu baznīcas ārējais veidols ir vienkāršs. Baznīcas ēkas izmēri ir 25 x 15 x 8 m. Tai klāt ir presbiterija daļa (7 x 6 m). Presbiterija abās pusēs ir sakristejas un virs tām kora telpas un noliktavas. Baznīcu nevar pieskaitīt nevienam no mākslas veidiem. Arēji tajā var saskatīt klasicisma iezīmes, bet interjerā saskatāms baroka rokraksts. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Kā atsevišķa celtne blakus baznīcai ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi zvani (lielais un mazais). Šī celtne kalpo arī kā galvenie ieejas vārti baznīcas dārzā. Lielākais no zvaniem tika liets 1938. gadā, bet par mazāko ziņas nav saglabājušās. Baznīcas dārzā apbedīti divi prāvesti – Antons Sarko (1872-1920) un Sigismunds Pipinuss (1885-1930). Dārzu ierobežo zems mūra žogs. Bebrenes baznīcas ārējā veidola interesantākā iezīme ir tā, ka tai ir sienas apgleznojumi, kuri Latvijā bieži nav sastopami. Uz sienām attēloti divi evaņģēlisti. Vēl uzmanību piesaista arī tā sauktie “aklie logi”. Tie it kā vizuāli pagarina stikloto logu. Lai padarītu baznīcu interesantāku un bagātāku, tā ir krāsota divos toņos – baltā un krēmkrāsas. Arī baznīcas interjers ir vienkāršs un tai pat laikā interesants. Pirmajā pasaules karā vācieši Bebrenes baznīcā ierīkoja kara lazereti. Baznīcai bija ļoti augsti logi. Tos visus no apakšas aimūrēja, tā saīsinot mazākus. Tādi bez izmaiņām tie ir arī šodien – saīsināti. Baznīcas ēka ir vienas jomas celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Arī dievlūdzēju un grēksūdzes soli ir no mūra, ar 6 pīlāriem, starp kuriem atrodas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznas reprodukcija (B. E. Muriljo kopija). Ievērību pelna 3 altāri. Galvenais altāris veidots baroka stilā, virs pīlāriem atrodas skulptūras, kurās atveidoti eņģelīši. Savukārt katram sānu altārim ir divi pīlāri. Pa labi no lielā altāra atrodas Jāņa Kristītāja godam veltīts altāris, kreisajā pusē – Rožu kroņa altāris. Kā jau katrā katoļu baznīcā, tā arī Bebrenes dievnamā ir 14 Krusta ceļa svētbildes. Tajās, saskaņā ar Evaņģēlijā teikto, ir attēlotas Sv. Kristus ciešanas, sākot ar Pestītāja notiesāšanu, līdz pat viņa nāvei pie krusta. Bebrenes baznīcai ir savas ērģeles, kuras būvētas 19. gs., un kalpo arī mūsdienās.

Šeit apglabāti grāfu Plāteru ģimenes locekļi, kā arī daudzi vācu karavīri, kas miruši vietējā lazaretē I Pasaules kara laikā. Saglabājušās kapu plāksnītes ar uzvārdiem un dienesta pakāpēm, kā arī piemineklis kritušajiem. Vācu armijas lazarete tika ierīkota Bebrenes baznīcā 1917. gadā, kad Bebrene atradās uz frontes līnijas. Tad dievkalpojumi šeit nenotika, bet Sv. Mise tika noturēta Vecajos kapos – koka kapličā, kura nav saglabājusies. Bebrenes Vecajos kapos atrodas Valsts nozīmes dižozols (apkārtmērs 5.2 m) un savdabīga priede ar t.s. “raganu slotu” galotnē.

Beresnes koka kapella sv. Annas godam celta 1805. gadā. Līdz 1924. gadam bija Bukmuižas draudzes kapella.Baznīca ir 17 m gara un 9 m plata viennavas telpa. Lielajā altārī glezna “Kristus olīvu dārzā”, sānu altāros sv.Annas glezna un gleznas “Dieva acis” un “Kristus pie krusta”.Beresnes draudze nodibinājās 1924. gadā no Landskoronas, Bukmuižas un Asūnes draudzes apdzīvotajām vietām un viensētām.

Berķeneles luterāņu kapos ceļotājos tukši nolūkojas kādreizējā Berķeneles (Birķeneles) evaņģēliski luteriskās baznīcas (1830) celtne. Baznīca tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus. Baznīcas tuvumā atdusas J. Raiņa vācu valodas skolotājs Bazeners, kas par skolmeistaru strādāja Grīvas vācu ģimnāzijā. Pa labi no Bazenera kapavietas atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons, Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa plāksnīte ar uzrakstu: „Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”

Baznīcas celtniecība noritējusi no 1744. 1751. gadam. Viena no visvecākajām koka baznīcām Latvijā. Apskatāmi 32 mākslas pieminekļi, tai skaitā ērģeles.

Baznīca uzbūvēta 1750. g., ārēji līdzinās Aglonas bazilikai

Baznīca uzcelta 1851.gadā. Tā ir celtne romāņu stilā ar masīviem mūriem un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz žogs ar augsta akmens mūra pamatu.

Baznīcas altāri veidoti gotikas stilā

Borovkas baznīcu 1811.gadā uzcēla Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Borovka bija Krāslavas draudzes filiāle. Iepriekš pieteikties!

Ceļš no Daugavpils uz Demeni vijas blakus vairākiem gari izstieptiem ezeriem – Ustuka, Demenes, Briģenes u.c. Šo ezeru krastu ainava apbūrusi ne vienu vien. Te laika gaitā izveidojušies arī vairāki muižu ansambļi. Viens no tiem ir Briģene. Tieši Briģenes muižas bijušā kompleksa atrašanās vietas tuvumā ir viens no skaistākajiem Daugavpils rajona valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – klasicisma stilā pēc muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 - 1898). Diemžēl patlaban mauzolejs ir ļoti nolaistā stāvoklī.