Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Daugavpils rajonā.
Lapas apmeklētāju novērtējums:
Adrese:
Dviete, Dvietes pagasts, Ilūkstes nov.
Telefoni:
Tel. +371 65475434, +371 65422818
E-pasta adrese:
Mājas lapa:
Koordinātes:
56°3'22" N, 26°17'18.5" E
Vairāk informācijas ...
Novads:
Ilūkstes novads
Autostāvvieta:
Ir
Kultūrvēsturiskie objekti ...
Apraksts:
Apraksts
Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā ir viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Daugavpils rajonā. Pirmā baznīca Dvietē bija koka un atradās barona pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc nostāstiem šīs baznīcas mūžs bijis 114 gadi. No tā izriet, ka šī baznīca Dvietē bija celta apmēram 1750.g. Pēc mūra baznīcas uzcelšanas, koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapiem. Baznīcas vietā uzstādīja lielu čuguna krustu. Pēc Otrā Pasaules karā tas bija nolauzts. 1957.g. pāvests K.Gumpenbergs to samontēja un uzstādīja baznīcas priekšā, pretī lielajiem vārtiem. Baznīcu apkalpoja jezuīti no Ilūkstes.
1783.g. nodibināja pastāvīgu Dvietes draudzi. 1842.g. Dvietē iebrauca prāv. Jāzeps Tamulevičs. Viņš pielika visas pūles, lai Dvietē uzceltu jaunu mūra baznīcu. Līdzekļus baznīcas celšanai deva draudzes locekļi un muižnieks Kazimirs Plāters – Zībergs. 1864.g. uzcēla mūra baznīcu baroka stilā ar diviem augstiem torņiem. Baznīcu veltīja sv. Staņislava Kostkas godam. 1890.g. baznīcai tika iemērīts zemes gabals.
Pirmajā Pasaules karā Dvietes baznīcu sagrāva: uzspridzināja torņus, sašāva sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumi notika muižas klētī. Klēts celta no laukakmeņiem un atrodas uz Dvietes – Bebrenes ceļa, apmēram 3 km no Dvietes. Klēts pastāv arī tagad. 1919.g. par Dvietes draudzes prāv. Iecēla Boļeslavu Dižgalvi. Tā kā bija saglabājušies baznīcas celšanas plāni, pēc tiem baznīcu izdevās atjaunot agrākajā tās veidolā.
Baznīca ir viena joma krustveida celtne ar trijiem altāriem, divām sakristejām, dēļu grīdu, velvētiem mūra griestiem. Ieejas durvis no gala un no sakristejas. Pie baznīcas gala durvīm maza priekštelpa. Virs tās kora telpas ar harmoniju. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar kārniņu jumtu.
Interesanti, ka Dvietes un Nīcgales baznīcas cēla vienā laikā. Prāv. M.Jermacāns, uzklausot nostāstus tautā, zināja stāstīt, ka baznīcu būvēm apmainīti celšanas plāni. Dvietē uzcelta baznīca pēc Nīcgalē paredzētā un Nīcgalē - pēc Dvietē paredzētā celšanas plāna. Tā varētu būt patiesība, jo Latgalē (Daugavas labā krasta teritorijās) baznīcas cēla ar diviem torņiem, bet Zemgalē (Daugavas kreisā krasta teritorijās) - ar vienu.
Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā ir viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Daugavpils rajonā. Pirmā baznīca Dvietē bija koka un atradās barona pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc nostāstiem šīs baznīcas mūžs bijis 114 gadi. No tā izriet, ka šī baznīca Dvietē bija celta apmēram 1750.g. Pēc mūra baznīcas uzcelšanas, koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapiem. Baznīcas vietā uzstādīja lielu čuguna krustu. Pēc Otrā Pasaules karā tas bija nolauzts. 1957.g. pāvests K.Gumpenbergs to samontēja un uzstādīja baznīcas priekšā, pretī lielajiem vārtiem. Baznīcu apkalpoja jezuīti no Ilūkstes.
1783.g. nodibināja pastāvīgu Dvietes draudzi. 1842.g. Dvietē iebrauca prāv. Jāzeps Tamulevičs. Viņš pielika visas pūles, lai Dvietē uzceltu jaunu mūra baznīcu. Līdzekļus baznīcas celšanai deva draudzes locekļi un muižnieks Kazimirs Plāters – Zībergs. 1864.g. uzcēla mūra baznīcu baroka stilā ar diviem augstiem torņiem. Baznīcu veltīja sv. Staņislava Kostkas godam. 1890.g. baznīcai tika iemērīts zemes gabals.
Pirmajā Pasaules karā Dvietes baznīcu sagrāva: uzspridzināja torņus, sašāva sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumi notika muižas klētī. Klēts celta no laukakmeņiem un atrodas uz Dvietes – Bebrenes ceļa, apmēram 3 km no Dvietes. Klēts pastāv arī tagad. 1919.g. par Dvietes draudzes prāv. Iecēla Boļeslavu Dižgalvi. Tā kā bija saglabājušies baznīcas celšanas plāni, pēc tiem baznīcu izdevās atjaunot agrākajā tās veidolā.
Baznīca ir viena joma krustveida celtne ar trijiem altāriem, divām sakristejām, dēļu grīdu, velvētiem mūra griestiem. Ieejas durvis no gala un no sakristejas. Pie baznīcas gala durvīm maza priekštelpa. Virs tās kora telpas ar harmoniju. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar kārniņu jumtu.
Interesanti, ka Dvietes un Nīcgales baznīcas cēla vienā laikā. Prāv. M.Jermacāns, uzklausot nostāstus tautā, zināja stāstīt, ka baznīcu būvēm apmainīti celšanas plāni. Dvietē uzcelta baznīca pēc Nīcgalē paredzētā un Nīcgalē - pēc Dvietē paredzētā celšanas plāna. Tā varētu būt patiesība, jo Latgalē (Daugavas labā krasta teritorijās) baznīcas cēla ar diviem torņiem, bet Zemgalē (Daugavas kreisā krasta teritorijās) - ar vienu.