Šī lapa izdrukāta no Latgales tūrisma informācijas portāla.
Lapas adrese: http://visitlatgale.com/lv/objects/list?c=5&o=1&pp=3

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīckalns, Baznīcas iela 52, Ludza, Ludzas nov., LV 5701
Tel. +371 20240098. Mob. tel. +371 26956366
1993. gadā atjaunota, balta katoļu baznīca ar J. Bārdas krustaceļa gleznām, blakus tai Eversmuižas grāfu Karņicku lūgšanu un atdusas vieta kapella (1738.g.), zvannīca, blakus tai Leona Tomašicka veidotā Svētās Marijas, Māras zemes karalienes statuja.
Kultūrvēsturiskie objekti
"Pastari", Stabulnieku pagasts, Riebiņu nov., LV 5320
Mob. tel. 371 29464960, 26465998
Vienreizējas ar to, ka ir vienīgās Latvijā rekonstruētās holandiešu tipa dzirnavas ar grozāmo vējtveres mehānismu. Dzirnavu pirmais stāvs būvēts no šķeltiem laukakmeņiem. Augšējie stāvi būvēti koka konstrukcijā. Korpuss apšūts ar dēļiem un nosegts ar skaidām. Virs tā atrodas grozāma augšdaļa – “galva”, “cepure”. Privāts objekts, iepriekš jāpiesakās, zvanot uz norādītajiem telefoniem.
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Mihaila iela 3, Daugavpils
Tel. +371 65430273, +371 65430253. Mob. tel. +371 22471925
Kultūrvēsturiskie objekti
Vienības laukums 3, Ilūkste, Ilūkstes nov., LV-5447
Tel. +371 65462580
Ilūkstes luterāņu baznīca (1865), vēstures līkločos cietusi vairākkārt. Dievnams nopostīts 1. pasaules kara laikā, tad par draudzes līdzekļiem atjaunots (1928). 20. gs. 50. gados padomju vara dievnama ēku atsavināja un pielāgoja „laicīgām lietām”. Te bija gan klubs, kinoteātris un visbeidzot arī rajona bērnu sporta skola. Draudze īpašumu atguva 90. gadu sākumā, un 1993. gadā te notika pirmais dievkalpojums. Draudze ieguldījusi milzīgus pūliņus, un tagad dievnams atguvis kādreizējo veidolu. No jauna uzcelts tornis, ir altāris (tā izbūvi un iekšējo darbu apdari veikuši Rīgas amatniecības skolas audzēkņi), harmonijas, kancele un pārējais inventārs. Bet baznīcas tornī skan Hādreslēvas (Dānija) draudzes dāvinātais zvans.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Juzefova, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321
Parka sākotnējais nosaukums bija “Hofzumberg”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. 18. gs. beigās parku pārdēvēja par Jezupovas parku. Kādreiz Jezupovas parkā atradās muiža (1900). Parkā atrasta Latvijā vienīgā vīngliemežu dzimtas suga - Isignomostoma isognomostoma (Schröter). No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības. Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu. Marijas taka izveidota Juzefovas (Jezupovas) muižas senajā parkā. Tā ir pastaigu vieta, kur cilvēks var ieklausīties dabas skaņās, izjust gadalaiku ritumu un priecāties par krāsu harmoniju.
Kultūrvēsturiskie objekti
Baznīcas iela 56, Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Tel. + 371 64563332
Baznīca ir Viļakas ainaviskā dominanate. Celta 6 gadus, ievētīta 1891. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Miera iela 2, Gaigalava, Gaigalavas pag., Rēzeknes nov., LV - 4618
Mob. tel. +371 26649317
Baznīcas altāri veidoti gotikas stilā
Kultūrvēsturiskie objekti
Siņicina iela 4, Rēzekne, LV - 4601
Tel. +371 64625471. Mob. tel. +371 26354441
Viena no skaistākajiem vecticībnieku baznīcam Latvijā ar unikālo – smagāko Latvijā zvanu (svars - 5 tonnas). Iespēja apskatīt vienīgo Latvijā Vecticībnieku muzeju, kura ekspozīcija stāsta par Latgales vecticībnieku dzīves dažādiem aspektiem (iepriekšpieteikšanās - tel.+371 26354441).
Kultūrvēsturiskie objekti
Ambeļi, Ambeļu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65475117
Platība 6,2 ha. Tajā aug aptuveni 40 svešzemju koku un krūmu sugas.
Pirtis Konferenču telpas Kultūrvēsturiskie objekti Iespēja ieturēt maltīti Muzeji Naktsmītnes laukos
Arendole, Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads, Vārkavas nov.
Tel. +371 29421413. Mob. tel. +371 29229713
Kultūrvēsturiskie objekti
Daugavpils
Tel. +371 65422818. Mob. tel. +371 26444810
Daugavpils, Rīgas iela no Daugavas ielas līdz Cietokšņa ielai, Cietokšņa iela līdz Sakņu ielai, Sakņu iela līdz Stacijas ielai, Stacijas iela līdz Lāčplēša ielai, Lāčplēša iela līdz Viestura ielai, Viestura iela līdz Raiņa ielai, Raiņa iela līdz Alejas ielai, Alejas iela līdz 18. novembra ielai, 18. novembra iela līdz Daugavas ielai, Daugavas iela līdz Raiņa ielai
Kultūrvēsturiskie objekti
Rušona, Rušonas pagasts, Riebiņu novads, Riebiņu nov., LV 5329
Tel. 371 65322041. Mob. tel. +371 22124212
Pirmā zināmā Rušonas katoļu baznīca ir bijusi koka ēka, domājams, ka tā celta 16. gadsimtā. To sagrauj Zviedru – Poļu kara laikā. Jaunu koka baznīcu uzceļ Jezuīti 1677. gadā, taču 1766. gadā tās vietā tiek uzcelta jauna, jau trešā koka baznīca, bet 1816 gadā par Ivetas Seleckas līdzekļiem top tagadējā mūra baznīca. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuri vēsta, ka tur savulaik ir apbedīti mūki. Pēc draudzes vecākā versijas 2016. gadā Rušonas baznīca varēs svinēt savu 200 gadu jubileju. Jau tagad baznīcas ģērbkambarī rodamas vēsturiskas liecības, piemēram, bijušo priesteru ornati.
Kultūrvēsturiskie objekti
Raiņa iela 2a, Ilūkste, Ilūkstes nov., LV-5447
Tel. +371 65462450
Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas (1880) paspārnē savulaik darbojās klosteris un septiņu klašu ģimnāzija. Arī šis dievnams piedzīvojis kara postījumus un padomju varu, kas dievnamu slēdza. Dievnama atjaunošanas darbi sākās 2001. gadā. Nelielajam no sarkaniem ķieģeļiem veidotajam dievnamam raksturīgi ārsienu gleznojumi.
Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji
Barinauci, Ķepovas pagasts, Dagdas nov.
Tel. +371 22491556
Piemiņas akmens filozofam Konstantīnam Raudivem ir uzstādīts Barinaucu sādžā dzimto māju vietā.
Kultūrvēsturiskie objekti Dabas objekti
Lielā (Upursala) sala Rušonas ezerā, Rušonas pagasts, Rušona, Riebiņu nov., LV 5329
Upursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu. Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.
Pirtis Telšu vietas Kultūrvēsturiskie objekti Muzeji Dabas objekti Naktsmītnes laukos Atpūta pie ūdeņiem
Vecokra, Andrupene, GPS: 56.125436, 27.289607, Dagdas nov., LV 5687
Mob. tel. +371 26473072
http://visitdagda.com/index.php/lv/apskates-objekti
Kultūrvēsturiskie objekti
Saliena, Salienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65475248
Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudzajiem šāda veida tiltiem kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Daugavpils rajonā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Briģene, Demenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65476748
Ceļš no Daugavpils uz Demeni vijas blakus vairākiem gari izstieptiem ezeriem – Ustuka, Demenes, Briģenes u.c. Šo ezeru krastu ainava apbūrusi ne vienu vien. Te laika gaitā izveidojušies arī vairāki muižu ansambļi. Viens no tiem ir Briģene. Tieši Briģenes muižas bijušā kompleksa atrašanās vietas tuvumā ir viens no skaistākajiem Daugavpils rajona valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – klasicisma stilā pēc muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 - 1898). Diemžēl patlaban mauzolejs ir ļoti nolaistā stāvoklī.
Kultūrvēsturiskie objekti
Brodaiža, Pildas pag., Ludzas novads, LV 5708
Tel. +371 26171746
Pirmo kapliču 17. gs. Cēla Pasienes dominikāņi, bet tagadējā mūra baznīca ar ļoti biezām akmens sienām celta 1813. g. Par Brodaižas muižkunga K. Kiborta līdzekļiem. Baznīca ir vienjoma celtne ar nelielu tornīti un diviem altāriem, atrodas valsts aizsardzībā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Cietokšņa iela 38, Daugavpils, LV-5400
Mob. tel. +371 29548760
Tagadējā Daugavpils sinagoga - Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā, bet tās fasādes ir vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Celtnes iekārta atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā veikta celtnes renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
« 1 2 3 4 5 6 … 13 »
2007 Latgales reģiona attīstības aģentūra