Šī lapa izdrukāta no Latgales tūrisma informācijas portāla.
Lapas adrese: http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=328

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcas

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca celta 1741. gadā un iesvētīta 1763. gadā, ir divtorņu koka guļbūve, apšūta ar dēļiem. Baznīcas – kvazibazilikas plānojuma pamatā ir latīņu krusta forma. Celtnes interjera iekārta – trīs altāri un kancele – saglabājusies no tās celšanas laika. Iekārtas priekšmetu kokā grieztie rotājumi ieņem redzamu vietu Latgales rokoko stila sakrālās mākslas bagātību klāstā. Baznīcu apjož akmens žogs ar 4 kapelām.
Līdzās senajai koka baznīcai paceļas jaunais dievnams, kura pamatakmens likts jau 1932. gadā. Arhitekta Pāvila Pavlova projektētā dievnama celtniecību pārtrauca Otrais pasaules karš, un tā atsākās tikai 1995. gadā. Baznīca veidota kā trīsjomu celtne, kuras ieejas fasādi grezno divi nelieli tornīši.
Dievnama iekārtu, modernās formās stilizējot romānikas un gotikas elementus, projektēja un izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas absolventi un pasniedzēji.
Lapas apmeklētāju novērtējums:
Adrese:
Baznīcas iela 1, Kārsava, Ludzas novads, Kārsavas nov., LV 5717
Telefoni:
Tel. +371 29243655
E-pasta adrese:
Koordinātes:
56°47'9" N, 27°40'19.3" E

Vairāk informācijas ...

Novads:
Kārsavas novads
Darba dienas nedēļā:
Pirmdiena - Svētdiena
Darba sezona:
Visu gadu
Autostāvvieta:
Ir
Tualete:
DC
Pasākumi:
Ir
Ekskursijas:
Ir

Kultūrvēsturiskie objekti ...

Apraksts:
Sākotnēji dievkalpojumus noturēja Malnavas muižas kapelā. Baznīcas arhīvā bija metrikas no 1761.g. tāpat 1744.g. 22. XI akts, ar kuru karalis Augusts III apstiprina muižnieka Franča Šadurska dāvinājumu Malnavas baznīcai. Tā 1741. gadā par muižtura Franča Šadurska līdzekļiem tika uzcelta Malnavas katoļu baznīca (vecā koka būve). To iesvētīja Livonijas bīskapa oficiāls Poplavskis 1763. gadā. Vecās baznīcas lielajā altārī ir koka krucifikss un zem tā Jaunavas Marijas un svētā Jāņa figūras. Virs krusta senu laiku Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē Rožukroņa Karalienes altāris un labajā pusē sv. Jāņa Kristītāja altāris. Abos altāros ir senās gleznas. Visi trīs altāri, baznīcas grīda un griesti ir no koka. Sienas kopā satur 4 saišķu sijas, uz divām vidējām sijām koka greznojumi. Baznīca no ārpuses apšūta dēļiem, iekšpusi 1968. gadā izkrāsoja daiļkrāsotājs K.Blaumanis. Baznīcā ir divas sakristejas ar visu nepieciešamo liturģisko inventāru, virs tām noliktavas. Zem baznīcas ir pagrabs, kas ir vairāku draudzes prāvestu un viņu ģimeņu atdusas vieta. Baznīcas priekšā virs jumta divi neaugsti torņi, kas veidoti pēc Venēcijas sv. Marka baznīcas parauga.
Jaunās Baznīcas pamati likti 1932.gadā ar priestera Boļeslava Grišāna gādību. Baznīcas projektu bija izstrādājis arhitekts Pāvils Pavlovs. Celtniecība turpināta priestera Ādama Vizuļa kalpošanas laikā, taču 1940.g. padomju okupācija apturēja vērienīgās baznīcas celtniecību. 1995. - 2003.g. priestera Jāzepa Aglonieša vadībā ar draudzes spēkiem un saziedotajiem līdzekļiem baznīca uzcelta sākotnēji iecerētajā veidolā. Baznīcas romānikas stilizācijā veidotais interjers tapis Rīgas Amatniecības vidusskolā kā Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu diplomdarbs - dāvana Malnavas draudzei un Kārsavas pilsētai. Ērģeles, baznīcai uzdāvināja draudzes loceklis. 2003. gada 5. oktobrī baznīcu konsekrēja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Cena:
Ziedojumi
Cenā ietverts:
Apskate
2007 Latgales reģiona attīstības aģentūra