Latgale ir sena latvju zeme, kura aizņem gandrīz vienu ceturto daļu Latvijas. Latgalē dzīvo aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Vēsturiski par Latgali tika dēvēta Latvijas teritorija uz austrumiem no Daugavas, no lībiešu cilts robežas līdz slāvu robežām. Senā Latgale (tagadējā Vidzeme un Latgale), esot poļu pakļautībā 16.gadsimtā, saucās ‘’Pārdaugavas hercogiste’’. Latgales 150 pilskalni vēl tagad liecina par nocietinātām novadu pilīm, kurās valdīja pašu zemes vecākie, kungi un lielkungi.

Tūrists ar Latgales vēsturi var iepazīties jau pirms ceļojuma sākšanas un Latgales vēsturiskos notikumus vērā ņemt arī visa ceļojuma laikā, jo tikai tad būs saprotami tie kontrasti, kas novērojami šajā novadā.

Mūsdienās Latgale ietver 19 novadus, un divas republikas pakļautības pilsētas - Daugavpili un Rēzekni.

Latgalē ikdienā tiek lietota latgaliešu valoda. Latvijā vēsturiski ir izveidojušās divas valodas tradīcijas: latviešu literārā jeb kopnacionālā valoda un latgaliešu valoda kā reģionāls veidojums. Tās pirmie rakstu “pieminekļi” radušies jau 17. gs. sākumā, kad Latvijas austrumu daļa jeb tagadējā Latgale palika Polijas pakļautībā un katoļticības ietekmē, bet Vidzeme - Zviedrijas pakļautībā un luterānisma ietekmē.

Ne velti Latgale tiek dēvēta par Zilo ezeru zemi. Latgalē atrodas Latvijas lielākais ezers Lubāns (82,1 km2) un dziļākais ezers Drīdzis (maks. dziļums 63m), kas ir dziļākais Baltijā, otrs Latvijā lielākais ezers Rāzna atrodas netālu no Rēzeknes pilsētas. Unikāls dabas liegums ir Ežezers ar 36 salām, bet teikām apvītais Velnezers slavens ar savu īpatnējo ūdens krāsu.

Latgale tūristus sveicina ar saviem gleznainajiem dabas skatiem: paugurainās mozaīkveida ainavas ar daudziem ezeriem, mežiem, un pakalniem, ka arī ģeoloģiskie objekti - dižakmeņi (Latvijas lielākais dižakmens atrodas Nīcgalē (130 m3)), gravas, kraujas. Latgales kultūrainavai raksturīgi ir krucifiksi ceļmalās, baltie dievnamu torņi pāri siliem, pilskalni, muižas un pilis. Pasaules mēroga katolicisma svētvietu Aglonas baziliku ik gadus apmeklē tūkstošiem svētceļnieku no tuvas un tālas apkārtnes.

Latgales podnieku darinātā keramika - krūkas, podi, svečturi, vāzes, šķīvji, svilpaunieki - ir tradicionālā Latgales vizītkarte. Katrs Latgales podnieks darbojas savā īpašā stilā, atstājot personīgo rokrakstu Latgales amatniecībā. Arī lupatu segu aušana, dažādu adījumu, tamborējumu, kokgriezumu, klūdziņu pinumu veidošana ir Latgalē populāri amati un atspoguļo novada lietišķās mākslas īpatnības.

Tveriet spieķi un somu vai velosipēdu un mugursomu vai pakojiet ceļojuma somas sava auto bagāžā un pārliecinieties, ka Latgale ir vieta, kur katrs var atpūsties, gūt iespaidus un stiprināt veselību!

Tūrisma informācijas portālā atradīsiet informāciju ar adresēm, kontakttālruņiem un īsu aprakstu par tūrisma objektiem, kurus iesakām apmeklēt un apskatīt, par vietām, kas ir jūsu hobija vai interešu objekti, kur saorganizēt vakarēšanu mazām vai lielām grupām, kur ieturēt maltīti un pārnakšņot, kā arī atpūsties tā, kā jūsu sirdis vēlas!

Šis portāls atvieglos Jums ceļojuma gaitas Latgalē un varēs lieti noderēt par personīgā ceļojuma maršruta izstrādes pamatu.

Informāciju sagatavojuši Latgales novadu un pilsētu tūrisma informācijas centri.