Šī lapa izdrukāta no Latgales tūrisma informācijas portāla.
Lapas adrese: http://visitlatgale.com/lv/objects/list?c=5&o=1&pp=14

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Salienas pagasts, Daugavpils nov., LV-5469
Tel. +371 65476748
Salienas draudze ir viena no vecākajām pareizticīgo draudzēm Ilūkstes apkārtnē. Pirmā koka baznīca Salienas muižas zemē tika uzbūvēta 1760. gadā. Laikam ritot, tās koka konstrukcijas kļuva nedrošas, tāpēc 1859. gadā, saskaņā ar eparhijas rīkojumu, baznīcu slēdza un tā tika izjaukta. Tajā pašā gadā, pateicoties Salienas muižas īpašnieka Nīmana piešķirtajiem līdzekļiem, pie Tartakas kapiem tika uzbūvēta un iesvētīta jauna koka baznīca, kura ieguva sv. Nikolaja brīnumdarītāja nosaukumu. Tā nebija plaša (tikai 18 m x 8 m), un arējā izskata ziņā esot atstājusi nomācošu iespaidu. 1889. gadā, Rīgas arhibīskaps Arsenijs, izveidojoties arhibīskapijai, personīgi pārliecinājās par jaunas baznīcas celtniecības nepieciešamību Salienā un draudzes locekļiem apsolīja sameklēt līdzekļus šim mērķim. 1890. gada maijā tika uzsāktas sarunas par zemes gabala iepirkšanu jaunās baznīcas, skolas un saimniecības ēku celtniecības vajadzībām. Vietējie muižnieki – fon Nīmani – piekrita ziedot šiem mērķiem 5 ha lielu gruntsgabalu. Naudas līdzekļi celtniecībai, pateicoties Rīgas arhibīskapa Arsenija pūlēm, tika saņemti no St.Pēterburgas lieltirgotāja A.I.Gruzdeva. Jaunās baznīcas celtniecība (23,63 m x 10,64 m x 7 m) tika pabeigta 1894. gadā un izmaksāja 6000 rubļu. 1895. gada 27. augustā baznīcu svinīgi iesvētīja un tā ieguvu sv. Jāņa Kristītāja nosaukumu. Salienas baznīca uzcelta no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē, ikonostass ir vienstāvu, mākslinieciski augstvērtīgs. Salienas draudzes locekļu svētībai, baznīcas iesvētīšanas dienā Rīgas arhibīskaps Arsenijs atsūtīja svētbildi “Jēzus Krusta uzstādīšana”, bet St.Pēterburgas lieltirgotājs A.I.Gruzdevs ziedoja 650 rubļu baznīcas priekšmetu iegādei un baznīcas iekārtošanai. Vecā koka baznīca 1921. gadā tika pārcelta uz baznīcai piederošās zemes un tika pārbūvēta par skolu. Plebānijas vajadzībām 1898. gada martā arhibīskapija no muižnieka Henriha Nīmana par 4450 rubļiem iegādājas divas koka ēkas ar saimniecības piebūvēm, līdz to baznīcai piederošā zemes gabala platība pieauga līdz 8,57 ha. 1898. gadā Salienas draudzē bija 1110 cilvēki, 1914 gadā – 744; 1938. gadā – 643.
Kultūrvēsturiskie objekti
Mežarijas, Tilžas pagasts, Balvu nov., LV 4572
Mob. tel. +371 29638005
1926.gada oktobrī prāvests K.Irbe iesvētīja jaunās baznīcas pamatakmeni. Tajā pašā rudenī visai baznīcai iemūrēja pamatu. Baznīcu iesvētīja arhibīskaps Teodors Grīnbergs 1930.gada oktobrī.
Kultūrvēsturiskie objekti
Raiņa iela 21, Tilža, Balvu nov., LV 4572
Tel. +371 64563907
Baznīca celta no 1921.- 1922. gadam. Baznīcai ir divi smaili koka torņi. Tā ir viena no lielākajām koka baznīcām Latvijā. 1935.gadā baznīca ieguva savu lielo zvanu, kuru izgatavoja Liepājā, bet 1940.gadā baznīcai tika iegādātas ērģeles.
Kultūrvēsturiskie objekti
Varnaviči, Kaplavas pagasts, Krāslavas nov.
Tel. +371 656 29934, +371 29498216
Pirmā koka baznīca celta 1822.gadā kā Elernes filiāle. 1929.gadā kanoniķis J.Borodzičs uzcēla Varnavičos pašreizējo mūra baznīcu, kas atrodas 3 km no iepriekšējās baznīcas vietas. Iepriekš pieteikties!
Kultūrvēsturiskie objekti
Kaplavas pagasts, Vecborne, Krāslavas nov.
Tel. +371 29474134
Vecbornes baznīcas vēsture ir ārkārtīgi interesanta tāpēc, ka Latvijā ir divas Vecbornes baznīcas. Viena- Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, otra- Krāslavas rajona Kaplavas pagastā. Vecā Bornes koka baznīca, kas tagad atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, iespējams, būvēta jau 1537.g. Pēc Pieminekļu Valdes un Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ierosinājuma 1936.gadā Vecbornes baznīca tika demontēta un pārvesta uz Rīgu. Ar Pieminekļu valdes ierosmi Bornē tūlīt sākās jaunas baznīcas projektēšana un celtniecība. Tagadējā Bornes baznīca celta un iesvētīta 1939.gadā. Iepriekš pieteikties!
Kultūrvēsturiskie objekti
Vecpils. Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321, +371 65422818
Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.
Kultūrvēsturiskie objekti
Atrodas starp Nikolaja ielu 7 un Nikolaja ielu 9, Daugavpils, Daugavpils
Kultūrvēsturiskie objekti
Zemgale, Demenes pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 27146299
Iesvētīta 2006. gadā. Dievanams ierīkots bijušajā muižas un Zemgales stacijas ēkā (1928). Baznīcas ēka 20 gs. divdesmito gadu sākumā bija kā dzelzceļa stacija uz Latvijas –Polijas robežas (tajos gados). Ēku uzcēla ātrā tempā, ar masīvām sienām un skaistu kupolu virs ēkas centrālās daļās. 1944. gadā vācieši atkāpjoties gribēja to noslaucīt no zemes virsas, un līdz ar to divas trešdaļas no ēkas aizgāja nebūtībā. Līdz 20. gs. sešdesmito gadu sākumam ēka kalpoja kā stacija, bet tad Latvijas Dzelzceļš no tās atteicās. Mainījās apsaimniekotāji, dzīves bangojošajos viļņos ēka tika galīgi nolaista. Ēka stāvēja sliežu malā, nevienam nevajadzīga, caurumotu jumtu, satecējušām un sapelējušām sienām, tukšām logu un durvju ailēm, līdz kamēr to ievēroja dekāni A. Madelāns un A. Olehno no Daugavpils, kā arī priesteris Klavcāns. Dievnama celtniecība ilga trīs gadus. Draudzes locekļi ar saviem spēkiem vieca pilnīgu ēkas restaurāciju. Daļu no celtniecības materiāliem iegādājās pateicoties vietējās pašvaldības atbalstam. Savu tiesu līdzekļu deva arī Vācijas organizācija «Bonifacius werk» un sabiedrība «DauTKom».
« 1 … 11 12 13 14 
2007 Latgales reģiona attīstības aģentūra